Glābšanas riņķis vai nāves cilpa? Kāpēc patiesībā mākslinieki ir neapmierināti un iziet ielās 2
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets steigā lēmis vairāk nekā divreiz paaugstināt nodokļus autoratlīdzību saņēmējiem; kultūras ļaudis pieprasa skaidrojumu un aicina uz protestiem.
Izmaiņas nodokļos pasniegtas kā taisnīga maksa par radošo cilvēku līdz šim nesakārtoto (neesošo) sociālo nodrošinātību.
Tomēr vai šī maksa kultūras sfērai nav par augstu laikā, kad nav redzams gals pandēmijas raisītajai krīzei nozarē?
Un varbūt jāpiekrīt atsevišķu mākslinieku paustajam, ka rūpes par sociālo nodrošinājumu ir tikai neveikls aizsegs brutālai nodokļu celšanai, lāpot caurumus budžetā? Kultūras ļaudis atbalsta valdības ieceri, taču nosoda tās izpildījumu un aicina diskutēt par izmaiņām.
Nodokļu slogs – teju trīskāršs
Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē piektdien, 9. oktobrī, rekordātrumā, dažās minūtēs, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Tie paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.
Paredzams, ka autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs ceturto daļu jeb 25% (ja apgrozījums ir līdz 25 000 eiro gadā) vai 40%, ja apgrozījums ir vairāk nekā 25 000 eiro gadā (līdz šim – 20 % IIN no summas, kas paliek pēc attaisnoto izdevumu aprēķina).
Daudzus māksliniekus satraucis vēl viens jaunums – nodoklis tiks aprēķināts nevis daļai ienākumu pēc radošās personas izdevumu aprēķina, kā tas bija līdz šim, bet no visas summas.
Realitātē šīs izmaiņas mākslas darba autora dzīvē nozīmē ievērojamu ienākumu samazināšanos: ja atlīdzība par radošu darbu pirms nodokļu nomaksas (bruto) ir, piemēram, 500 eiro, tad šobrīd autora kontā jeb “uz rokas” no tiem ieripo 450 eiro, bet pēc nodokļu izmaiņām tie būs vairs tikai 375 eiro, nodokļos samaksājot gandrīz trīsreiz lielāku summu nekā iepriekš.
Iekasēto nodokļu apjoms sadalītos – 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un 20% IIN. Valdības vīri un sievas kā nebijušu jaunumu pasniedz, ka autoratlīdzības saņēmējs par nomaksāto sociālo nodokli pirmoreiz tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātes, slimības, maternitātes un paternitātes apdrošināšanai.
Tas gan nav gluži tiesa, jo līdzīgs sociālo pakalpojumu grozs jau bija līdzšinējā pašnodarbinātā autoratlīdzību saņēmēja režīmā.
Starp citu, arī jaunajā piedāvājumā autoratlīdzību saņēmēju sociālo pakalpojumu grozā nav bezdarba apdrošināšanas. Paralēli radošiem cilvēkiem būs iespēja darboties līdzšinējā pašnodarbinātā statusā, tiesa, rēķinoties vairs tikai ar 25% attaisnoto izdevumu likmi, tāpat tiks pieļauta iespēja nodokļus maksāt kā “parastam” darba ņēmējam vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.
Visi minētie pasākumi ir kā sagatavošanās režīms 2022. gadā gaidāmajai saimnieciskās darbības konta ieviešanai.
Minimālā sociālā nodeva arī autoriem
Izmaiņas radošo cilvēku ienākumos radīs vēl cits būtisks jaunums. 9. oktobra MK ārkārtas sēdē nolemts arī par minimālo obligāto sociālo iemaksu, kas tieši iespaidos ikvienu, kam ir ienākumi. No 2021. gada 1. janvāra iemaksas apmērs būs ap 170 eiro mēnesī jeb, precīzāk, 34,09% (samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu) no minimālās algas, kas no nākamā gada plānota 500 eiro.
Iemaksa iecerēta kā radošo cilvēku līdz šim neesošais sociālais glābšanas riņķis, taču, iespējams, ka tas savelkas kā nāves cilpa ap kaklu, ja nenopelni pietiekami.
