Glābiņš cietušai kājai, ja gadījies kāju sastiept vai sasist… 2
Kam gan nav gadījies paslīdēt uz grīdas vai slapjā zālē! Reizēm šķiet – nav ko nieku dēļ traucēt ārstu, taču pēc pāris dienām tomēr nākas meklēt mediķa palīdzību, jo kāja piepampst kā bluķis. Kā rīkoties, lai neiedzīvotos šādās un līdzīgās ķibelēs?
Konsultē Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs Mārcis Jēgers.
Potīšu sastiepums, pirkstu sasitumi vai lūzumi, kā arī pēdas traumas, uzmetot basai kājai dažādus priekšmetus, – tie visi ir vasarai raksturīgi negadījumi. Sāpes, audu tūska un asinsizplūdums jeb, kā saka tautā, zilums! Tas veidojas, asinīm no bojātajiem asinsvadiem nokļūstot zemādas audos. Ja ir novājināta imunitāte, sasituma vietā veidojas lieliska barotne mikrobiem un apstākļi strutaina iekaisuma attīstībai, jo īpaši siltā laikā.
Kas vainas
Lauzts vai sasists, sastiepts vai plīsis? Pats cietušais, visticamāk, sāpju, tūskas un ziluma iemeslu uzreiz nemaz nespēs noteikt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pazīmes mēdz kombinēties. Dažkārt lūzuma gadījumā izbīdās kaula gals, bet tikpat labi tas var būt bez ārējām pazīmēm.
Reizēm šķiet, ka nopietna bojājuma nav, un arī rentgena uzņēmums par to neliecina, taču pēc vairākām dienām kāja piepampst un kļūst zila, jūtamas asas sāpes un nestabilitāte locītavā, kas varētu būt saišu bojājuma pazīme, bet rentgenā to nevar noteikt. Tādā gadījumā nepieciešams veikt ultrasonoskopiju vai magnētisko rezonansi, kur iespējams redzēt mīksto audu bojājumus.
Stipra tūska un liels asinsizplūdums var nospiest nervu, izraisot tirpšanu, taču parasti šādas sūdzības ir īslaicīgas un pāriet.
Ilgstošs nejutīgums liecina par nerva pārrāvumu vai nopietnu traumu, ko vajadzētu apstiprināt, veicot elektromiogrāfiju, un nepieciešamības gadījumā atjaunot ķirurģiski vai ārstēt ar zālēm.
Ja kāja tikai sasista vai sastiepta, pašsajūta ar katru dienu parasti uzlabojas, tomēr traumas gadījumā labāk konsultēties ar ārstu pirmo trīs diennakšu laikā, nevis pēc nedēļas, kad kāja krietni piepūlēta, jo tad pat vienkāršu sastiepumu nāksies ārstēt ilgāk.
Mežģījuma gadījumā locītavas virsmas ir zaudējušas saskarsmi un kāja ieņem nedabisku stāvokli, to nav iespējams pakustināt. Nereti tas var atstāt daudz nopietnākas sekas nekā lūzums, jo var saglabāties saišu nestabilitāte pārrautas locītavas kapsulas un to ietverošo saišu bojājuma dēļ, tāpēc noteikti vajadzīga ārsta palīdzība.
Kā palīdzēt
Sasitumam iespējami drīzāk pieliek ledu, apakšā paklājot drānu, lai nebūtu tiešas saskares ar ādu. Noderēs jebkurš sasaldēts produkts, kaut vai, piemēram, dārzeņu paka. Pirmajās trīs dienās jācenšas cietušo vietu atvēsināt 10–15 minūtes reizi stundā. Jāuzmanās, lietojot aukstuma aerosolu! Lai negūtu apsaldējumu, tas jāuzpūš no 30 centimetru attāluma. Sākumā vēsums mazinās asinsizplūdumu, bet vēlāk – tūsku un sāpes.
Ja ir zilums un nobrāzums, cietusī vieta jānoskalo ar ūdeņraža pārskābi vai tīru ūdeni, lai caur bojāto ādu neiekļūtu infekcija. Tam, kurš nav vakcinējies pret stinguma krampjiem, jāpotējas. Ja zilums būs iekapsulējies un pats neuzsūksies, ārsts asinis izsūks ar šļirci vai veiks iegriezumu vietējā anestēzijā, lai mazinātu infekcijas risku.
