Dinamiskā sēdēšana 0
Neirokustībās ir vairākas sadaļas – darbs ar elpošanu, līdzsvaru un vispārējo ķermeņa tonusu, kā arī dinamiskā sēdēšana.
Sākumā apzīmējums sēdēt dinamiski šķiet jokains – kā tas būtu iespējams?! Taču pēc tam saprotu, ka tas līdzinās sēdēšanai uz speciāla ergonomiskā paliktņa, kas visu laiku nedaudz ļogās, liekot balansēt un līdz ar to turēt taisnu muguru. Neirokustību metode iemāca atrast tieši tādu iekšējo sajūtu, izdodas sēdēt pareizāk.
Pētījumi rāda, ka ilgstošas sēdēšanas nodarīto sliktumu veselībai nespēj dzēst pat fiziskās nodarbības. Varbūt cilvēks domā – astoņas darba stundas tikai sēžu, bet pēc tam taču dodos uz sporta klubu, skrienu… Bet tas nenotiek līdzvērtīgās proporcijās, līdz ar to nedod cerēto efektu. “Vainojama ir nevis ilgā sēdēšana vispār, bet gan tas, ka to darām nepareizi. Sēžot iegulstam, viss ir sasprindzis un konstants, līdz ar to nekustas gurnu daļa. Mums vajadzētu sēdēt tāpat, kā stāvēt, proti, it kā pēdas būtu zem gurniem,” skaidro Maira.
Ceļojums savā ķermenī
“Nodarbībā jāpieliek celis pie pieres un piere pie ceļa. Cilvēks sāk darīt, bet veic automātiski, kā vingrinot vēderpresi. Taču, iespringstot, izmantojot tikai mazos muskulīšus, mēs tos pārslogojam, pārmokām. Saku: pamēģini atrast veidu, kā to izdarīt bez muskuļu palīdzības. Tad sāk aizdomāties, mēģina sajust, kā var ribas izplest, gurnus kustināt, lai tas notiktu. Tas ir ceļojums savā ķermenī. Caur citādu vingrojuma izpildi nāk vaļā sasprindzinājumi mugurā un gurnos,” uzsver Maira.Ir vingrojums guļus, kurā zīmē ar gurniem – ievelk un tad izstumj vēderu. Iedomājoties, ka zem sevis ir pulkstenis, kustas ar gurniem no pusstundas uz pilno stundu. Gurni ir saistīti ar mugurkaulu, tas savukārt ar galvu, tātad teorētiski, kustinot gurnus, vajadzētu kustēties galvai, bet tā nenotiek! Taču, ja vienlaikus domās iet augšā pa mugurkaulu, vēro sevi, pamazām galva sāk kustēties līdzi.
