Elektrības cenas: Jezgas iemesls ir atšķirības starp veco un jauno strāvu 17
“Vai ir normāli, ka par saņemto produktu maksā tik, cik tas maksā?” uz manu jautājumu par “Sadales tīkla” abonēšanas maksas ieviešanas sekām ar pretjautājumu atbild Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (“Vienotība”). Viņš tai saredz līdzību ar gāzes un mobilo tālruņu abonēšanas maksu, kurai pieskaita arīdzan faktiski patērēto gāzes daudzumu vai norunātās sarunu minūtes. “Apakšā ir cieta loģika. Pat tad, ja gāzi netērē un pa tālruni nerunā, ir izmaksas gan gāzes, gan sakaru tīkla uzturēšanai. Vecā kārtība nerosināja patērētājus domāt par izmaksu efektivizēšanu, viņš piebilst.
Par visu maksājot tikai lielie ražotāji. Tāpēc EM ir norūpējusies, ka tautsaimniecības izaugsme, konkrēti apstrādes rūpniecība, kurai 2020. gadā būtu jāsasniedz 20% īpatsvars no IKP, neattīstās, kā cerēts. Kopš 2010. gada tās īpatsvars kritis no 13,4% līdz 12,2%. Latvijas mērķis vidējā termiņā ir sasniegt tikpat zemu elektroenerģijas cenu energointensīvajiem ražotājiem kā Vācijā, proti, 79 eiro/Mwh. Sarunā ar V. Ķirsi jūtams, ka viņš iestājas par lielajiem ražotājiem, tostarp “Knauf”, “Latvijas finieri” un citiem.
Politiķis uzsver – jaunā kārtība ir taisnīgāka nekā iepriekšējā, kas nerosināja saimnieciski izmantot elektroenerģiju. Patlaban jaudas esot pārskatījuši 25 000 elektroenerģijas patērētāju, kas “Sadales tīklam” ļaujot darboties efektīvāk nekā agrāk. Bet vienlaikus “LA” ienāk signāli, kas ļauj secināt – šī kārtība ļauj vairāk pelnīt uz to mazo patērētāju rēķina, kas izdevumus optimizēt nevar.
V. Ķirsis atgādina, ka mājsaimniecības ar maziem naudas ienākumiem maksājumam par elektroenerģiju var saņemt valsts atbalstu. Patlaban no aptuveni 170 000 mājsaimniecību, kam atbalsts pienākas, pieteikušās ir aptuveni 80 000 mājsaimniecību.
Arī OIK dažādošanas iecere, ko valdība jau apstiprinājusi un nosūtījusi Saeimai, vedina uz to. V. Ķirsis vērš uzmanību uz saistību par OIK maksātāju skaita kāpumu un tā maksājamās summas kritumu. Ja uzņēmēji atstās Latviju, palikušajiem rēķini kāps. Par OIK diferencēšanu vēl būs nopietna diskusija Saeimā, piesaka V. Ķirsis.
Reinis Āboltiņš, neatkarīgs enerģētikas eksperts, norāda, ka vislielākā jaunās pieslēguma maksas ietekme ir uz juridiskajām personām. “Problēmas ir ar patērētājiem juridiskajām personām, kam ir trīsfāžu pieslēgums ar ievadaizsardzības aparāta strāvas stiprumu vismaz 23 A. Dažos lauksaimniecības uzņēmumos 200 A vietā ir 800 A jauda. Pamatojums – ja neuzstādīs šādu jaudu, tad “Sadales tīkls” negarantē kvalitatīvas elektroenerģijas piegādi. “Sadales tīkls” lieto terminus “vecā strāva” un “jaunā strāva”. Proti, vecās strāvas ievadaizsardzības aparātiem bija uzrādīts daudz lielāks strāvas stiprums nekā īstenībā. Patērētāji šo elektroenerģiju saņēma lētāk, nekā tā maksāja. Šo iemeslu un to, ka mainīsies arīdzan skaitļi rēķinā, “Sadales tīkls” neizskaidroja. Tas ir visas jezgas iemesls. Patlaban, kad pārslēdz līgumus un mēra faktisko strāvas stiprumu, “Sadales tīkls” fiksē faktisko jaudu, un izrādās, ka vajag vairāk, nekā bija agrāk,” tā skaidro Reinis Āboltiņš.