Jau septembra nogalē Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras NVO asociācija atklātā vēstulē norādīja, ka valdības virzītās nodokļu reformas būtiski pasliktinās trūcīgo un maznodrošināto radošo personu situāciju, jo viņu gadījumā ar nodokli tiek aplikti negūtie ieņēmumi: “Aplikt personas ar nelieliem ienākumiem vai vispār bez ienākumiem ar 170 eiro nodokli, uzliekot tām par pienākumu pašām sagādāt šo naudu, atraujot no savas un savu ģimeņu jau tā pieticīgās iztikas, nepadarīs šo personu dzīvi labāku. Šāda politika neatbilst demokrātiskas valsts principiem, bet ir atkrišana feodālismā un dzimtbūšanā, kad ikvienam ir pienākums samaksāt nodevas neatkarīgi no apstākļiem.”
Labklājības ministrija, reaģējot uz iebildumiem, apstiprinātajā likumprojektā iestrādājusi atvieglojumu autoratlīdzību saņēmējiem, paredzot: ja saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. Skaidrojot – ja mēnesī ienākums no autoratlīdzības (bruto) ir 300 eiro (neto 225 eiro), būs jāšķiras vēl no papildus 20 eiro (10% no 200 eiro – starpības starp 300 eiro un minimālo algu).
Ideja laba, izpildījums – katastrofa
Lai arī daļa kultūras nozares ļaužu sarunās atklāj, ka ideja sakārtot radošo cilvēku sociālo nodrošinājumu ir apsveicama, reizē lielākā daļa ir vienisprātis par nesavlaicīgo un neskaidro lēmuma izpildījumu.
VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis Sandis Voldiņš sarunā ar “Kultūrzīmēm” norāda: “Mērķis pareizs – ir jākāpina sociālo iemaksu apjoms no autoratlīdzībām. Pašreizējā [likumprojekta] variantā ir vairākas ilgtermiņā labas un jaunas lietas: pirmkārt, autoratlīdzības maksātāju nodokļu pārvirze no IIN uz VSAOI (tas ļaus autoriem uzkrāt sociālo pabalstu grozu); otrkārt, saimniecisko darījumu konta izmantošana no 2022. gada 1. janvāra (vienkārša administrēšana); treškārt, attaisnotie izdevumi tiek saglabāti 25% apmērā (pašnodarbināto režīmā).”
Reizē S. Voldiņš uzskaita izšķirošus likumprojekta trūkumus: “Izvēlētais brīdis, sākotnējais Finanšu ministrijas piedāvājums (pilnīga autoratlīdzību likvidēšana), antikomunikācija un grozījumu haotiskā gaita ir katastrofa.
Sliktāku brīdi, kad palielināt nozarē nodokļus, nebūtu iespējams atrast.
Zīmīgi, ka Ministru kabinets to apstiprināja tajā pašā dienā, kad arī jaunos Covid-19 ierobežojumus. Kultūras nozare būtu pelnījusi vairāk cieņas, stabilitātes un prognozējamības, bet tā vietā staignajā situācijā nāk klāt vēl viens faktors.
Skaidrs, ka autoratlīdzību izmaksātāji (tajā skaitā Latvijas Nacionālā opera) pašreizējā situācijā, kad ieņēmumi ir samazinājušies vismaz uz pusi, gluži vienkārši nevarēs atļauties palielināt līgumu summas nākamgad, lai saglabātu “uz rokas” autoriem izmaksājamās summas.”
Lai arī ideja gādāt par mākslinieku sociālo nodrošinājumu gaidīta jau gadiem ilgi, pašreizējā likumprojekta izpildījumā ir ļoti daudz neskaidrību, atzīst Ģertrūdes ielas teātra direktore Maija Pavlova. “Šis ir solis pareizajā virzienā, jo līdzšinējā kārtība, kas atļāva māksliniekus pakļaut riskam, kur viņiem nav sociālās apdrošināšanas, rezultējās nepārtrauktā nespējā māksliniekiem saņemt dažādus viņiem nepieciešamos pakalpojumus, sākot ar slimības atbalstu.
Tomēr ir daudz neizprotamu nianšu, kuras būtu jāskata kontekstā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Prasītos ļoti rūpīga palīdzība māksliniekiem gan no Radošo savienību padomes, gan no citām interešu pārstāvniecības organizācijām, lai varētu saprast, kas ir autoriem izdevīgākie darbošanās veidi.” Teātrim šīs nodokļu izmaiņas nozīmēs izmaksu palielināšanos, piebilst M. Pavlova.
Tikmēr pieaugums galvenā un nereti vienīgā kultūras projektu finansētāja – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) – budžetā nākamajā gadā, kad stāsies spēkā nodokļu izmaiņas, neesot paredzēts – tā “KZ” atzīst VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits. Viņš skaidro: “Attiecībā uz 2021. gadu sarunas par Valsts kultūrkapitāla fonda budžeta palielinājumu nav bijušas, taču 2022. gadā gaidāms dinamisks finansējuma pieaugums vismaz par 20 procentiem.”
