Gladiolām tīk kārtīgi paēst. Piebarošanas trīs periodi 0
Kā pareizi barot gladiolas? VITA Liepājā
Kolekcionāre Maruta Audare no savas pieredzes zina teikt, ka gladiola ir ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājam mēslošanas kļūdas, turklāt spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Mīts par to, ka gladiolas esot kaprīzas un slimīgas, radies, audzējot šīs sīpolpuķes nepiemērotās vietās, stādot tās gadu no gada vienā un tajā pašā vietā, neievērojot elementāras šīs kultūras audzēšanas pamatprasības.
“Pamatā visi gladiolu audzēšanā rīkojas pēc savas dārzkopja izjūtas un izmanto tādus mēslošanas līdzekļus, kas atbilst katra iespējām un finansēm,” teic kolekcionāre.
Ja ir pieejams organiskais mēslojums, to ieteicams izmantot stādīšanas laikā, t.i., iestrādāt gladiolām izraktajās vagās. Sīpolu stādīšanas dziļums atkarīgs no augsnes struktūras – 15 cm (un vairāk). Diemžēl daudzi pieļauj kļūdu, iestādot par seklu, tāpēc augi nespēj noturēties un gāžas, tādējādi rodas vajadzība gladiolas atsiet pie mietiņiem.
Lai sīpoliem nebūtu tiešas saskares ar organiskajiem mēsliem, vēlams virs tiem uzbērt smilts kārtiņu, kura labvēlīgi darbosies melnzemē kā drenāža. Kūtsmēslu lietošana jāsabalansē ar atbilstīgu minerālmēslu devu. Ja lieto kūtsmēslus ar paaugstinātu slāpekļa saturu (trušu, cūku), obligāti papildus augsnē jāiestrādā kālija minerālmēsli. Augiem uzņemamā kālija daudzumam būtu aptuveni divas reizes jāpārsniedz slāpekļa daudzums.
Gladiolām patīk kārtīgi paēst, tādēļ veģetācijas periodā sīpolpuķes jāmēslo regulāri. Labākais papildmēslošanas veids ir miglošana caur lapām, ko veic vakarā pirms saules norietēšanas, lai spilgtie saules stari neapdedzinātu lapas, bet tajā pašā laikā augi pēc apstrādes pagūtu nožūt. Miglošanu veic ar tīru smidzinātāju, izmantojot universālo vai fungicīda sprauslu (herbicīdiem paredzētās plakanstrūklas sprauslas šajā gadījumā neder, jo veido pārāk lielus pilienus, kuri ātri norit no lapām). Ja iestājas ilgstošs sausums, augu saknes no sausās augsnes nespēj uzņemt barības vielas, tādējādi miglošana caur lapām pat ļoti ieteicama. Mēslo caur lapām vidēji ik pēc desmit dienām. Miglo, kad lapas ir sausas. Ja nolijis lietus, piebarošanu caur lapām pārceļ uz citu dienu. Ar vienu litru darba šķīduma pietiek vidēji uz 20 kvadrātmetriem. Kamēr gladiolas mazas, patēriņš ir vēl mazāks.
Piebarošanu var sadalīt trīs periodos.
Augšanas sākumā (1. periodā), kad sīpols sāk veidot sakņu sistēmu un attīstās pirmā īstā lapa, ieteicams gladiolas divas reizes piebarot ar kalcija nitrātu (deva šķīduma sagatavošanai, miglošanai caur lapām ir 100 g uz 10 l ūdens). Ja nemiglo, bet laista ar lejkannu uz zemes, tad 2 ēdamkarotes ar kaudzi uz 10 litriem. Vēlāk, lai veidotos ziedneši, dod komplekso mēslojumu ar mikroelementiem. Svarīgi, lai tie saturētu arī boru (var izmantot zaļo kristalonu – 50 g/10 l). Ja mazdārziņā laista ar lejkannu, tad pievieno tikai 10 g kristalona uz 10 l ūdens.
2. periods – ziedkopas veidošanās periods. Jāraugās, lai mēslojums saturētu vairāk kālija nekā slāpekļa, jo jāveidojas, jāattīstās ziediem. Šajā nolūkā ieteicams lietot oranžo kristalonu (miglošanai caur lapām 50 g/10 l). Ja nemiglo, bet laista, tad 10 g uz 10 l ūdens, t.i., viena ēdamkarote. Kālijs palielina arī izturību pret slimībām. Pirms ziedēšanas slāpekli ieteicams dot kalcija nitrāta formā, jo kalcijs nostiprina ziednešus.
3. periodā – pēc ziedēšanas – dod kāliju (pilnīgi izslēdzot no papildmēslojuma slāpekli), kas nodrošina sīpolu nobriešanu. Labi noder kālija hlorīds.
Pirms sīpolu norakšanas – ap 15. augustu (ja stādīti bumbuļsīpoli) vai 15. septembri (ja sēti vairsīpoliņi), gladiolas apsmidzina ar mikrobioloģisko mēslojumu Baikāls EM-1 (šķīduma attiecība 1:500) – tas nodrošina sīpolu nobriešanu un ieiešanu miera periodā. Maruta Audare papildus pirms stādīšanas sīpolus divas stundas mērcē Baikāla EM-1 šķīdumā (attiecība 1:1000).
!!! Gladiolu audzēšanā sevišķi jāuzmanās no pārmēslošanas ar slāpekli, jo pārmērīgas devas pazemina izturību pret slimībām, aizkavē ziedēšanu, kavē bumbuļsīpolu nobriešanu, tie ziemā sliktāk glabājas.
Gladiolām nepatīk ilgstošs sausuma periods. Ūdens trūkums aizkavē ziedēšanu, augiem veidojas strupas ziedvārpas. Sausā vasarā jālaista reti, bet pamatīgi. Katrā laistīšanas reizē ūdenim jāsamitrina augsnes kārta visā tās dziļumā (ap 30 l uz kvadrātmetru). Ja izlaista vienu lejkannu uz kvadrātmetru, izveido tikai garozu augsnes virskārtā un panāk negatīvu efektu – izplatās puve un citas slimības, īpaši rudens pusē, kad gaisa relatīvais mitrums jau tā ir paaugstināts.
