Glābt “AirBaltic” nevar pamest 43
Jaunais gads pienāca ar dažiem paredzamu, bet ļoti daudziem negaidītu atklāsmi no “airBaltic” padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska par valsts papildu ieguldījuma neizbēgamību nacionālajā aviokompānijā. Situācijā, kur tikko jau norakstīti 571 miljoni valsts piešķirtās naudas, mums jāizšķiras, kur likt komatu šajā virsrakstā. Kāpēc “mums”? Jo 97,97 procentu airBaltic akciju pieder Latvijas valstij.
Varbūt kādam likās, ka janvāra sākums būs mierīgāks laiks un sprādzienbīstamā ziņa par uzņēmuma maksātnespējas risku paskries garām mierīgāk, bet šis nav stāsts par komunikācijas taktiku. Ziņa ir liela un, vienlaikus, signalizē sarkanos karogus vairākās jomās. Iespējams, mūsu lielakā problēma kā uzņēmuma akcionāram ir tā, ka esam pārāk ilgi ļāvuši sevi vazāt aiz deguna no Martina Gausa puses. Viesiem liekas, ka cilvēks, kurš saņem lielāko algu valstī, kas tiek maksāta no mūsu nodokļiem, taču noteikti ir kompetents, nebūvē gaisa pilis un noteikti ir ļoti aizņemts, ja kopš 2011. gada nav sanācis laika iemācīties latviešu valodu. Tagad sākam saprast, ka tā ļoti iespējams ir apzināta stratēģija, stāstot savus plānus ministriem angļu valodā, tie gluži vienkārši izklausās labāk. Sausais atlikums no Gausa vairāk nekā 10 gadu airBaltic vadīšanas ir tāds, ka lidsabiedrību, nu jau kārtējo reizi, var glābt tikai valsts nauda. No šāda viedokļa raugoties – sapņu darbs, katru reizi kā nonāc grūtībās, valsts palīdzēs, alga tiks samaksāta laikā un visas negācijas ir valodā, kuru nemaz nesaproti. Gausa nonākšanu šajā amatā gan vairs atceras tikai retais, toreiz tās bija Dombrovska valdības pēdējās dienas un satiksmes ministrs bija Uldis Augulis no ZZS. Divus gadus Ungārijas aviosabiedrībā Malev nostrādājušais izpilddirektors Gauss tika virzīts kā labākais kandidāts un, kā redzams, Latvijā viņa piezemēšanās bijusi krietni ilgāka.
Mūsu, Latvijas tautas, intereses airBaltic pārstāv valdība. Lietas labā netiek darīts nekas. Un es to nesaku, jo opozīcijai tā būtu jāsaka, domāju – pat pati Vienotība nevar nosaukt soļus, kas sperti, lai sakārtotu un uzlabotu situāciju valstij piederošajā aviokompānijā. Premjeram Kariņam airBaltic tik ļoti nepatika, ka lidojumus viņš veica ar privātajiem reisiem, līdz ar to viņa neinformētību var saprast, tomēr Valsts kontrole ir piespiedusi Eviku Siliņu izmatot komercreisus un kaut kādam priekšstatam par situāciju vajadzētu būt. Kad sagaidīsim Eviku mājās no atvaļinājuma, iespējams, beidzot sāksies arī vainīgo meklēšana. Satiksmes ministrs Briškens, kurš vēlēšanu kampaņā kā savus galvenos plusus uzsvēra strādāšanu RailBaltica un airBaltic, tagad šīs ailītes savā CV visticamāk labāk izsvītrotu. Briškens, kurš ir atbildīgais ministrs par nozari, acīmredzot ar savu kādreizējo darbavietu nav tuvās attiecībās, jo kā gan tas nākas, ka jaunumus par atceltajiem reisiem un kārtējo lūgumu pēc valsts naudas viņš uzzina no preses? Tagad sašutums un dusmīga tēta tēlošana vairs neizskatās nopietni ne airBaltic darbiniekiem, ne pārējiem.
Sagraut kaut ko vienmēr ir viegli un līdz ar to pat vilinoši. Skaidrs, ka lidmašīnas var pārdot, valsts kaut ko no ieguldītā atgūs un īstermiņā šī gada bilance attiecībās ar airBaltic pat būs pozitīva. Tas arī viss. Pēc tam no Rīgas būs tikpat reisu kā no Viļņas vai Tallinas un savu līderpozīciju un Baltijas centru šajā nozarē būsim labprātīgi atdevuši. Daba tukšumu nemīl un liela iespēja, ka, piemēram, lietuvieši, redzot mūsu darbības, dara visu iespējamo, lai šobrīd RIX apkalpotos pasažierus dabūtu pie sevis. Kad tas būs noticis, vilciens būs aizgājis (lai gan šis teiciens šobrīd izklausās divdomīgi) un varēsim sev pārmest par vēl vienu nacionāla mēroga kļūdu. airBaltic ir vieta lidostā Rīga, tikai valstij ir jāseko līdzi, kas notiek ar vienu no lielākajiem valsts uzņēmumiem. Šobrīd valdība ne prasa rezultātu, ne analizē pieļautās kļūdas. Vēl kāda dīvaina un nesaprotama lieta ir airBaltic padomes it kā rakstītie trauksmes cēlāja ziņojumi par notiekošo airBaltic valdē. Turklāt, rakstītā saturs esot zināms arī Ministru kabinetā, taču, lai izvairītos no vēl vienas sabiedrisko attiecību krīzes, par ko jau pārmetis Valsts prezidents, pagaidām viss tiekot noglabāts atvilktnes dziļumā. Gausa laiks airBaltic ir beidzies – tas jasaprot arī Vienotībai, kas viņu tur iecēla.
