Glābiņš – bankā vai pie apdrošinātāja 0
Bankās jau vērsušās pirmās saimniecības, kas cietušas lietavās un kurām radušies sarežģījumi ar kredītu atmaksu vai kuras nespēja norēķināties par minerālmēsliem, sēklām un augu aizsardzības līdzekļiem. Smagajā situācijā zemnieki var rēķināties ar kredītu pārstukturēšanu, jo bankas gatavas pretimnākšanai.
Bankas lieliski apzinās, ka lietavas un plūdi rada zaudējumus zemniekiem ne tikai šogad, bet arī vismaz nākamajos divos gados, saka AS “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš. Nelabvēlīgie laikpstākļi neļauj kvalitatīvi iesēt ienesīgās ziemāju kultūras, kas atstās iespaidu arī uz nākošā gada ienākumiem. Līdz ar to attīstība un modernizācija daļai saimniecību būs apstādināta uz pāris gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka milzīgās lietavas un plūdi atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz augsni, izskalojot minerālvielas, kas saimniekiem jāņem vērā, sējot nākamās kultūras.
“No bankas puses raugoties, noteikti centīsimies palīdzēt saimniecībām, kurām ir sarežģījumi ar kredītu atmaksu vai nespēja norēķināties par minerālmēsliem, sēklām un augu aizsardzības līdzekļiem. Aicinu saimniekus uz sarunām, lai katram atrastu piemērotāko risinājumu. Šobrīd jau saņemam pirmos pieprasījumus par iespēju rast risinājumu sarežģītai situācijai,” saka bankas pārstāvis.
Individuāli risinājumi
Piemēram, viens no pretimnākšanas veidiem ir pamatsummas maksājumu atlikšana. Tāpat vēl kāds risinājums, ja saimnieks nevar maksāt tādu summu, kā līdz šim, ir kredīta grafika maiņa. Piemēram, kredīts tika paņemts uz 10 gadiem, taču to var pagarināt, līdz ar to regulārais maksājums kļūst mazāks. Vēl viena iespējamā situācija – sezonas laikā tika veikta investīcija no saimniecības naudas, piemēram, zemes iegādei, taču rudenī pietrūcis naudas, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Šajā gadījumā ilgtermiņa investīcija tika finansēta no tā saucamās “īstermiņa naudas” – saimniecības līdzekļiem. Šādā situācijā var šo investīciju refinansēt bankā, saimnieks saņem kontā naudu un var norēķināties ar piegādātājiem.
Apdrošināšanas izdevumi 5-7 eiro uz tonnu
Patlaban daudz tiek spriests, vai var kaut ko darīt, lai nodrošinātos pret šādiem laikapstākļu radītajiem zaudējumiem, un viens no risinājumiem, ap kuriem tiek lauzti šķēpi, ir apdrošināšana. Pasaulē apdrošināt sējumus ir vispārpieņemtā prakse, taču Latvijā, tai ienākot, zemnieki bija saskārušies arī ar negatīvu pieredzi, tāpēc ar to, iespējams, ir skaidrojama atturība šajā jautājumā. Taču, kā akcentē “Swedbank” pārstāvis, laiks iet uz priekšu un sējumu apdrošināšana tiešām var sniegt biznesa drošības spilvenu. Turklāt arī kredītu saņemt ir vienkāršāk, ja sējumi ir apdrošināti. “Arī ieguldījums, lai pasargātos pret iespējamiem riskiem, ir adekvāts – pēc maniem aprēķiniem, tie vidēji ir 5-7 eiro uz tonnu atkarībā no ražas no hektāra. Salīdzinājumam – biržā bieži vien graudu cena dienas laikā nosvārstās 10-15 eiro apmērā. Turklāt atceramies, ka no Lauku atbalsta dienesta apmēram pusi no apdrošināšanas prēmijas izmaksām ir iespējams saņemt atpakaļ,” saka bankas pārstāvis. Viņš arī piebilst – vēl viens svarīgs faktors, lai nodrošinātos pret neparedzētiem gadījumiem vai dabas stihijas radītajām problēmām, ir saimniecības uzkrājumi. Jāveido uzkrājumi, lai viens šāds gads nekļūtu liktenīgs saimniecības pastāvēšanai.
