Gleznas, kas dziedina un nonāvē: ko slēpj “Kliedziens”, “Mona Liza” un citi meistardabi 2
Nolādētie šedevri
Mākslas vēsturē atrodami ne tikai daudzi mistiski nostāsti un leģendas par to, kā mākslas darbs spēj ietekmēt un mainīt cilvēka likteni, izglābt viņam dzīvību vai pat nogalināt, bet arī reāli fakti, kas apliecina, ka māksla allaž robežojusies arī ar mistiku.
Viens no mākslas šedevriem, ko pastāvīgi pavadījušas nepatikšanas, ir Djego Velaskesa glezna “Venera ar spoguli”. Pirmais gleznas īpašnieks bija kāds spāņu tirgonis. Pēc gleznas iegādes veiksmīgā tirgoņa bizness pasliktinājās ar katru dienu, līdz lielāko daļu viņa preču sev piesavinājās jūras pirāti un daži kuģi nogrima. Bankrotējis, viņš pārdeva visu, kas piederēja, tostarp arī “Veneru ar spoguli”. Gleznu iegādājās kāds cits pārticis spānis, arī tirgonis, kuram piederēja bagātīgas noliktavas ostā. Tiklīdz nauda par audeklu bija atdota, virs viņa galvas sablīvējās melni mākoņi, – tirgoņa noliktavas saspēra zibens, un tās nodega. Saimnieks bija izputināts. Un seko atkal tas pats stāsts: glezna kārtējo reizi nonāk pārtikuša spāņa rokās. Šā vīra liktenis bija vēl sliktāks nekā iepriekšējiem gleznas saimniekiem. Pēc trim dienām viņu paša mājā sadūra zagļi.
Tad Venera sev ilgu laiku nevarēja atrast nākamo saimnieku, jo bija jau apaugusi ar nelāgu slavu. Audekls klaiņoja pa dažādiem muzejiem, līdz kādu dienu to sadūra… 1914. gadā Londonas Nacionālajā galerijā ar gaļas nazi iebrāzās Mērija Ričardsone un ar septiņiem griezieniem sapostīja Veneras skaistumu uz visiem laikiem. Tādā savdabīgā veidā viņa protestējusi pret sufražistu – sieviešu kustības – aktīvistes Estellas Pankhērstas arestu.
Nelaimes – precīzāk, ugunsgrēkus – saviem saimniekiem sagādājusi franču impresionista Kloda Monē skaistā glezna “Ūdens lilijas”. Pirmais ugunsgrēks piemeklējis pašu Monē tūlīt pēc gleznas pabeigšanas turpat mākslinieka darbnīcā. To izdevās ātri apdzēst, un pati glezna necieta. Kad tā nonāca kāda Monmartras kabarē īpašnieka rokās, jau pēc mēneša viņam nācās steigā kravāt čemodānus, lai glābtos no ugunsgrēka. Glezna atradās starp tām dažām lietām, ko izdevās izglābt.
Tad “Ūdens lilijas” iegādājās kāds Parīzes mecenāts. Viņam, jāatzīst, paveicās vairāk par iepriekšējiem gleznas saimniekiem, jo māja palika neskarta veselu gadu, iekams pārvērtās pelnu čupiņā. Ugunsgrēks, kā pauduši aculiecinieki, izcēlies tieši tajā istabā, kurā atradusies Monē glezna. Lieki piebilst, ka audeklam arī šoreiz pilnīgi neticamā veidā izdevās izkļūt cauri liesmām sveikā. Pēc šā atgadījuma par gleznas mājvietu kļuva Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs. Arī to skāra liliju uguns lāsts. Ugunsgrēks izcēlās pēc četriem mēnešiem, taču šoreiz cieta arī “Ūdens lilijas”.
