“Saskaņas” kongresa aizkulises: glamūrs, izrādīšanās un “ņaudnīca” 12
Zem kristāla lustrām sēž dārgos uzvalkos iespīlēti apaļīgi kungi un smalki safrizētas, spilgti uzkrāsotas dāmas. Viņi ik pa laikam pieklājīgi plaukšķina dziedātājai Marijai Naumovai, kura uz skatuves dedzīgi izpilda estrādes mūzikas hitus, no blakus esošās Lībekas zāles plūst uzkodu smarža. Uz notiekošo atzinīgi noraugās viduslaiku augstmaņi, kas iemūžināti gleznās ar milzīgiem apzeltītiem rāmjiem. Ja sestdien kāds nejaušs apmeklētājs būtu iemaldījies Melngalvju namā, viņš, visticamāk, sajustos nokļuvis kādā “sabiedrības krējumam” domātā “VIP” rautā, nevis sociāldemokrātu kongresā. Lai gan šāda iespēja maz ticama, jo uzraksts “Private event” (privāts pasākums – angļu val.) un ražena auguma apsargi pie ieejas rūpējās, lai nepiederošie ar savu klātbūtni netraucētu “Saskaņas” kongresu. Drošībnieki apturēja arī šo rindu autoru un bargi noprasīja, kas man te meklējams. Pēc pāris jautājumiem tomēr ļāva doties iekšā, bet stingri piekodināja nēsāt īpašu žurnālista kartīti, ko izsniedz turpat pie ieejas.
Ja atskaita austrumniecisko glamūru, tad “Saskaņas” kongresa sākums daudz neatšķiras no citu partiju sanākšanām – himna, muzikāli priekšnesumi, līderu uzrunas. Sadaļa “viesu videoapsveikumi” gan bija garāka, vārds tika dots dažādu Eiropas sociāldemokrātisko partiju pārstāvjiem, bet vairāki bija ieradušies uz pasākumu klātienē. Ar ārzemju draugiem un dalību starptautiskās organizācijās lepojas arī citas partijas, jo tas ceļ organizācijas autoritāti. Taču “Saskaņai” šāds uzsvars ir īpaši būtisks, jo tādējādi partija cenšas mazināt tai piedēvēto “Maskavas rokas” tēlu.
“Saskaņa” arī centās demonstrēt, ka partijas pro-gramma un piedāvājums vēlētājiem top nevis Kremļa kuratoru kabinetos, bet šeit uz vietas, ieklausoties Eiropas speciālistu vērtējumos. Tādēļ kongresa lielākā daļa bija plānota kā paneļdiskusija ar devīzi “Atbalsti pārmaiņas!”. “Pēc pētījumu aģentūras SKDS datiem, 21,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešamas radikālas reformas. Vēl 41,3% domā, ka valstij ir vajadzīgas ļoti radikālas pārmaiņas. Kopumā 63,1% Latvijas iedzīvotāju iestājas par radikālām un ļoti radikālām reformām,” savā runā teica “Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs, vienlaikus piebilstot, ka pašreiz valdošās partijas šo pieprasījumu nespēj apmierināt. “Par ko pašlaik, dažus mēnešus pirms vēlēšanām, runā valdošo partiju politiķi? Aizliegt alkohola tirdzniecību par skaidru naudu. Aizliegt privātajās augstskolās studēt krievu valodā. Izmantot robotus imigrantu vietā. Un, protams, nacionāļi ar kebabiem,” ironizēja “Saskaņas” līderis. “Saskaņas” atbildība esot piedāvāt gudras alternatīvas.
Diemžēl jāteic, ka šajā kongresā īpaši daudz gudru alternatīvu neizdevās saklausīt. Viens no retajiem runātājiem, kurš piedāvāja ko daudzmaz konkrētu un sociāldemokrātu tematikai atbilstošu, bija Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņš informēja par “Saskaņas” ieceri vērsties Satversmes tiesā, lai panāktu, ka personas ienākumi līdz minimālai algai netiek aplikti ar nodokļiem. Citi politiķi un pieaicinātie eksperti vai nu bārstīja jau daudzkārt dzirdētas klišejas (sabiedrības spēks ir dažādībā, jāveicina zināšanu eksports, spēcīgi reģioni ir labklājības pamats), vai “ņaudēja” par to, cik slikti ir pašreiz valdošo partiju darbi. Nodokļu reforma esot slikta, jo palīdz tikai bagātajiem. Savukārt izglītības valodas reforma vispār esot “absolūts ļaunums”, “politiska provokācija” un “valdošo partiju nespējas apliecinājums”. Tādēļ iecerētā domu apmaiņa vai “domnīca” vairāk atgādināja “ņaudnīcu”.
Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs starplaikā paskaidroja, ka pasākuma mērķis neesot jau tagad nonākt pie konkrētas programmas, bet gan apkopot idejas, kuras vēlāk partijas vadība iestrādāšot gan priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā, gan izvērstā piedāvājumā vēlētājiem. Arī “Saskaņas” premjera kandidāts kongresā netika apspriests. Lūgts precizēt, kādiem kritērijiem šai personai būs jāatbilst, Ušakovs skaidroja, ka viņam būtu jāatbilst gan partijas vērtībām, gan sociāldemokrātu kopējai ideoloģijai, kā arī “profesionālim un ar morālām dotībām”. Viņaprāt, kandidātam jābūt arī “Saskaņas” biedram. Rīgas mērs jau iepriekš licis saprast, ka nevēlas pats kandidēt uz premjera amatu.
Cik partijai izmaksā šāda līmeņa pasākums? Skaidrs, ka tas nav lēti, bet precīzu summu Ušakovs nevēlējās atklāt, norādot, ka tas būs zināms tikai pēc visu rēķinu saņemšanas un apmaksas. “LA” gan neoficiāli tapa zināms, ka īsi pirms kongresa “Saskaņa” uzdevusi katram savam Saeimas deputātam ieskaitīt partijas kasē “ziedojumu” divu mēneš-algu apmērā. Tātad vismaz 4000 eiro no 23 deputātiem jeb kopskaitā aptuveni 90 000 eiro.
