Ģirts Kasparāns: Deputātus skaita rudenī 1
Saeimas vēlēšanas šoreiz beigušās bez lieliem pārsteigumiem, jo tās septiņas partijas, kurām aptaujas paredzēja iekļūšanu parlamentā, arī visnotaļ sekmīgi pārvarēja 5% barjeru.
Vieniem tika vairāk, nekā gaidīts, citiem nācās samierināties ar mazāku guvumu, bet skaidrs, ka Saeimā būs iespējamas dažādas kombinācijas, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Diemžēl parlamenta sastāvs atspoguļo tikai nedaudz vairāk kā puses pilsoņu gribu, jo 45% balsstiesīgo neuzskatīja par vajadzīgu vēlēšanu dienā mērot ceļu līdz iecirknim. Šī vienaldzība vai bezcerība par savu spēju ietekmēt politikā notiekošo ir bīstama tendence, par kuras vēršanu pretējā virzienā nāksies nopietni aizdomāties: ja latvieši nevēlas paši lemt par savas valsts likteni, tad viņu vietā šīs “rūpes” var mēģināt uzņemties kāds cits.
Vēlēšanu rezultāti ir sagādājuši arī labas ziņas, piemēram, līksmot var daiļais dzimums, jo Saeimā ir ievēlēta 31 sieviete, tādējādi ievērojami pārsniegts līdzšinējais rekords. Pirmās brīvvalsts laikā Saeimā bija tikai viena deputāte, Berta Pīpiņa, kurai droši vien ne sapņos nerādījās, ka kādu dienu Latvijas valstī sievietēm būs iespēja darboties arī Valsts prezidentes, premjerministres un Saeimas priekšsēdētājas postenī.
Vēlētāji arīdzan ir krietni paretinājuši līdzšinējās politiskās elites rindas, piemēram, aiz svītras palika tādi smagsvari kā Augusts Brigmanis, Imants Parādnieks, Kārlis Šadurskis un Ilze Viņķele. Saeimā nebūs sportistu Viktora Ščerbatiha un Mihaila Zemļinska, kuriem, godīgi sakot, tur nebija, ko darīt; tāpat vēlētāji nolēmuši, ka mūziķiem Andrim Kivičam un Ievai Akuraterei labāk padodas viņu pamatdarbs, nevis politiķa arods.
Tagad ir sācies sarežģītais valdības veidošanas process, kurā dažkārt iespējami negaidīti pavērsieni. Šajā žurnāla numurā lasiet par Latvijas lauksaimniecības leģendu Albertu Kaulu, kurš savas politiskās karjeras beigu posmā kā Vienības partijas līderis pielika roku pie haosa, kāds mūsu politikā bija vērojams pēc 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā. Cerams, ka šoreiz pie jauna premjera tiksim ātrāk par Ziemassvētkiem, un tas nebūs kāds Andra Šķēles tipa “bezpartejiskais” menedžeris, kurš valsti sataisījies vadīt kā uzņēmumu. Nobeigumā jāuzslavē “vecā” Saeima par pāris labiem darbiem, ko deputāti paveica sava pilnvaru termiņa beigās: atklātības ieviešanu Valsts prezidenta vēlēšanās un ātro kredītu biznesa ierobežošanu. Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, diemžēl ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav nekādu uzkrājumu, tādēļ krīzes situācijā ir spiesti vērsties pie ātro kredītu firmām. Jaunās valdības uzdevums būs gādāt, lai šādas krīzes situācijas gadītos arvien retāk.
