Francijas ekonomikas glābēja lomu uztic Valsam 0
Savā pirmajā uzrunā Francijas parlamentam jaunais valsts valdības vadītājs Manuels Valss solīja tuvāko divu gadu laikā gan ievērojami samazināt nodokļu nastu mazāk pelnošajai iedzīvotāju daļai, gan reformēt darba tirgu, lai samazinātu bezdarba līmeni. Laikā, kad vien retais francūzis atbalsta Francijas prezidentu Fransuā Olandu un viņa vadīto Sociālistisko partiju, Valsam ir uzticēts paglābt kā Francijas stagnējošo ekonomiku, tā strauji gaistošo sabiedrības uzticību sociālistu partijai, kas pašvaldību vēlēšanas marta beigās noslēdza ar pastāvēšanas vēsturē sliktāko rezultātu.
Sola neieviest taupības režīmu
“Pārāk daudz ciešanu, pārāk maz cerību. Tāda ir Francijas situācija,” nepilnu stundu garajā uzrunā Francijas parlamenta apakšpalātai rezumēja 51 gadu vecais Valss, kurš savas stingrās politikas dēļ ticis pie dažnedažādiem apzīmējumiem, tostarp “Dzelzs dūres”. Valss premjerministra amatā ir nomainījis Žanu Marko Ero, kurš kopā ar Olandu šobrīd Francijā ir viens no vismazāk ieredzētajiem politiķiem. Savukārt, kā uzrāda sabiedriskās domas aptaujas, bijušais iekšlietu ministrs Valss var lepoties ar aptuveni puses Francijas iedzīvotāju atbalstu.
Uzrunā nedēļas sākumā Francijas jaunais premjerministrs parlamentāriešus un plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savas valdības prioritātēm. Tās, kā solīja Valss, pavērs jaunu nodaļu sociālistu partijas administrācijā. Tātad Valss ir apņēmies, sākot ar nākamā gada janvāri, samazināt nodokļu nastu iedzīvotāju daļai, kuru ienākumi ir mazākie, kā arī, sākot ar 2016. gadu, samazināt darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, kas saskaņā ar viņa aprēķiniem ļautu tiem ietaupīt 30 miljardus eiro un samazinātu bezdarbu. Viņš arī apņēmies par 19 miljardiem eiro apcirpt valsts tēriņus, norāda laikraksts “The Guardian”. Vienlaikus Valss apstiprināja, ka paliks uzticīgs Eiropas Savienībai dotajam solījumam līdz trīs procentiem samazināt Francijas budžeta iztrūkumu, kas pašreiz ir 4,5 procenti. Tiesa, šā solījuma izpildei viņš apņēmies nepaļauties uz taupības pasākumiem. “Es cienu mūsu starptautiskos pienākumus, bet neatbalstu taupību,” uzrunā paziņoja Valss, izpelnoties parlamentāriešu ovācijas. Savas ierosmes pats Valss nodēvēja par “patiesu revolūciju”. Viņa vadībā Francijas valdība gatavojas arī sākt administratīvo reformu, samazinot Francijas administratīvos apgabalus no pašreizējiem 27 līdz četrpadsmit 2017. gadā.
Konservatīvais sociālists
Francijas jaunais premjerministrs ir dzimis Spānijas pilsētā Barselonā katalonieša un šveicietes ģimenē. Jau 17 gadu vecumā Valss kļuva par Francijas Sociālistiskās partijas biedru, bet Francijas pilsonību viņš ieguva vien 20 gadu vecumā. Pēc dienesta Francijas armijā un vēstures studiju beigšanas Sorbonas universitātē Valss, kuru paziņas dēvē par ambiciozu un smagi strādājošu, sāka strauji attīstīt politisko karjeru. Deviņdesmitajos gados viņš bija toreizējā Francijas premjerministra Lionela Žospēna preses sekretārs. 2001. gadā tika ievēlēts par Evrī pilsētas mēru. Šajā amatā viņš bija līdz 2012. gadam, un vietējie iedzīvotāji teic, ka Valsa laikā būtiski uzlabojusies drošības situācija pilsētā. Kopš 2002. gada Valss bijis ievēlēts arī Francijas parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā.
Viņš nekad nav mainījis partijisko piederību, bet allaž tiecies darboties partijas spicē. Vienlaikus, kā franču medijiem norādījis sens Valsa draugs Stefans Fuks, “viņam ir lielāks kontakts ar sabiedrību nekā ar partijas aparātu”. Kaut arī viņam netrūkst ne ambīciju, ne gribas un enerģijas tās piepildīt, kā norāda “Le Monde” apskatnieki, Valsa darbību varētu kavēt pret viņu skeptiski noskaņotie partijas biedri, kuri nav mierā ar jaunā premjera konservatīvo nostāju, kas izpaužas stingrajā attieksmē pret iebraucējiem Francijā. Pats būdams imigrants, viņš aizstāv stingru integrācijas modeli, kur visi var saglabāt savu identitāti, bet vienoties kopīgā pilsoniskajā dzīvē, demokrātiskajās vērtībās, sociālajā vienlīdzībā un vienā valodā – šādi savus ieskatus par iebraucēju integrāciju izdevumam “The New Yorker” savulaik raksturoja Valss.
Savu uzskatu dēļ Valss bieži tiek dēvēts par “Sociālistu partijas Sarkozī” vai salīdzināts ar Britānijas bijušo premjeru Toniju Blēru. Valss gan izteicies, ka par savu “modeli” uzskata ASV prezidentu Baraku Obamu. Līdzības ar bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš pārstāv labējo partiju “Tautas kustības savienība”, saskatāmas ne tikai politiskajos uzskatos. Kaut arī Valsam pašam netīkot salīdzinājumi ar Sarkozī, franču apskatnieki norāda uz abu visnotaļ vienādo politisko komunikāciju, ko raksturo dinamisms, enerģija, aizrautība. Tāpat kā Sarkozī arī Valss labprāt gozējas televīzijas kameru priekšā. Viņš piedalījies Francijas televīzijas sižetos par narkotiku kontrabandistu aizturēšanu, protestiem Parīzes priekšpilsētās un čigānu apmetņu nojaukšanu. “Manuels Valss ir visur. Visu laiku. Nepārtrauktā kustībā, iepretim izsalkušām televīzijas kamerām,” jauno premjerministra darba stilu raksturo “Le Monde”. Komunikācijas māksla Valsam nav sveša. Francijas politiskie apskatnieki teic, ka tieši Valsa sniegtā artava Olanda sekmīgi uzbūvētajā priekšvēlēšanu kampaņā 2012. gadā bija izšķiroša, kāpēc Sociālistiskās partijas līderis kļuva par Francijas prezidentu.
