Gliemežus lasa kā ogas. Kā atbrīvoties no vietējiem eksemplāriem? 0
Tagad daudz runā un raksta par lielajiem Spānijas kailgliemežiem, bet arī mūsējie dara lielu postu. Ko darīt, lai visus iznīcinātu un tie nepārziemotu? SAULCERĪTE ĀDAŽOS
Koptos dārzus posta mazāk
– Ja šī Latvijā jaunā suga – Spānijas kailgliemezis – sākusi vairoties, apturēt to vairs nevarēs. Līdzīgi kā ar citām invazīvām sugām, piemēram, latvāņiem. Tagad var runāt tikai par to ierobežošanu. Ātri, lēti un vienkārši tas nebūs, turklāt nāksies cīnīties visu laiku, neatslābstot un neļaujot populācijai uzzelt. Uz to gan maza cerība, – atzīst malakologs Arturs Stalažs.
Latvijā ir arī vietējie branga auguma kailgliemeži, kas dārza saimniekam lielākoties rada pretīgumu, nevis postu, bet spānieši lielā grupā norīs visu!
Augustā gliemežiem bija mīlas rotaļas. Lai gan gliemjiem pēcnācēju radīšanai pārinieku it kā nevajag, taču vismaz parīvēties ar savas sugas pārstāvi patīk visiem. Tagad, septembrī, tie cītīgi dēj oliņas, tāpēc ir īstais laiks gan lielos, gan pusaugus steigšus salasīt. Gliemeži mīt ēnainās, mitrās vietās, komposta kaudzēs. Ko var, to vajadzētu pārcilāt un pārrušināt, lai oliņas nokļūtu nelabvēlīgos apstākļos, sakalstu vai tiktu par barību citām radībām. Pastiprināti vēlams rušināt mizu mulču dekoratīvajās dobēs, jo arī tur ir glumiķu slēpnis.
Ko darīt? Malakologs mudina neslinkot – jo koptāks dārzs, jo gliemežu mazāk. Nekādi brīnumpreparāti vai valdība neglābs, gaidīt nedrīkst ne mirkli, spriež speciālists. Gliemeži jāindē strauji, un spīdzināt nevajag!
• Gliemeži parādās mitrā laikā, vakarā un no rīta, un tad tos var vislabāk savākt.
• Salasītos gliemjus var pārvērst dārza mēslojumā. Piemēram, apliet ar verdošu ūdeni un, kad tas atdzisis, masu ieliet izraktā bedrītē zem krūmiem, kokiem, kompostā. Nedrīkst pārspīlēt ar tās koncentrāciju!
• Gliemežus var iebērt koncentrētā minerālmēslu vai pelnu šķīdumā. Pēc kāda laiciņa, kad izdzīvojušo vairs nav, atšķaida ar ūdeni un ielej kompostā vai vadziņās mēslojumam.
Paši vien ievedam
Spānijas gliemeži vairāk izplatīti apkārt stādu tirdzniecības vietām, kurās pārdod no ārvalstīm ievestos augus, secinājuši speciālisti. Gliemji vai to oliņas nelegāli ieceļo podos un augsnē. Šī manta brīvi dabūjama gan Polijā (no turienes ieved daudz stādu), gan Vācijā, Igaunijā, Somijā u.c. Kaitniekus var ievest arī stādu kolekcionāri, kuri iegādājas augus ceļojuma laikā vai pasūta no tālām zemēm internetā, un dārzu ierīkotāji, kuri dodas iepirkt lētos vai lielizmēra stādus. Nevar izkontrolēt arī visus podus pie lielveikaliem esošajos stādu tirdzniecības laukumos. Sevišķa riska grupa ir skujeņi, kuru lielais sakņu kamols nereti iepakots sainī vai maisā.
! Gliemjiem patīk stādīšanas laiks rudenī. Kad nopirkto augu ar visu poda saturu ieliek irdenā augsnē, aplaista un vēl nomulčē, tā līdējiem ir īsta paradīze.
Ko darīt? Naivi būtu atgādināt – izvēlies Latvijas preci! Vairākums stādu tirgotāju gan paši kaut ko audzē, gan papildina sortimentu ārzemēs. Pircēji nevēlas gaidīt gadiem ilgi, kamēr jaunumus pavairos, bet jau tad, kad tie parādījušies. Tātad, ja gribas dārzā retumu, jāved vien no ārzemēm. Taču jāpārbauda arī vietējās izcelsmes stādi, jo gliemji var būt paslēpušies arī tajos.
• Apskata podu, vai pie tā nav paslēpies gliemju mazulis.
• Augu atnesot mājās, noklāj plēvi un sakņu kamolu izņem no poda. Saknes cietīs, bet labi būtu tās pat atbrīvot no liekās zemes. Augsni var sadedzināt vai apsmidzināt ar varu saturošiem preparātiem.
• Augu ieliek lielā traukā ar ūdeni. Visādi gruži un gliemju oliņas varbūt uzpeldēs virspusē. Drazas nosmeļ un iznīdē.
