ĀM: Vešņakova postenis nedod tiesības aizskaroši izteikties par Latvijas iedzīvotājiem 11
“Latvijas Avīze” 13. marta numurā 3. lappusē publicēja karikatūru, kuras faktā bija aģentūras LETA ziņa par Latvijas Ārlietu ministrijas reakciju uz Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova izteikumiem “Latvijas Radio 4”, ka Krievija esot gatava glābt Latvijas nepilsoņus no nabadzības. Pēc šīs publikācijas “LA” redakcija saņēma vēstuli no Krievijas vēstniecības preses sekretāres, kura raksta, ka “vēstnieks radio intervijā komentējis nevis Krievijā gatavoto likumprojektu, kas atvieglos Krievijas pilsonības piešķiršanu, bet skaidrojis pašreizējās šīs jomas likumdošanas dažus noteikumus”. Lūk, fragments no Krievijas vēstnieka A. Vešņakova teiktā “Latvijas Radio 4”, atbildot uz raidījuma vadītājas jautājumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu: “Kas attiecas, kā jūs izteicāties, uz Krievijas pilsonības “dalīšanu” – jā, zināmā mērā pastāv vienkāršota pilsonības piešķiršanas procedūra Latvijas Republikas nepilsoņiem, taču tikai zināmā mērā. Kā tas šajā gadījumā izpaužas? Ka nav obligāts nosacījums pastāvīgai dzīvošanai Krievijas Federācijas teritorijā. Tas ir tikai šai kategorijai (nepilsoņiem. – Red.). Bet šo kategoriju ir radījusi Latvijas valsts, neatzīstot viņus par savas valsts pilsoņiem. Kaut arī viņi dzīvoja šajā valstī un kopā ar jums cīnījās par tās neatkarību. Otrkārt. Mēs nekādi nestimulējam šo procesu. Un tas tiek stimulēts tikai tad, kad šeit kļūst sevišķi grūti, lūkojoties no sociāli ekonomiskā skatpunkta. Atcerieties, ka ne vienu reizi vien jūsu radiostacijā ir runāts, uzplaiksnījums bija 2009. – 2010. gadā. Jūs iesaldējāt savas pensijas, jums būtiski palielinājās bezdarbs. Jūs palielinājāt pensijas vecumu. Un tad cilvēks sāk domāt, ko viņam darīt. Palikt par nepilsoni vai arī saņemt Krievijas pilsonību, kas pēc likuma bija pieejama jau sen, un tādā veidā iegūt kaut kādu garantētu pensiju savai dzīvošanai. Vai arī palikt par bomzi šeit, Latvijas Republikas teritorijā. Un tad 5000 cilvēku gadā patiešām šādi pieņēma pilsonību. Atteikt mēs nevaram, tāpēc ka cilvēks mums izsaka pārmetumu: “Es kaut kad atbraucu uz šejieni, tā teikt, uz vienotu valsti, bet nonācu šajā bijušās vienotās valsts daļā kā “izdzītais”. Un, jūs, Krievija – mana vēsturiskā Dzimtene, nepametiet mani, vismaz šādā situācijā atbalstiet!” Kā mēs reaģējam? Tieši tā arī reaģējam. Starp citu, pēdējā laikā, kad šeit kaut kādā ziņā izeja no krīzes kļuvusi saskatāma, cilvēku skaits, kas piesakās šai pilsonībai, samazinājies līdz 2,5 tūkstošiem. Pērn bija apmēram 3000 cilvēku. Turklāt Krievija garantē pensiju pārskaitīšanu un to dara, un indeksē tās.”
Kā “LA” jau bija minēts, uz šiem Krievijas vēstnieka izteikumiem pēc tam reaģēja Latvijas Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijas vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums: “10. martā Krievijas vēstniekam Latvijā A. Vešņakovam tika aizrādīts, ka viņa augstais diplomātiskais postenis nedod tiesības aizskaroši un maldinoši izteikties par Latvijas iedzīvotājiem. Latvijā ikviens nepilsonis var iegūt Latvijas pilsonību. Latvijas pilsoņi un nepilsoņi savās sociālajās tiesībās ir vienlīdzīgi. Krievijas puse diemžēl bieži vien ir izmantojusi Latvijas nepilsoņu jautājumu manipulāciju un demagoģijas nolūkos. Mums visiem ir rūpīgi jāturpina analizēt publiskajā telpā izplatītās informācijas par šo un citiem jautājumiem uzticamība, atbilstība realitātei un kritiski jāizvērtē paustās nostājas loģiskais pamatojums.”
