Polis skops komentāros 6
Vēl pērn LNMM direktore Māra Lāce nāca klajā ar ideju LNMM Lielo izstāžu zāli pazemē zem Esplanādes parka atklāt ar Miervalža Poļa izstādi. “Gribējām iezīmēt šo vietu kā piederīgu dzīvajam mākslas procesam, jo muzejs nav tikai klasika un aizgājušais laiks. Miervaldis Polis ir viens no Latvijas laikmetīgās mākslas pamatlicējiem, un šim māksliniekam līdz šim nav bijusi neviena liela retrospektīva izstāde.”
Toreiz sabiedrībā neuzvirmoja ne mazākā šaubu ēna. Arī patlaban, kad muzejs atklāts un izstāde apskatīta, lielais vairākums mākslas zinātāju un baudītāju ir gandarīti. Kuratore Daina Auziņa to veidojusi kā vizuālu ceļojumu, atklājot visu Miervalža Poļa stila un žanru daudzveidību. Izstāde ar apmēram 200 darbiem ir pirmā M. Poļa retrospekcija, tā rāda dažādu periodu gleznas, zīmējumus, performanču dokumentācijas.
Kā stāsta D. Auziņa, kopš 90. gadu beigām apzināti norobežojies no publiskām mākslas norisēm, Miervaldis Polis turpina gleznot pasūtījuma portretus rūpīgi izkoptā reālisma manierē. (Gleznu izcenojumi ir mākslinieka un pasūtītāja ziņā, taču, kā “LA” rakstīja pirms dažiem gadiem – runāja, ka M. Polim viena glezna prasa četru mēnešu intensīvu darbu un lētāk par 5000 latu, tātad 7000 eiro, pie tās netikt…) Viņa modeļi ir nozīmīgi kultūras, biznesa un politiskās elites pārstāvji, arī divi Latvijas Valsts prezidenti un trīs Rīgas domes priekšsēdētāji. Daudzi no šiem portretiem līdz šim nav bijuši publiski izstādīti. Viena perioda darbi tapuši tā – mākslinieks noorganizē fotosesiju un no uzņemtajiem kadriem aicina pasūtītāju atlasīt vienu vai vairākus, kas kalpo par pamatu portretējamā attēlojumam gleznā. Tad pieeju maina – viņš izvēlas gleznot no fotogrāfijām, kuras uzņēmis kāds modelim tuvs cilvēks. Šie uzņēmumi atšķiras ar amatieriskāku, brīvāku kadrējumu. Piemēram, lielākās Poļa darbu kolekcijas īpašnieks mākslas mecenāts Jānis Zuzāns savas sievas Dinas fotogrāfiju uzņēmis ceļojumā uz Parīzi. Gleznu Zuzāns dāvinājis sievai kāzu jubilejā.
Bet kāpēc muzeja ēku pēc rekonstrukcijas atklāj tieši ar Poļa izstādi? Mākslas zinātnieks Jānis Borgs atbild ar pretjautājumu – bet kāpēc lai tas nebūtu Polis? Viņš ir prominents un interesants, tautā mīlēts un atzīts mākslinieks, cepuri nost!
“Man izstāde likās ļoti interesanta, vērienīga, detaļās izstrādāta, vispārizsmeļoša. Arī man izstādē bija daudz kā jauna,” piebilst J. Borgs. “Piemēram, tādi bija darbi ar sociālistisko ievirzi, arī parādes portreti. Neesmu bijis ne Rīgas domē, ne Rīgas pilī, ne privātmājās, tādēļ arī politiķu un uzņēmēju vaibstos skatījos ar interesi. Turklāt Polis jau nav vēss dokumentētājs, bet strādā ar psiholoģisku piesitienu. Turklāt – ja rādām Jaņa Rozentāla peļņas darbus, kāpēc lai mums liegtu iepazīt šo Poļa šķautni?”
