Glāze, litrs vai spainis? Personiska pieredze no dzīves posmiem, dzerot ūdeni 0
Gards un sulīgs šašliks laivu brauciena noslēgumā, enerģisks rīta kross svelmainā augusta svētdienā un sen pelnīta brīvdiena pludmalē. Kas visām šīm vasaras sastāvdaļām kopīgs? Slāpes! Dalīšos pieredzē ar saviem ūdens dzeršanas paradumiem, kā arī ieteikšu pāris gardu variantu, kā kūtrākajiem ūdens draugiem veldzēt slāpes ar šīssezonas garšu.
Ikviens no mums ir lasījis, redzējis un dzirdējis vismaz miljonu teoriju par ūdens lietošanu. Šķiet, pēdējos gados ūdens nozīmi esam apguvuši no jauna ar skaļiem virsrakstiem par trim litriem dienā, ar neskaitāmām variācijām, kad tas jādzer sportojot, un citiem sevi viens otru izslēdzošiem padomiem.
Skriet ar ūdens kannām?
Visu savu apzināto mūžu nekad par izdzertā ūdens daudzumu neesmu domājusi. Ja gribas padzerties, to daru. Tas nav sliktākais variants, tomēr, atskatoties uz kādreiz patērēto ūdens daudzumu, apzinos, ka tas bijis kritiski mazs. Pagājušajā vasarā pirmo reizi nopietni sāku sportot, kas arī bija pie vainas tam, ka ūdeni sāku lietot arvien vairāk. Protams, pēc fiziskajām aktivitātēm roka pati stiepjas pēc ūdens pudeles. Interesējoties par sportu un ūdens dzeršanu, daudz lasīju, kā pareizi šīs divas veselīgās lietas apvienot. Internets visā savā krāšņumā, protams, piedāvā neskaitāmas teorijas. Vieni avoti vēsta, ka ūdeni pirms sportošanas nedrīkst dzert, citi aizliedz to lietot sportošanas laikā, domājot par, piemēram, trenažieru zāles apmeklēšanu, citi gudrie māca, cik ilgs laiks jānogaida pēc rīta krosa, lai beidzot varētu veldzēt tuksneša sajūtu.
Ziemā, kad kādu laiku mēģināju sevi pieradināt pie sporta zāles apmeklējuma, ūdens pudeli patiešām atstāju drēbju skapītī ģērbtuvēs un pusotras stundas braucu ar riteni, cilāju svarus un visādi citādi sevi mocīju bez veldzes. Varu atzīt, ka šāda pieeja man patika, jo iepriekš, mazliet pakustoties, vienmēr bija tieksme izdzert teju litru vienā reizē, kas pēc tam izpaudās kā smaguma sajūta, un pēc tam ar pilnu vēderu vairs neko nepadarīsi. Tāpēc iekštelpās ūdeni dzēru tikai pēc sportošanas. To, cik tas pareizi, cik nepareizi, simtiem interneta rakstu jums apstiprinās un noliegs, es vairāk klausīju savam organismam.
Tomēr par sporta zāli un ziemu – pēc pāris mēnešiem.
Ievērojot savus iepriekšējos paradumus, arī, dodoties rīta krosā cauri pilsētai, es, protams, ūdens pudeli līdzi neņēmu (lai gan, tagad padomājot, to lieliski būtu varējusi izmantot kā hanteli un veselīgi sevi pamocīt vēl vairāk).
Mana pieredze gan lika saprast, ka vasara, kross un intensīva skriešana stundu vai ilgāk arī man nepieciešamo ūdens daudzumu organismā krasi ietekmē.
Šogad esmu iesākusi skriet no rītiem, jo patīk sajūta, ka dienu iesāku ar aktīvu nodarbi. Tomēr, ja debesis ir zilas un lietu tajā dienā nesagaidīt, jau maijā nācās celties gandrīz vai pusnaktī (es, protams, pārspīlēju, bet mans labākais rīta kross patiešām bija piecos no rīta, kad, bezmiega nomocīta, nepadevos glūnēšanai griestos un devos dusmīgā skrējienā cauri Ogrei), lai paspētu izlocīt kājas vēl pirms saulītes. Bet ne jau vienmēr būs iespēja (un galvenokārt vēlme) celties naktī, lai dzestrā laikā sportotu, tādēļ pēc savas pieredzes iesaku rīta skrējējiem par ūdeni domāt laikus.
Pēc neskaitāmu padomu uzklausīšanas esmu atradusi sev piemērotāko recepti, kuru ievēroju divus gadus. No rīta pieceļos, izdzeru glāzi ūdens. Nepaēdot brokastis, saģērbjos un dodos skriet.
Man svarīgi ūdeni iedzert vismaz pusstundu pirms sportošanas, jo esmu atklājusi, ka tad jūtos moža, nav vairs smaguma sajūtas.
