FOTO. Gleznainā Daugavas krasta vietā dubļi, laivas apkopt nevar, tūristi aizbiedēti! “Latvenergo” atkal nākas taisnoties iedzīvotājiem 37
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī gada 13. maijā lieluzņēmums “Latvenergo” paziņoja, ka no 14. jūlija līdz 28. augustam Pļaviņu spēkstacijas ūdens krātuvē pazeminās Daugavas ūdens līmeni – zemāk par pieļaujamo spēkstacijas parastajā darbības laikā.
Kā paskaidroja “Latvenergo”, šajā laikā notiks spēkstacijas balstu un atbalstsienu betona virsmu atjaunošana: bojātā betona atkalšana; stiegrojuma attīrīšana; pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža un betonēšana.
Uzņēmējiem izjaukti plāni
Pēc paziņojuma par ūdens līmeņa pazemināšanu sociālajos tīklos un “Latvijas Avīzes” redakcijā vērsās Aizkraukles novada pagastu Daugavas piekrastes iedzīvotāji, paužot satraukumu par plānoto ūdens līmeņa pazemināšanu Pļaviņu spēkstacijas ūdenskrātuvē.
Visvairāk satraukti bija viesu namu, kempingu, laivu piestātņu un citu piekrastē ierīkoto atpūtas vietu īpašnieki, kuriem ūdens līmeņa pazemināšana izjauktu visus vasaras sezonas uzņēmējdarbības plānus. Pēc viņu teiktā, gleznainās Daugavas krastā pusotru mēnesi būšot tukša un nepievilcīga upes gultnes josla, kas aizbiedēs atpūtniekus un radīs viņiem zaudējumus. Īpašnieki nesaprot, kāpēc par ūdens nolaišanu “Latvenergo” izziņojis tikai maija vidū, kad visas atpūtas vietas sen jau bijušas aizrunātas.
Līmenis pazemināts arī agrāk
“Latvenergo” hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele stāsta, ka iedzīvotāji piemirst, ka ūdens līmenis pastāvīgi ticis pazemināts arī aizvadītajos gados, atsedzot Pļaviņu spēkstacijas ūdens krātuvē pašlaik redzamās smilšu joslas. Tiesa, īslaicīgi, kas bijis nepieciešams tikai kādam nelielam remontam un ko iedzīvotāji varējuši pat nepamanīt. Bet, pēc Andra Zēģeļa teiktā, lai spēkstacijās atjaunotu ūdens klāto balstu un atbalstsienu virsmu, esot vajadzīgs ilgāks laiks. Piekrastes iedzīvotājiem tas esot jāsaprot un ar to jārēķinās.
Kopš 1965. gada, kad spēkstacija uzbūvēta, tik plaša betona virsmu atjaunošana nekad neesot notikusi, tāpēc vienreiz tā bija jāsāk. Viņaprāt, labāk to izdarīt vienreiz un pamatīgi, nevis ik gadu tracināt iedzīvotājus, izziņojot krasu ūdens līmeņa pazemināšanu.
Pašlaik Pļaviņu spēkstacijas ūdens krātuvē līmenis pazemināts līdz 68,50 metru atzīmei jeb tikai par 60 centimetriem. Ar to, pēc direktora teiktā, pašlaik pietiekot, lai būvnieki varētu piekļūt laikazoba iegrauztajiem betona balstiem.
Jautāts, kāpēc līmeni nevarēja pazemināt rudenī, kad atpūtas sezona jau ir galā, Andris Zēģele atbild, ka rudenī, palielinoties nokrišņu daudzumam un ūdens pietecei, krātuvē esot grūti noturēt tik zemu līmeni. To varot tikai vasarā, kad ūdens pietece ir vismazākā. Vasara ir arī vispiemērotākais laiks būvniecībai un remontam. Dzelzsbetona konstrukciju remonts, tostarp ūdens līmeņa mainīgajā joslā, varot notikt tikai tad, kad nokrišņu ir mazāk un kad āra gaisa temperatūra nav zemāka par plus pieciem grādiem.
Attaisnojums vēlajam paziņojumam
“Piekrastes viesu namu, kempingu, laivu piestātņu īpašnieki un citiem uzņēmēji, iespējams, nebija pārāk priecīgi, tikai maija vidū – pirms atpūtas sezonas sākuma – uzzinot par paredzēto ūdens līmeņa pazemināšanu,” atzīst Andris Zēģele. “Jā, par to varbūt varējām brīdināt agrāk. Bet apzināti nedarījām to tāpēc, ka līdz pēdējam brīdim nebijām pārliecināti, vai jau šovasar izdosies sākt remontu.
