Tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarūk 28
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Taču faktiski tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana ir atkarīga galvenokārt no nodrošināto kreditoru gribas. Iespējams, tas ir viens no cēloņiem, kāpēc uzņēmumu, kam ir iespēja izmantot tiesisko aizsardzību, katru gadu kļūst arvien mazāk.
“Maksātnespējas likuma burts neatbilst tā garam. Pēc būtības likums uzrakstīts tā, ka administratoram ir izdevīgāk maksātnespējīgo uzņēmumu pārdot, jo viņš saņem atlīdzību no uzņēmuma pārdošanas, nekā palīdzēt atjaunot maksātspēju,” secinājis zemnieks Jānis Strautnieks. Viņš rosina Tieslietu ministriju mainīt situāciju, kad parādniekiem, kuriem ir radušās īslaicīgas problēmas ar saistību segšanu, iespēja iegūt tiesisko aizsardzību ir atkarīga tikai un vienīgi no kreditoru labvēlības.
Pagājušā gada augustā maksātnespējas process pasludināts Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Trikāta KS”, bet vēl pirms tam kooperatīvs iesniedzis tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Tiesiskās aizsardzības process netika ierosināts, jo kooperatīvs nav spējis saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ar kreditoru vairākumu. Zemnieku pārstāvji iesnieguši Maksātnespējas administrācijai sūdzību par procesa administratores rīcību, norādot, ka administratore izsaimnieko kooperatīva mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu. Šobrīd pārdošanai izliktas “Trikāta KS” piederošās 53,66% kapitāldaļas rūpnīcā “Latvijas piens”.
