Ģirts Rungainis zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā 9
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi iesniedzēja Ģirta Rungaiņa sūdzību lietā “Rungainis pret Latviju” par tiesībām uz vārda brīvību, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Savā 2008. gada 4. jūlija iesniegumā ECT Ģirts Rungainis sūdzējās par iespējamu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas par tiesībām uz vārda brīvību pārkāpumu Latvijā. Iesniedzējs uzskatīja, ka nacionālo tiesu uzliktais pienākums atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas un izmaksāt prasītājam kompensāciju 10 000 latu (14 285 eiro) apmērā pārkāpj viņa tiesības uz vārda brīvību.
Taču ECT atzina, ka Latvijas tiesas ir pienācīgi līdzsvarojušas visu pušu tiesības un intereses, kā arī vārda brīvības ierobežojums ir bijis samērīgs.
ECT piekrita Ģ. Rungainim, ka viņa izteikumi bija par sabiedrībai svarīgu jautājumu, jo prasītājs kā Krājbankas prezidents veica sabiedrībai nozīmīgas darbības, turklāt prasītājs arī kandidēja vēlēšanās. Tomēr ECT atzina, ka daļa strīdīgo ziņu atspoguļoja ne tikai iesniedzēja personisko viedokli, bet arī faktus. ECT uzskatīja, ka Ģ. Rungaiņa sniegtā informācija žurnālistiem nebija pietiekami balstīta uz pārbaudītiem faktiem, pat ja šo informāciju uzskatītu par iesniedzēja viedokli. ECT norādīja uz vairākiem apsvērumiem, kuri tai lika apšaubīt iesniedzēja rīcību. Pirmkārt, ECT norādīja, ka iesniedzējam vajadzēja apzināties savu amatpersonas statusu un to, ka žurnālisti paļausies uz viņa teiktā patiesumu; otrkārt, ECT nebija skaidrs, kādēļ iesniedzējs pirms informācijas sniegšanas žurnālistiem nekonsultējās ar Krājbankas Iekšējā audita departamentu, kas tobrīd jau gatavoja savu atzinumu; treškārt, ECT atgādināja, ka iesniedzējs informāciju žurnālistiem sniedza mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām, kad informācijas precizitātei būtu jāpievērš īpaša rūpība, īpaši ņemot vērā iesniedzēja amatu un informācijas saturu; ceturtkārt, ECT norādīja, ka iesniedzējs nekādi necentās atsaukt ziņas, kas tika publicētas jau pēc tam, kad bija pieejams audita ziņojums.
Notikumu priekšvēsture ir šāda – 2002. gada septembrī Ģ Rungainis, kurš tobrīd bija Krājbankas padomes priekšsēdētājs, pieprasīja Krājbankas Mārketinga un Ekonomikas pārvaldei sniegt informāciju par Krājbankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes budžeta izpildi 2001. gadā un 2002. gada pirmajos septiņos mēnešos.
2002. gada 5. oktobrī Saeimas vēlēšanās deputāta mandātu, startējot no Latvijas Pirmās partijas, ieguva bijušais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa, kurš 2002. gada 4. februārī pēc paša lūguma tika atbrīvots no Krājbankas prezidenta amata.
2002. gada oktobrī Ģ. Rungainis vairākkārt informējis laikrakstu “Neatkarīgā Rīta Avīze” (“NRA”) par iepriekšējās Krājbankas vadības iespējamām prettiesiskām darbībām. Deviņās “NRA” publikācijās Ģ. Rungainis norādījis, ka laikā, kad A. Laksa bija Krājbankas prezidents, reklāmas un mārketinga aktivitātēm ir pārskaitīti 522 000 lati (742 739 eiro), par kuru izlietojumu nav informācijas. Ģ. Rungainis apgalvoja, ka vairāk nekā 200 000 lati (284 574 eiro) tika pārskaitīti reklāmas aģentūrai, kas bija prasītāja politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja. Iesniedzējs apgalvoja, ka “tā ir akcionāriem nozagta nauda” un ka par Krājbankas naudu, iespējams, tiek gatavotas pavisam cita veida reklāmas, nekā uzrādīts pieejamos dokumentos.
Gan Krājbankas iekšējais audits, gan auditsabiedrība “Deloitte & Touche” savā neatkarīgajā atzinumā un vēlāk arī Ģenerālprokuratūra secināja, ka nepamatotu operāciju veikšana nav konstatēta un Krājbankas reklāmas produkti ir izstrādāti un reklāmas pakalpojumi ir sniegti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
2003. gada 28. jūlijā A. Laksa vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret SIA “Mediju Nams” (“NRA” izdevējs) un Ģ. Rungaini par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Pēc ilgākas tiesvedības ar Augstākās tiesas Civillietu palātas 2007. gada 28. maija spriedumu A. Laksas prasība tika apmierināta, uzliekot par pienākumu piedzīt 10 000 latu (14 228,74 eiro) apmērā par paustajām ziņām deviņās publikācijās. AT Senāts 2008. gada 30. janvārī noteica, ka pašam Ģ. Rungainim, nevis AS “Preses nams” (SIA “Mediju Nams” tiesību pārņēmējs) ir pienākums atsaukt nepatiesās A. Laksu godu un cieņu aizskarošas ziņas laikrakstā “NRA”.