Tā uzsākšanai bija vispirms nepieciešams būvprojekts ar bojāto balstu un atbalstsienu virsmu apsekojumiem dabā. Katrai procedūrai bija jāpiesaista neatkarīgi būvspeciālisti, jārīko iepirkumu konkursi. Pēc tam jāsaņem saskaņojumi no Valsts vides dienesta, valsts zinātniskā institūta “Bior”, kas, protams, prasīja laiku. Tāpēc izlēmām izziņot sabiedrībai par ūdens nolaišanu tikai tad, kad jau skaidri zinājām, ka remontu sāksim šovasar. Tas mums pašiem kļuva skaidrs tikai nedēļu pirms paziņošanas 13. maijā.”
Viņaprāt, diezin vai viesu namu, kempingu un citu atpūtas vietu īpašnieki būtu vairāk apmierināti, ja par remontu būtu ziņots agrāk, piemēram, gada sākumā. Bet, nesaņemot kādu vajadzīgo saskaņojumu, pēc tam būtu jāpaziņo, ka šovasar remontu tomēr nevarēs sākt.
“Latvenergo” aicina paciesties
Kaut arī “Latvenergo” aicina saprast un paciest ūdens nolaišanas radītās neērtības, piekrastes iedzīvotājus joprojām māc šaubas, vai tās vienmēr atsver viņiem radītos zaudējumus.
Aizkraukles novada Staburaga pagasta iedzīvotājs Uldis Albiņš, kuram Daugavas kreisajā piekrastē iekārtota laivu piestātne, atzīst, ka ūdens līmenis ticis pazemināts arī aizvadīto gadu vasarās. Bet tik liels kritums kā šovasar neesot piedzīvots. Lai viņa iekārtotajā piestātnē izkāptu no laivas, cilvēkiem esot jāņem palīgā kāpnes – tik stāva pēc pazemināšanas kļuvusi Daugavas krastmala.
No 1. augusta, lai remontētu Ķeguma spēkstacijas būvkonstrukcijas, sākusies līdzīga ūdens līmeņa pazemināšana arī Rīgas spēkstacijas ūdens krātuvē, kas ilgs līdz 30. septembrim. Ūdens līmenis būšot vien par 90 centimetriem zemāks nekā ikdienā, kas it kā nešķiet tik daudz, lai par to uztrauktos. “Latvenergo” gan brīdina, ka atsegtās Daugavas gultnes teritorijas būšot mitras un duļķainas, tāpēc staigājot iedzīvotājiem būšot jāievēro īpaša piesardzība. Ikšķiles un Ogres iedzīvotājiem aizsargdambja, arī Salaspils aizsargdambja nogāzes būšot slidenas.
Ar iedzīvotājiem nerēķinās
Ogres novada kempinga “Sniedzes” īpašnieks Eižens Kanskis spriež, ka “Latvenergo” ar iedzīvotāju vajadzībām nekad nav rēķinājies un nerēķinās arī pašlaik. Ar Eiropas fonda līdzfinansējumu Eiženam izdevies izbūvēt peldvietu un kanālu laivu iebraukšanai Daugavā.
Bet no 1. augusta tiem nebūšot nekādas jēgas, tāpēc ka Rīgas spēkstacijas ūdenskrātuvē ūdens līmenis būs pazemināts. Pats sāpīgākais esot tas, ka tūrisma un atpūtas sezona ilgst tikai piecus mēnešus. Bet tie vienmēr sakrīt ar “Latvenergo” vērienīgajiem remontu plāniem, kuri visi ir tik valstiski svarīgi, ka neviens tiem nevar neko iebilst.
Ogres novada atpūtas vietas “Ievu līcis” īpašniece Dina Dzērve-Kupča stāsta, ka ūdens līmeņa kritumu izjūtot no 1. augusta – Daugavas stāvkrasts kļuvis vēl stāvāks nekā agrāk. Atpūtnieku ērtākai piekļuvei izbūvētā pontonlaipa tagad uzsēdusies uz zemes teju stāvus.
“”Latvenergo” aicina iedzīvotājus izmantot šo laiku krastu nostiprināšanai, piestātņu izbūvei, pludmaļu labiekārtošanai un sakopšanai,” piebilst Ogres novada viesu nama “Rēzijas” īpašniece Inese Paegle. “Manuprāt, taisnīgāk būtu arī pašam uzņēmumam piedalīties šajos pasākumos vai atlīdzināt tos zaudējumus, kurus piekrastes atpūtas vietu īpašniekiem sagādā šāda ūdens līmeņa pazemināšana.”