Siena starp politiku un kultūru
Tikmēr publiskajā telpā vērojama visai skarba kultūras nozares pārstāvju reakcija uz nodokļu reformu.
Tēlnieks Kristaps Gulbis solījis rosināt finanšu ministra Jāņa Reira atkāpšanos, pārmaiņas nodēvējot par netaisnīgām un pazemojošām un uzskatot, ka radošas personas nodokļu slogs saskaņā ar nodokļu reformām pieaug trīs reizes, bet “neto peļņa” ir aptuveni trīs reizes mazāka.
Savukārt tēlnieks Gļebs Panteļejevs aicināja kultūras ļaudis uz protesta zibakciju brīdī, kad šodien pie Saeimas nama tika simboliski nodots nākamā gada budžeta portfelis. Aicinājums seko mākslinieku grupas septembrī publicētajai atklātajai vēstulei, kurā radošās jomas pārstāvji iebilda pret valdības ieceri likvidēt autoratlīdzības speciālo nodokļu režīmu.
Vai līdzšinējā autoratlīdzību režīma prasīšana būs auglīga, rādīs laiks, taču mākslinieku reakcija ir vairāk nekā saprotama. “Nekas nav mainījies, vienīgi [autori] vairs nemaksās 20 procentus no puses [ieņēmumu] jeb 10 procentus no visa kopuma, bet, slēdzot ar mani [autoru] darba līgumu, pasūtītājs ieturēs 25 procentus [..]. Mēs ejam uz vienkāršotu sistēmu.
Te ir diskusija, vai 15 procentu lēciens no 10 uz 25 procentiem ir vai nav par strauju,” piektdien MK sēdē sacīja kultūras ministrs N. Puntulis.
Diskusija tomēr nenotika, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nopriecājoties, cik viegli un ātri šī viņam “nesaprotamā” tēma atrisinājusies. Par nodokļu izmaiņām vēl jālemj Saeimai.
UZZIŅA
Nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem
• 2021. gada 1. jūlijs – 31. decembris
1. Autoram, kas ir reģistrējis savu saimniecisko darbību, izmantojot pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu, – kā līdz šim.
2. Izmantojot darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu – kā līdz šim.
3. Jaunums: autoratlīdzības saņēmējam, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam, – 25% nodokļa nomaksa no autoratlīdzības apgrozījuma līdz 25 000 eiro. gadā; 40% nodokļa likme, ja apgrozījums pārsniedz 25 000 eiro. Nodoklis tiek sadalīts 80% VSAOI un 20% IIN.
• No 2022. gada 1. janvāra – saimnieciskās darbības konts, nodokļu nomaksa: līdzīgā kārtībā kā MUN nodokļu maksātājiem, piemērojot autoratlīdzību saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija ieviestās likmes un apgrozījuma apmēru.
Viedokļi
ZIGMARS LIEPIŅŠ, komponists: “Tagad būtu svarīgi neizdarīt nevienu strauju kustību, kamēr nav pilnīgi skaidrs, kā atsijāt nodokļu optimizētājus – lielāko daļu no tiem 39 tūkstošiem, kas iekļuvuši autoratlīdzību saņēmēju sarakstā, – no reāliem autoriem, kuri patiešām gadu raksta vienu romānu, un tad apkopt esošo nodokļu sistēmu, nevis dzīt stūrī radošos cilvēkus, kuru nemaz nav tik daudz.”
DACE JUDINA-NĪMANE, rakstniece: “Gaidāmās autoratlīdzības nodokļu izmaiņas ir rekets pret autoriem jebkurā no trim nodokļu režīmiem, jo tie visi griež, atšķirība tikai – galvā, kājā vai rokā. Acīmredzot tiek domāts, ka mums jāstrādā, lai samaksātu nodokļus, bet parūpēties par to, no kā tos samaksāt, – aizmirsuši.”
ANNA ĶIRSE, komponiste: “Neesam atkopušies no pirmā Covid trieciena, kad jau nāk otrais. Tā vietā, lai domātu par atbalstu kultūras cilvēkiem, vienai no neaizsargātākajām sociālajām grupām, paaugstina nodokļus. Šis ir ļoti slikts “taimings” tādiem lēmumiem. Nav izslēgts, ka apsvēršu iespēju reģistrēties kā autors citā valstī, jo vēlos sajūtu, ka man palīdz grūtos brīžos.”