Tomēr, ja arī sanāk skriet saulē, nepārņem vājuma brīži un slāpes. Pēc sportošanas gardu muti izdzeru tieši tik daudz ūdens, cik organisms prasa, kā arī uzreiz ēdu brokastis un sāku dienu. Vai tas ir pareizākais veids, vai tas palīdz vai traucē dedzināt liekās kalorijas?
Esmu sapratusi, ka man sadedzināt kalorijas palīdzēs skriešana un, ja tās laikā noģībšu, skriešu ar ūdens kannām uz pleciem vai pēc sportošanas vēl stundu nevarēšu veldzēt slāpes, es vienkārši būšu tik slinka, ka spītīgi pārstāšu sportot. Tāpēc pašas veselības recepte man ir vispiemērotākā. Sportam ar ūdens lietošanu ir sava ķīmija, tomēr ne jau tikai kustoties mēdzam padzerties.
Cik melni un balti ir trīs litri?
Regulāra ūdens lietošana uzlabo ādas stāvokli, samazina holesterīna līmeni, izvada no organisma toksīnus, regulē zarnu darbību un vienkārši liek justies labāk.
Mana sliktā īpašība kādreiz bija melnbaltā pasaules uztvere, ko ar laiku un pieredzi, protams, izplūdināju pelēkā vai, kā man labāk patīk domāt, izkrāsoju savu uztveri visās iespējamās varavīksnes krāsās. Arī ūdens dzeršanas paradumi izgāja pilnu apli, jo, kad sāku pievērst lielāku uzmanību tam, cik daudz ūdens dienā izdzeru (vai drīzāk neizdzeru), sāku to lietot teju spaidu kārtā, jo ir taču jādzer.
Arī nelaimīgais triju litru posms tika izdzīvots.
Ilgu laiku skaitīju, cik daudz ūdens dienā izdzeru, ja gudrie stāstīja, ka tiem jābūt trim litriem. Tā arī kategoriski darīju, gribējās vai ne, bet jādzer. Rezultātā nemitīgi jutu smaguma sajūtu, domāju, ka izstaipīju arī kuņģi, un pēc konstantas nelāgās pašsajūtas atmetu šīm mocībām ar roku.
Es vienkārši fiziski nespēju tik daudz ūdens izdzert un domāju, ka manam organismam arī tik daudz nav nepieciešams. Šobrīd esmu iemācījusies ieklausīties savā organismā, tomēr ar viltību ik pa laikam sev atgādinu par padzeršanos.
Atbildīgā ūdens glāze
Dodoties darba darīšanās, pavadot laiku ārpus mājām, ūdens pudele līdzi tiek paņemta, bet agrāk, ja visu dienu nodzīvoju mājās, varēju izturēt bez ūdens dzeršanas gandrīz vai diennakti, kas tagad šķiet absurdi. Mans vienkāršākais un efektīvākais knifs, lai atcerētos padzerties un, iespējams, saprastu, ka ūdens ir tieši tas, kā karstā pēcpusdienā man pietrūkst, ir mūžīgā ūdens glāze, kas vienmēr pa rokai.
Manās mājās tas ir puslitra trauks, kas drīzāk atgādina vāzi, kurai atvēlēta vieta uz žurnālu galdiņa istabas vidū, lai ir redzama no visām pusēm.
Dzīvojoties pa māju, fakts, ka redzu šo ūdens krūzi, man liek padzerties biežāk. Varbūt šķiet komiski, tomēr tieši šādā veidā es sev atgādinu par ūdens nepieciešamību. Glāze ir mans pirmais sveiciens no rīta, kad mostos, un pēdējais veldzes malks pirms gulētiešanas, ko, starp citu, daļēji vainoju arī pie fantastiski cieša miega. Es pamostos daudz možāka un dienas laikā izdzeru krietni vairāk ūdens. Es gan nezinu, cik, jo esmu pārstājusi skaitīt litrus, glāzes un sekot kādai formulai, tomēr jūtos daudz labāk un zinu, ka savu organismu lutinu ar tam nepieciešamo.
Vasaras garša
Iesaku ikvienam izmēģināt gan ogu, gan augļu un arī garšvielu ūdeni. Labākais, ka ūdens iegūst augļu saldumu, kas ir dabīgs, tātad nav tik neveselīgs un atšķirībā no veikalā nopērkamiem garšu ūdeņiem – bez ķimikālijām. Varam variēt ar gurķi, citronu, arbūzu, baziliku, piparmētru, zemenēm, laimu un visu, kas svaigs un garšīgs.
Iekārto mājās vienu atbildīgo ūdens glāzi un palutini savu ķermeni ar nepieciešamo veldzi. Manuprāt, labākais ieteikums ir patiešām sadzirdēt savu iekšējo balsi un, ja tā vēl joprojām spītējas pretī, pārvietot īpašo ūdens glāzi vēl redzamākā vietā, lai taču krīt acīs. Gardam melleņu un piparmētru ūdenim pat spītīgākais nespēs turēties pretī!
