Olafs Zvejnieks: Budžeta “Pandoras lāde” un … valdības goda glābšana 0
Mēs, “Latvijas Biznesa” redakcija, esam nolēmuši sniegt palīdzīgu roku Krišjānim Kariņam, Jānim Reiram un pārējai valdībai, kas nokļuvusi pamatīgās sprukās mediķiem apsolītās, bet neiedotās naudas dēļ.
Visa ideja balstās uz vienkāršo faktu, ka, budžetu veidojot, valdība nedala reāli esošu naudu, kuru var pažvadzināt plaukstā vai pačaukstināt kabatā, un pat ne tādu, kas stāv lādē uz skapja.
Uz lādes, pēc ziņām no labi informēta avota, kas pats piedalās budžeta sastādīšanā, ir uzraksts “Pandoras lāde”.
Tomēr nē, valdība dala prognozēto naudu – cik tiek prognozēts, ka ieņems nodokļos. Šīs naudas daudzums ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, jo tā lielāka, jo lielāki arī prognozētie nodokļu ieņēmumi.
Kāda šobrīd ir situācija ar ārstiem un medmāsām apsolīto naudu? Solīja 120 miljonus, reāli bija iedevuši 42. Atsakoties no vēstniecības Austrālijā un ielaižot ķepu “Latvijas valsts mežu” kabatā, izdevies sakasīt vēl 18 miljonus, tātad šobrīd budžetā šim mērķim ir iezīmēti 60 miljoni eiro. Sācies uzbrukums Labklājības un Zemkopības ministriju budžetiem, mēģinot izlaupīt tos un šādi atrast papildu naudu mediķiem. Kaut kas varbūt arī sekmēsies, taču 60 miljonu tur nav.
Un te mēs atgriežamies pie IKP izaugsmes prognozēm.
Budžetu sastādot, tiek ņemtas vērā Ekonomikas un Finanšu ministriju izteiktās prognozes par IKP izaugsmi, tāda pati LB prognoze, kas vēl arī tiek saskaņota ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju. Āķis tāds, ka šīs prognozes nav vienādas – Finanšu ministrija un SVF visus pēdējos gadus bijuši optimistiskāki, bet rūgumpodi no Latvijas Bankas, Eiropas Komisijas un Fiskālās disciplīnas padomes velk prognozi uz leju.
Tā arī nākamajam gadam – Latvijas Banka un Eiropas Komisija prognozē Latvijai 2,6% IKP izaugsmi, bet Finanšu ministrija un SVF – 2,8%. Pavasarī Finanšu ministrija priecīgi prognozēja veselus 3,2% lielu IKP izaugsmi, bet vasaras laikā bija spiesta samazināt prognozi līdz 2,8%, reaģējot uz partneru skābajiem ģīmjiem un nosodošajiem skatieniem. Sak, mums Eiropā pat zāle aug ātrāk nekā ekonomika, bet jūs lielīsieties ar 3% un vairāk? Nekā nebija!
Bet kāds visiem šiem skaitļiem sakars ar to, vai nākamgad aklās zarnas iekaisumu operēsim paši savā virtuvē vai tomēr dosimies uz slimnīcu?
Te mums nāk palīgā kalkulators. Latvijas IKP ir aptuveni 35 miljardi eiro. Un prognožu starpība – 0,2% – no 35 miljardiem ir… 70 miljoni eiro! Ar to pietiks gan ārstiem, gan izdosies paēdināt arī dažus citus izsalkušos.
Jūs teiksiet – tā taču ir “kā var nesolīt” pieeja un ar ko tad šie priekšlikumi atšķiras no Saeimas lēmuma nobalsot par lēmumu palielināt medicīnas finansējumu, labi saprotot, ka naudas tam nav! Pirmajā acu uzmetienā tā ir, bet te jāķeras pie otra svarīga tehniskā līdzekļa valdības krīžu risināšanā – preses arhīva.
Lieta tāda, ka pēdējos dažos gados tieši optimistiskākās prognozes par IKP izaugsmi izrādījušās visprecīzākās.
Ņemot vērā, ka nākamgad ES kopumā prognozē vien bālus 1,4% izaugsmes, bet valstu savienības motors – Vācija – noslāpis pavisam – tikai 0,4%, tad Latvija ar saviem 2,8 vai, kā tika prognozēts, 3 vai 3,2% vēl izskatās visai sprauni.
Kādēļ gan mēs nevarētu skatīties nākotnē nedaudz optimistiskāk un pieņemt, ka arī nākamgad piepildīsies optimistiskās prognozes, ņemot vērā, ka neviens no prognozētajiem briesmu scenārijiem – bezvienošanās breksits vai neierobežots tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu – tā arī nav noticis un, šķiet, arī nenotiks?
