Glābj dzīvības, spītējot krīzei un likumiem 0
Spānijā, kur krīzes dēļ samazināts finansējums valsts medicīnai un palielināts maksas pakalpojumu skaits, ir ārsti, kas pārkāpj noteikumus, lai palīdzētu pacientiem, kuri nevar atļauties samaksāt par nepieciešamo ārstēšanu.
Kas var maksāt, tas ārstēsies
Krīze Spānijā nav saudzējusi nevienu sektoru, sākot no izglītības un beidzot ar kultūru. Arī ārsti izjūt krīzi uz savas ādas – beidzamo divu gadu laikā viņu algas ir sarukušas apmēram par 20 procentiem. Valsts medicīnas iestādēm samazināts finansējums, un ar mērķi ietaupīt 500 miljonus eiro gadā valdība jau aprīlī pieņēma jaunus noteikumus, vairākums no tiem gan stājās spēkā septembrī. Noteikumi paredz ierobežot nelegālo imigrantu piekļuvi valsts medicīnai un ieviest maksu par dažādiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kas līdz tam bija par brīvu. Piemēram, tagad spāņiem jāmaksā par neatliekamās palīdzības izsaukšanu, visu veidu protēzes ir par maksu, arī pensionāriem atkarībā no ienākumiem ir jāmaksā par medikamentiem.
“Madridē ir ieviests papildu nodoklis – 1 eiro par katru medikamentu recepti. Man šķiet skaidrs, ka valdība vēlas ar laiku pilnībā privatizēt valsts medicīnas iestādes. Sadalot iedzīvotājus divās daļās – tie, kuri var maksāt un ārstēties, un tie, kuri nevar to atļauties,” Itālijas laikrakstam “Corriere della Sera” atzina Madridē praktizējoša ģimenes ārste Marija Bajo.
Bērniem medicīniskie pakalpojumi joprojām ir par brīvu, bet pensionāri un bezdarbnieki aizvien biežāk nespēj apmaksāt ārstēšanu. Taču pavisam neaizsargāti pēc jaunās sistēmas ieviešanas ir palikuši nelegālie imigranti.
Agrāk Spānija daudziem no viņiem bija sapņu zeme ar iespēju saņemt bezmaksas ārstēšanu, bet tagad situācija ir pilnīgi pretēja un lielākajai daļai iebraucēju bez uzturēšanās atļaujas nav pieejama pat neatliekamā palīdzība. Pēc jaunajiem noteikumiem, lai varētu izmantot valsts medicīnas pakalpojumus Spānijā, katram imigrantam ir nepieciešama apdrošināšana, kas izmaksā 720 eiro gadā, ja imigrants ir vecumā no 17 līdz 65 gadiem, un 1850 eiro pēc 65 gadu vecuma.
Par un pret
Spānijas sabiedrībā un presē viedokļi par valsts medicīnisko pakalpojumu apmaksu dalās. Katoļu konservatoru laikraksts “La Razon” raksta, ka Spānijas veselības aprūpes sistēma ir viena no labākajām Eiropā un ir izpelnījusies atzinību arī aiz valsts robežām. “Taču tās uzturēšana izmaksā ļoti dārgi un katrs sīkums var izjaukt tās līdzsvaru. Un rūpes par nelegālajiem imigrantiem, kuri nepiedalās tās finansēšanā, ir viens no riska faktoriem, kam jāatrod risinājums,” teikts kādā šī laikraksta augusta publikācijā.
“La Razon” atgādina, ka Spānija ir vienīgā Eiropas valsts, kur līdz šim nebija nekādu ierobežojumu nelegālo imigrantu ārstēšanai. Visās pārējās valstīs pastāv dažādi ierobežojumi, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, Zviedrijā un Austrijā, nelegālajiem imigrantiem ir pilnībā liegta iespēja vērsties valsts medicīnas iestādēs.
Tātad, secina laikraksts, Spānija nedara neko tādu, kas jau neeksistētu kaimiņvalstīs, un ar ierobežojumu palīdzību samazina valsts medicīnas izmaksas, kā arī padara valsti mazāk pievilcīgu nelegālajiem imigrantiem.
Savukārt Spānijas lielākais laikraksts “El Pais” lēš, ka reālais ietaupījums nesasniegs pat pusi no valdības iecerētās summas, lai gan atstās apmēram 150 000 imigrantu bez adekvātas medicīniskās aprūpes. “El Pais” pauž uzskatu, ka šāds valdības lēmums ir pretrunā ar Spānijas konstitūciju, kas paredz visiem iedzīvotājiem tiesības uz veselības aprūpi.
“Nepaklausīgie” mediķi
Protesti pret jauno apmaksas sistēmu sākās jau pirms tās pieņemšanas. Galvenie protestētāji ir tieši mediķi, kam nav pieņemamas jaunās normas. Tūkstošiem spāņu ārstu ir nosūtījuši Veselības ministrijai protesta vēstules. Bet jau maijā, drīz pēc jauno normu pieņemšanas, radās brīvprātīgo mediķu tīkls “Yo Si, sanidad universal”, ko viņi paši dēvē par “nepaklausīgo” ārstu tīklu, kas nepieņem jauno sistēmu.
“Mēs nevarējām klusēt,” uzskata kāds no brīvprātīgo organizācijas mediķiem. Pavisam viņu ir vairāki tūkstoši, Madridē vien – 250. Brīvprātīgie atkarībā no izglītības un iespējām ir sadalīti četrās grupās – vieni palīdz risināt administratīvus un juridiskus jautājumus, citi spēj sniegt medicīnisko palīdzību pacienta mājās, vēl citi veic analīzes un dia- gnostiku. Viss tīkls balstās uz savstarpējo sadarbību un atbalstu.
“Valdība mums neko nevar padarīt. Viņi nevar mums prasīt neārstēt cilvēkus, ja tie nevar samaksāt,” uzskata ārste Marija Bajo. Viņai un viņas domubiedriem galvenais ir aizsargāt vājākos.
