Ģirts Kasparāns: Latvieši dzīvo arvien ilgāk 7
Ja kāds man mēģina iestāstīt, cik Latvijā viss ir slikti un cik briesmīgā stāvoklī ir mūsu medicīna, aicinu ielūkoties datos par mūsu valsts iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu.
Latvieši dzīvo arvien ilgāk, un kopš padomju laika beigām mūsu vidējais mūža ilgums ir audzis par gandrīz pieciem gadiem. Un nevar teikt, ka tā ir tikai dzīves stiepšana garumā, kad mūža nogalē cilvēks ir zaudējis prieku dzīvot. Ja paraugās uz aizvadītā gada “Mājas Vieša” rakstu varoņiem, tad esam rakstījuši par tādiem sparīgiem deviņdesmitgadniekiem kā Visvaldis Lācis, Gunārs Placēns, Viktors Kalnbērzs, kas arī tik cienījamā vecumā spējuši saglabāt možu prātu un humora izjūtu. Tas attiecas ne tikai uz slaveniem ļaudīm, jo šonedēļ pabiju Skrīveru pansionātā, kur satiku sirmgalvjus, kas nebūt nežēlojas par grūto likteni.
Protams, garākam mūžam ir arī negatīvas blaknes, piemēram, tas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijā pakāpeniski tiek palielināts pensijas vecums. Jūtu līdzi pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kas tagad dzenas pakaļ pensijai gluži kā aizejošam vilcienam. Tuvāko gadu laikā pensijas vecumu plānots palielināt līdz 65 gadiem, bet es rēķinos, ka manas paaudzes cilvēkiem, visticamāk, nāksies strādāt pat līdz 70 gadu vecumam.
Drīzumā šādu jubileju svinēs populārais aktieris Ivars Kalniņš, bet izskatās, ka viņš nemaz netaisās pensijā, jo vēl aizvien ir ļoti pieprasīts. Ja ne Latvijā, tad plašajā Krievijā, kur viņš ir spējīgs savākt pilnas zāles skatītāju. Latviešu aktieru un mūziķu došanās peļņā uz Krieviju ir pretrunīgi vērtēta, un asu kritiku ir saņēmuši pat tādi tautā iemīļoti mūziķi kā Intars Busulis un “Prāta vētra”. Kalniņš skaidro, ka viņš un kolēģi Krievijā pelna naudu ģimenes uzturēšanai, bet diez vai šis arguments pārliecinās tos, kas Krieviju joprojām uzskata par “ļaunuma impēriju”.
Nesen man bija iespēja pašam pirmoreiz klātienē iepazīt lielo kaimiņvalsti, jo Krievijā noskatījos pāris pasaules futbola čempionāta spēles. Jāsaka, ka šis pasākums bija sarīkots augstā līmenī un ārzemnieki tika sagaidīti ar patiesu viesmīlību. Krievijas propagandas izpausmes drīzāk ir manāmas šeit uz vietas Latvijā, jo Kremļa televīzija ir pacentusies, lai latviešiem par Krieviju radītu maksimāli negatīvu iespaidu. Protams, vecākas paaudzes cilvēki par to var spriest ne tikai no televīzijas, bet arī savas pieredzes. Tādēļ šajā žurnāla numurā iesaku izlasīt rakstu par izcilo latviešu tenoru Jāni Vītiņu, kurš ziedoja dzīvību cīņā pret padomju okupācijas režīmu.
