Krievu mākslinieku “melnais saraksts” 2
Vienam no visspilgtākajiem un neordinārākajiem krievu mākslas ģēnijiem – Mihailam Vrubelim – ir darbi, ar kuriem ļoti cieši saistītas viņa personiskās dzīves traģēdijas. Viens no tādiem ir viņa mīļotā dēla Savas portrets, kurš uzgleznots neilgi pirms viņa nāves. Zēns saslima gluži negaidīti un nomira ļoti ātri.
Bet viena no viņa gleznoto dēmonu gleznām kļuva par traumējošu pašam Vrubelim. Mākslinieks nekādi nevarēja atrauties no gleznas, allaž turpināja zīmēt dēmona seju un pastāvīgi mainīt gleznas kolorītu. Kad glezna jau bija izstādīta izstādē, tā joprojām nelika Vrubeli mierā. Nepievēršot uzmanību apmeklētājiem, viņš nosēdās tai iepretim un turpināja strādāt gluži kā apsēsts. Tuvinieki sāka bažīties par viņa veselību. Viņu izmeklēja tolaik slavens krievu psihiatrs Behterevs. Diagnoze bija baisa – vājprātība un drīza nāve. Mākslinieku ievietoja slimnīcā, taču ārstēšana nepalīdzēja, un drīz viņš nomira.
Pēkšņa nāve vai nopietna slimība dažiem uz audekla iemūžinātiem cilvēkiem nemaz nav bijusi tik negaidīta. Piemēram, zēna Vasjas vecāki kategoriski iebilduši pret to, ka zēns kļūst par modeli vietējam māksliniekam Vasilijam Perovam. Viņi bija pārliecināti, ka tas ne ar ko labu nebeigsies, tas noteikti ir uz nelaimi. Taču māksliniekam izdevies vecākus pārliecināt, un zēns tomēr pozēja māksliniekam. Rezultātā tapa glezna “Trijjūgs”, kur trīs bērni velk pajūgu – zēns Vasja atrodas vidū. Glezna kļuva populāra, bet zēns pēc neilga laika nomira.