Mežģījuma gadījumā jāsauc ātrā palīdzība un, kamēr ierodas mediķi, jācenšas nodrošināt cietušā locekļa nekustīgumu.
To var izdarīt, ar dēli, biezu žurnālu vai spilvenu piefiksējot traumēto kāju pie otras ekstremitātes. Ja ir vaļēja brūce ar ādas bojājumu, to viegli pārsien ar marles saiti vai uzklāj pēc iespējas tīrāku drānu.
Traumētus pirkstus piesaitē veselajiem ar marles saiti vai piestiprina ar leikoplastu.
Jācenšas sargāt cietušo vietu un atpūtināt sastieptās saites! Lai nepalielinātos tūska un asinsizplūdums, kājai samazina slodzi. Sēžot un guļot tā jātur uz augšu, lai atrastos augstāk par sirds līmeni un tiktu veicināta venozā asiņu attece.
Sastiepuma un sasituma gadījumā traumēto vietu ieteicams aptīt ar elastīgo saiti vai uzvilkt kompresijas zeķi, kas uzlabos asinsriti un neļaus kājai piepampt. Jāsaitē ne pārāk cieši – tā, lai būtu patīkama fiksācijas sajūta.
Uzreiz pēc traumas nevajadzētu likt spirta vai etiķa kompreses. Tās gan rada dzesējošu sajūtu iztvaikojot, bet arī paplašina asinsvadus, tādējādi palielinot asinsizplūdumu un pietūkumu. Taču pēc pāris dienām ne pārāk koncentrētas kompreses nāks par labu, jo veicinās vielmaiņu cietušajā vietā.
Uztūkumu mazinās un zilumu izvilks ceļmallapas vai kāpostlapas, ko cietušajai vietai uzklāj biezā kārtā.
Sāpes, tūsku un iekaisumu var mazināt ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu. Tabletes vēlams dzert pēc ēšanas, lai nekaitētu kuņģa gļotādai. Var lietot ziedes vai želejkrēmus, piemēram, Reparil gelu, Ice Power gel, tā saukto zirgu ziedi, ketoprofēnu, diklofenaku vai citas ārstnieciskas vielas saturošus līdzekļus. Uzklājot atkārtoti, iepriekšējā kārta jānomazgā.
Heparīnu saturošu ziedi ieteicams lietot ne agrāk kā trešajā dienā pēc traumas.
Zilums parasti uzsūcas divu nedēļu laikā, bet ziede šo procesu paātrinās.
Izteikta sastiepuma gadījumā vai lūzuma dzīšanas pēdējā posmā ģipsi var aizstāt fiksators – zābakam līdzīga īpaša ortoze, kurā ievietotas plastikāta vai metāla ribiņas. Naktī to novelk, lai kāja atpūstos un āda elpotu.
Ar sastieptu vai izmežģītu kāju nedrīkst karsēties vannā un pirtī, likt siltas kompreses!
Lai drīzāk izveseļotos
Kājas lūzums atkarībā no lokalizācijas dzīst vidēji 4–6 nedēļas. Mežģījuma gadījumā imobilizācija vairs nav vajadzīga pēc divām vai trim nedēļām, bet sastiepuma radītais diskomforts pāriet pēc pāris nedēļām. Ja plēstas saites un iekaisusi locītavas kapsula, smeldze var turpināties līdz sešām nedēļām, taču visstiprākā tā būs pirmajās trīs dienās.
Ātrāk atlabt palīdzēs teipu uzlīmēšana, magnetoterapija un elektroforēze, dziļi audos ievadot ārstnieciskas vielas.
Sastiepumi nereti mēdz atkārtoties, jo ieplīsušās saites sarētojas, kļūst garākas un stīvākas nekā pirms traumas. Lai atkal varētu pilnībā uzticēties kājai, vēlams fizioterapijas nodarbību kurss, vingrojot speciālista uzraudzībā. Ja tas nav iespējams, fizioterapeitu derētu apmeklēt vismaz vienu reizi.
SVARĪGI
Bez ārsta palīdzības nekādi neiztikt, ja pēc traumas:
• radusies nestabilitāte pēdas locītavā, celī vai gūžās;
• ir izteikta tūska un zilums;
• kāja izskatās deformēta.
Konsultējis Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs Mārcis Jēgers
