“Mums nav daudz laika.” ANO klimata konference nodēvēta par cilvēces pēdējo glābiņu no klimata katastrofas 27
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Skotijas pilsētā Glāzgovā sākās ANO klimata konference COP26, kas nodēvēta par cilvēces pēdējo iespēju izglābt sevi no klimata katastrofas.
Zemes glābšanai nav palicis daudz laika
Kopš iepriekšējās ANO klimata konferences 2019. gadā daudzās valstīs vairākos kontinentos notikuši plaši un postoši savvaļas ugunsgrēki, karstuma viļņi, spēcīgas lietavas un plūdi.
Pašreiz pasaulei ir vienvirziena biļete uz katastrofu, brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Viņš atzinis, ka daudz kas ir atkarīgs no G20 valstu līderiem, kas tieši pirms COP26 tikās Romā. G20 valstis ir atbildīgas par aptuveni 80% oglekļa emisijas.
Vairāki diplomāti apstiprinājuši, ka G20 apspriedē izdevies vienoties par nepieciešamību ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Eksperti brīdina, ka tikai ātra un efektīva rīcība var palīdzēt novērst vēl postošāku klimata ietekmi uz cilvēci un lielāko daļu dzīvības uz Zemes.
“Mums nav daudz laika,” norādījis bijušais Britānijas klimata sūtnis Deivids Kings, kurš vada Klimata krīzes padomdevēju grupu. “Tas, ko mēs darīsim nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, noteiks cilvēces nākotni nākamajā tūkstošgadē,” viņš piebilda.
Ceļš uz vienošanos ir šķēršļu pilns
Valstis, kas pakļautas spiedienam atdzīvināt pandēmijas izpostītās ekonomikas, turpina subsidēt fosilo kurināmo, pat ja tās slavē atjaunojamos enerģijas avotus.
Pieaugusi arī jaunattīstības valstu neapmierinātība ar finansējuma trūkumu un nevienlīdzīgo piekļuvi Covid-19 vakcīnām, kas dažiem delegātiem liedza apmeklēt samitu.
COP26 Glāzgovā ir pēdējais un steidzamākais samits desmitgadēm ilgajā diplomātisko sarunu procesā, kura mērķis ir panākt efektīvus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām. 2015. gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās revolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
Taču augustā izskanēja zinātnieku brīdinājums, ka Zemes vidējā temperatūra 1,5 grādu pieaugumu pēc Celsija sasniegs jau ap 2030. gadu, kas ir desmit gadus agrāk, nekā tika prognozēts pirms trim gadiem.
Šonedēļ publiskotā ANO ziņojumā teikts, ka pat jaunākie, ambiciozākie solījumi samazināt oglekļa emisiju joprojām novedīs pie katastrofālas sasilšanas par 2,7 grādiem pēc Celsija līdz gadsimta beigām.
Tas izraisītu Grenlandes ledāju un Rietumu Antarktīdas ledus lauku sairšanu un būtisku pasaules okeāna līmeņa celšanos, kas turpinātos gadsimtiem, teikts Starpvaldību komisijas ziņojumā par klimata izmaiņām.
Sarunas Glāzgovā aizēno nevienlīdzība
COP26 piedalās aptuveni 200 valstu pārstāvji, tajā skaitā 120 valstu un valdību vadītāji, tostarp ASV prezidents Džo Baidens, Indijas premjerministrs Narendra Modi, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Austrālijas premjerministrs Skots Morisons.
Glāzgovā ar vilcienu ieradusies arī vides aktīviste Grēta Tūnberga, zviedru padsmitniece, kura dažos gados kļuvusi par globālu simbolu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Novērotāji uzskata, ka cerība ir, jo ASV paziņojušas par aizjūras klimata palīdzības dubultošanu, bet Ķīna vairs neatvēršot jaunas ogļu raktuves ārvalstīs. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pērn paziņoja, ka Ķīna centīsies panākt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2060. gadam un iekšzemes emisiju maksimumu “aptuveni 2030. gadā”.
Taču Ķīna, kas ir pasaulē lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja, vēl nav paziņojusi par jaunajiem mērķiem izmešu samazināšanā. Sji, kurš pandēmijas laikā nav atstājis Ķīnu, nedevās arī uz Glāzgovu.
Konferencē klātienē nepiedalās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tā kā nabadzīgākās valstis ir vismazāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisiju, bet visvairāk cieš no tās sekām un nav saņēmušas cerēto palīdzību no bagātajām valstīm, sarunas Glāzgovā aizēno nevienlīdzība.
COP26 organizatori brīdinājuši, ka konferencē var neizdoties sasniegt cerētos mērķus. Āzijā un arī Eiropā ir valstis, kam gāzes dārdzības dēļ jālieto ogles.
Arī valstīm, kas var atļauties lietot dabisko gāzi, būs jāsamazina tās lietošana, jo gāzes sastāvā ir metāns, kas ir desmitiem reižu aktīvāks gaisa sasilšanas veicināšanā nekā oglekļa dioksīds.
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons savas cerības uz Glāzgovu apkopojis ar vārdiem “ogles, automašīnas, nauda un koki”, kas nozīmē vienošanos par pakāpenisku atteikšanos no oglēm enerģijas ražošanā, par pakāpenisku atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem, par finansējumu valstīm, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņām, un vienošanos par koku stādīšanu.
Konferences uzdevumi attiecībā uz oglekļa izmešu tirgus pārvaldību un Parīzes vienošanās noteikumu kopuma pabeigšanu ir mazāk skaidri. Taču likmes vēl nekad nav bijušas tik augstas, brīdina eksperti.
ANO Attīstības programma publiskojusi humoristisku video, kurā redzams dinozaurs, kurš iebrāžas ANO sanāksmē un paziņo, ka viņam šis tas ir zināms par izmiršanu.
“Vismaz mums bija asteroīds. Kāds ir jūsu attaisnojums?” jautā dinozaurs.
