Daiņa Kazakeviča vadībā Latvijas izlase 2022. gadā aizvadīja desmit spēles, izcīnot sešas uzvaras, divus neizšķirtus un divreiz zaudējot. No pasaules ranga pirmā simtnieka pretiniekos bija vien Islande, pret ko novembrī Rīgā Baltijas kausa finālā zaudējums pēcspēles sitienos.
Daiņa Kazakeviča vadībā Latvijas izlase 2022. gadā aizvadīja desmit spēles, izcīnot sešas uzvaras, divus neizšķirtus un divreiz zaudējot. No pasaules ranga pirmā simtnieka pretiniekos bija vien Islande, pret ko novembrī Rīgā Baltijas kausa finālā zaudējums pēcspēles sitienos.
Foto: Zane Bitere/LETA

Glauda pa spalvai. Balsojums par pagājušā gada labākajiem Latvijas futbolā – savdabīga aina 7

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Saistībā ar balsojumu par pagājušā gada labākajiem Latvijas futbolā izveidojās savdabīga aina – aptaujāto ekspertu vidū viedokļi par izcilniekiem bija gana atšķirīgi, bet Nacionālo izlašu treneru padome četrās no piecām nominācijām balsoja teju identiski. Tādējādi rodoties bažām, vai šajā institūcijā nevalda diktatūriskas noskaņas un vai notiek auglīgas diskusijas.

Viens “izlēcējs”

Visizteiktāk tas krīt acīs balsojumā par Latvijas gada labāko treneri – astoņi no deviņiem speciālistiem izvēlējās valstsvienības galveno treneri Daini Kazakeviču. Viņš pats un arī asistents Jurģis Pučinsks atturējās. Pārējai futbola sabiedrībai un mediju pārstāvjiem bija citāds redzējums – no 75 balsotājiem 60 par labāko atzina Latvijas čempiones “Valmieras” vadītāju Jurģi Kalnu, seši – UEFA Konferences līgā iekļuvušo “RFS” vadītāju Viktoru Morozu. No virslīgas un pirmās līgas klubu galvenajiem treneriem neviens neizcēla Kazakeviču, kuram kopumā deviņas balsis (viena no “Tukuma 2000/TELMS” kapteiņa Ingara Stugļa).

CITI ŠOBRĪD LASA

Treneru padomē vienīgi Aleksandram Jeļisejevam bija citas simpātijas – Jurģis Kalns. “Es biju diezgan pārliecināts, ka par labāko treneri varēja kļūt tikai virslīgas čempions. Visu cieņu Dainim par darbu ar izlasi, bet izkļūšana no Nāciju D līgas, manuprāt, nav panākums, par kuru automātiski būtu jāpiešķir balvas trenerim. Ja mēs tiktu uz B līgu, tad būtu cits stāsts. Ja “RFS” Eirokausos izkļūtu no grupas, tad man arī vajadzētu apdomāties, bet šoreiz bez minstināšanās anketā ierakstīju Jurģi,” “Latvijas Avīzei” pamato Jeļisejevs.

Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko domā, ka treneru padomē nevalda diktatūrai atbilstošs darba stils. Viņš vērš uzmanību uz to, ka balsojumā bija divas nominācijas treneriem – labākais Latvijas speciālists un labākais virslīgā, un te padome gandrīz vienbalsīgi novērtēja Kalna paveikto. “Domāju, ka viņi vērtē Kazakeviču ne tikai kā izlases galveno treneri, jo (kā izlašu departamenta vadītājs) atbildīgs arī par citām izlasēm, un gads bija fantastisks – U-17 un U-19 izlase Eiropas čempionāta atlasē iekļuva elites kārtā, visas izlases uzvarēja Baltijas kausā. Ar pagājušo gadu varam lepoties. Esmu ļoti priecīgs par izlases departamentu, kā treneri gatavo puišus un rezultātiem. Manuprāt, Kazakevičs bija viens no kandidātiem uz labākā trenera balvu, jo izlase uzvarēja Nāciju līgas D grupā.”

Kas maksā algu…

“Absolūta vienprātība, kas drīzāk nesakrīt nekā sakrīt ar pārējās futbola sabiedrības viedokli, droši vien raksturīga autoritāriem režīmiem,” spriež LFF bijušais prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš nebrīnās, ka federācijas algoti cilvēki izlases panākumu vērtē augstāk nekā klubu sasniegumus. “Mans personiskais viedoklis, ka izrāviens, ko iepriekšējā sezonā veica “Valmiera”, Jurģa Kalna darbs, kas vainagojās ar Latvijas čempionu titulu, mūsdienīgu metožu izmantošanu noteikti vērtējams kā labākais pagājušajā gadā,” uzskata Gorkšs.

“Balsojums dīvains, nezinu, vai tā ir tāda kolektīvā ētika, ka savējie jāatbalsta,” piekrīt futbola eksperts, kādreizējais izlases pussargs Jurijs Žigajevs. “Iespējams, strādājot blakus, uzskata, ka Dainis Kazakevičs ir labākais. Ja tas nav pirms tam sarunāts, tad visu cieņu – visi treneri ir uz viena viļņa. Teikt, ka Latvijas izlases izkļūšana no D līgas ir īpašs sasniegums, lielāks par Jurģa Kalna čempionu titulu ar “Valmieru” vai Viktora Moroza un “RFS” iekļūšana UEFA Konferences līgā, – es droši vien abus klubu rezultātus liktu augstāk.”

Reklāma
Reklāma

Izvēlas Gabova vietā

Aleksandrs Jeļisejevs noraida pieļāvumu, ka treneru padomē trūkst viedokļu dažādības, uzsverot, ka visi speciālisti tiek uzklausīti un nav bijis gadījuma, kad kāds ar dūri galdā uzspiež lēmumu: “Skaidrs, ka toni nosaka vairākuma viedoklis, un tas ir tikai normāli. Vai vienmēr pareizi, to nav iespējams zināt, bet visi treneri pēc labākās sirdsapziņas domā par to, kas un kā Latvijas futbolam būtu labāk, nevis kā palīdzēt kādam konkrēti.”

LFF organizētajā aptaujā ne visi klubi iesnieguši godprātīgas atbildes. Piemēram, pirmās līgas klubs “Salaspils” kā balsotāju norādījis Vladislavu Gabovu, kurš it kā par labāko treneri norādījis Mihailu Koņevu, bet spēlētāju – “Rigas” otrās komandas uzbrucēju, pirmās līgas rezultatīvāko spēlētāju Gļebu Patiku. Taču izrādās, ka pašam Gabovam viedoklis nemaz nav ticis jautāts: “Ja man prasītu, par labāko spēlētāju atzītu Vladislavu Gutkovski. Ar treneriem mazliet sarežģītāk, bet acīmredzot – Jurģi Kalnu.”

Nacionālo izlašu treneru padome

* Aleksandrs Starkovs (priekšsēdētājs), Marians Pahars, Jurijs Andrejevs, Dainis Kazakevičs, Aleksandrs Basovs, Jakubs Dovalils, Jurģis Pučinsks, Vladimirs Serbins, Jurijs Popkovs, Māris Smirnovs

Līdz šim gadam treneru padomē darbojās arī Aleksandrs Jeļisejevs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.