Problēmas arī saistītajiem uzņēmumiem
Finanšu institūcijas “Altum” valdes loceklis Aleksandrs Bimbirulis atzina, ka plūdi radījuši problēmas ne tikai lauksaimniecības uzņēmumiem, bet arī virknei uzņēmumu, kuru darbība tieši saistīta ar lauksaimniecību, piemēram, salmu granulu ražotājiem varētu būt grūtības savākt sausus salmus nepieciešamajā apjomā. Ļoti būtisks faktors ir laika apstākļi tuvākajās nedēļās, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka cietuši ir klienti visā Latvijā. Kurzemē situācija pagaidām ir apmierinoša, savukārt lielākās problēmas šobrīd esam konstatējuši Latgalē – uzņēmumiem zaudēta raža, nevar piebraukt līdz tīrumiem, jo izskaloti ceļi, graudu kvalitātes zudums, ievērojami augušas izmaksas, piemēram, degvielas patēriņš, kaltēšanas izdevumi, utml. Reālos zaudējumus naudas izteiksmē šobrīd novērtēt ir sarežģīti, ņemot vērā arī to, ka ražas novākšana vēl ir procesā. “Šobrīd vēl neviens klients nav vērsies ar iesniegumu pārskatīt aizdevumu atmaksas grafiku vai lūdzis citu risinājumu, kas palīdzētu pārvarēt laikapstākļu radītās negatīvās sekas. Apzināmies, ka šobrīd klienti ir uz lauka un dara visu iespējamo situācijas glābšanai. Mēs noteikti aicinām un aicināsim zemniekus vērsties “Altum” un runāt individuāli, katru gadījumu vērtēsim atsevišķi un piemeklēsim individuālus risinājumus” .
ZM mudina apdrošināties
Zemkopības ministrija mudina apdrošināt sējumus, kas patlaban tiek darīt ļoti kūtri, lai gan par iegādātajām polisēm valsts sniedz līdz 65% atbalstu. Šis atbalsts tiek sniegts par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem, neierobežojot šo apstākļu veidu. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas patlaban Latvijā piedāvātajos sējumu apdrošināšanas pakalpojumos polises darbības līgums beidzas tajā brīdī, kad graudaugi ir gatavi novākšanai.
Kā norāda ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Ritvars Zapereckis, ministrijai nav juridisku tiesību apdrošināšanas kompānijām uzlikt par obligātu pienākumu apdrošināt sējumus pret graudu kvalitātes samazināšanos vai laikapstākļu radītajām problēmām ražas novākšanā. Taču ministrija plāno organizēt tikšanos gan ar apdrošināšanas kompānijām, gan ar attiecīgajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, lai izvērtētu turpmākos iespējamos risinājumus.
Kopfondam – nē?
ZM pārstāvis arī atgādina, ka savulaik, izstrādājot Lauku attīstības programmas projektu 2014.– 2020.gadam, kā viens no iespējamajiem risku mazināšanas pasākumiem bija kopfonda izveide, kas kompensētu zaudējumus, ko izraisa nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tajā skaitā – arī plūdi. “Par nožēlu lauksaimnieki neizvēlējās šāda atbalsta pasākuma īstenošanu, atzīstot apdrošināšanu un polises izdevumu daļēju kompensēšanu par lauksaimniekiem pieņemamāko variantu,” rezumē ministrijas pārstāvis.
Der zināt:
Šajā sezonā kopējās sējumu platības Latvijā ir ap 788 562 ha, no kuriem apdrošināti vien ap 14%, tajā skaitā Latgalē – ap 1,1%.
Jāņem vērā, ka liela daļa platību ir apdrošinātas tikai pret krusu. Tikmēr informācija, cik no lietavās cietušajām platībām ir bijušas apdrošinātas, vēl tiek precizēta
Izņēmumi, par kuriem nemaksā apdrošināšanas atlīdzību:
1) ūdens uzkrāšanos virs apdrošinātā lauka augsnes slāņa drenāžas sistēmas nepienācīgas darbošanās rezultātā vai augsnes sablīvējuma bebru aizsprosta rezultātā;
2) nepiemērotiem laika apstākļiem, kas traucē novākt ražu (piemēram, nav iespējams uzbraukt uz lauka, nepietiekošs tehnikas nodrošinājums utml.);
3) lietus vai vētras riska iestāšanos pēc kuļamo kultūraugu graudu pilnīgas nobriešanas stadijas sasniegšanas (auga attīstības stadija AS – 89 saskaņā ar Zadoks decimālo kodu skalu);
4) lauki applūst galvenokārt pie upēm, savukārt uz upēm ir uzceltas hidroelektrostacijas, kas šādu situāciju izmanto sev par labu un ūdens ilgstoši neatplūst upēs, jo slūžas tiek turētas aizvērtas.
