Enerģiju var izmērīt 2
Liktenīgo gleznu noslēpumu centušies izdibināt dažādu valstu zinātnieki, kuri veikuši eksperimentus slavenākajās pasaules mākslas galerijās, uzstādot speciālas ierīces, kas fiksēja skatītāju acu kustības un laiku, kādu tie pavada pie katras gleznas. Novērojumos secināts, ka daudzas gleznas nepārprotami spējīgas ietekmēt tās vērotāju. Tas tādēļ, ka tajās klātesoša mākslinieka enerģija. Dažas gleznas it kā uzlādējušas skatītājus, piepildījušas ar enerģiju, izraisot pat kaut ko līdzīgu katarses stāvoklim, kādā atradies pats mākslinieks, radot gleznu. Savukārt citas it kā izsūknējušas vērotāja enerģiju.
Ar termogrāfijas palīdzību zinātnieki atklāja, ka radošās ekstāzes laikā mākslinieka smadzenēm pieplūst milzīgs enerģijas daudzums, kas raksturīgs mainītās apziņas stāvoklim. Elektroencefalogrammā šajā laikā piefiksēti īpaši lēnie viļņi, kas raksturīgi aktīvam zemapziņas darbam, kas nav raksturīgs ierastajam cilvēka apziņas stāvoklim. Tieši tādā paplašinātas apziņas stāvoklī mākslinieks spējīgs radīt brīnumu. Turklāt virknē novērojumu piefiksēts, ka tad, kad mākslinieka enerģētika paaugstinās, cilvēkam, kurš kalpo par modeli, smadzeņu biopotenciāls strauji pazeminās. Mākslinieks it kā “sadedzina” savu modeli un barojas ar tā enerģiju. Taču tajā pašā laikā dažās mākslinieku darbnīcās veiktie mērījumi uzrādīja pretējo: modeļiem pozēšanas laikā smadzeņu aktivitāte paaugstinājās. Acīmredzot šajos gadījumos mākslinieki ar savu enerģiju uzlādēja savu modeli.
Pētījumu rezultātā pierādīts, ka pozētāju ļoti spēcīgi ietekmē mākslinieka radošā enerģija, un iedarbība var izrādīties pat tik spēcīga, ka tā apdraud pozējamā dzīvību. Un novērota vēl kāda parādība – kad māksliniekam pozē cilvēks, kurš nav viņam tuvs, viņš patērē mazāk enerģijas nekā tajā gadījumā, ja modelis ir paša ģimenes loceklis vai draugs.
