Kā izglābt jaunos stādiņus? 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pēkšņi atgriezies aukstums un slapjums tomātu mazuļiem, puķu jaunstādiem un citiem zaļajiem lolojumiem sagādā nopietnu pārbaudījumu. Kā rīkoties, lai tie neizstīdzētu, nenopūtu?
“Visus stādus savā audzētavā tagad kompaktizējam vienā – siltajā siltumnīcā,” teic dārzeņkopis Aivars Presnikovs no dārzniecības IR. Puķu stādi tiek gan kārti pie statīviem, gan likti uz un zem plauktiem. Lai visiem būtu gana gaismas, katru podu regulāri apgrozīs, mainīs vietām. Piemēram, tas, kas dažas dienas vadījis pagaldē, tiks celts uz plaukta vai karināts tuvāk gaismai.
Pavisam kritiskos brīžos, ja tuvosies liels aukstums, jutīgākos stādus var nest arī uz mājām. Ja kādu dienu uzspīdēs saule, daļu stādu nesīs uz lielo, vēl nekurināto siltumnīcu baudīt gaismu. Saule dienas vidū siltumnīcas uzsilda strauji un pamatīgi, pat ja ārā ir auksts. Vakarā atkal nes atpakaļ siltumā, jo vēl nevar paļauties pat uz sasegšanu.
Protams, varētu kurināt un apsildīt visas siltumnīcas vai pat ierīkot papildapgaismojumu, taču tagad, kad elektrība un kurināmais tik dārgi, īpaši svarīgi sarēķināt kopējās audzēšanas izmaksas, lai stādus vispār būtu izdevīgi audzēt.
Kā rīkoties, ja stādiem atvēlēta tikai palodze
Samazina siltumu. Dārzeņkopis iesaka augus izvietot pēc iespējas vēsākā telpā. Piemēram, populārākajiem palodžu lolojumiem tomātiem laba būtu vieta, kur ir tikai ap 10 °C silts. Lai to nodrošinātu, palodzi var atdalīt no siltās dzīvojamās telpas ar kartonu vai kādu citu improvizētu aizslietni. Siltumu izolējošu materiālu paklāj arī uz palodzes, lai siltums augus nestimulētu no apakšas.
Ja sadīgušie stādi atradīsies siltā telpā, tie strauji izstīdzēs, pāraugs. Līdz stādīšanas brīdim šāds augs būs vārgs un nomocījies. Ja tomāti, iestādīti labā vietā, vēl var saņemties un dot kādu augli, novārdzis puķu stāds nebūs nekāda dārza rota.
Laista mēreni. Viens no laistīšanas likumiem ir tāds, ka ūdens daudzumu augam pielāgo telpas temperatūrai. Vēsā vietā, kad laiks apmācies, augiem ūdens patēriņš būs mazs. Laista uzmanīgi, nepielejot slapju visu substrātu podiņā, kas var rosināt puvju attīstību. Sevišķi jutīgi pret aukstumu un mitrumu ir puķu (begonijas, ledenītes) stādi, gurķi un to radinieki.
Ūdens ir arī viens no faktoriem, kas stimulē strauju augšanu un stīdzēšanu. Arī tāpēc augiem liek ievērot mazdzeršanas diētu.
Gādā gaismu. Patlaban pilnīgi pietiek ar to gaismu, ko augs saņem caur logu. Augiem tīkamais spektrs atšķiras no tā, ko lieto cilvēki. Tāpēc tagad daudzos logos var redzēt spīdam sarkanzilgano apgaismojumu. Protams, tomātu fani var tērēties gan lampu iegādei un montāžai, gan elektrībai, taču jāpadomā arī, kā cilvēks pats jutīsies šajā dīvainajā gaismā, jo reti kuram ir atsevišķa istaba stādu audzēšanai.
Ja stādi vēl nav pārauguši, tos pēc iespējas ilgāk cenšas noturēt neizpiķētus, lai visiem pietiktu vietas uz palodzes. Taču, kad augus tomēr nākas izpiķēt, apjomos palielinājušos mājas dārzniecību var sadalīt pa daļām un rīkoties līdzīgi, kā savā siltumnīcā rīkojas Aivars. Daļu stādu novieto uz palodzes gaismā, daļu – tālāk telpā, kur var nodrošināt vēsumu. Stādu podiņus regulāri groza, lai zaļie augumiņi nesaliektos uz gaismas pusi. Ik pēc vienas divām dienām podiņus apmaina vietām, lai visi tiek uz palodzes tuvāk dienasgaismai. Ja siltumnīca ir pie mājas, tiklīdz tajā ir pietiekami silts, pa dienu nes augus sauļoties.
Šāda noņemšanās ar dēstiem ir liela ķēpa. Jā, atzīst dārzeņkopis, taču stādu izaudzēšana ir pamatīgs darbs, kas nepieļauj paviršību. Tiem, kas nevēlas auklēties, labāk iegādāties stādus, ko būs izaudzējuši citi.
