Pirmie divi gadi NHL tev sanākuši grūti, jo komanda bijusi vājākā līgā. Kā pats to uztver, cik daudz pārdzīvo par zaudējumiem? 12
Jāiemācās zaudēt. Citi čaļi zaudējumus sāka uztvert kā pašsaprotamus un aizmirsa, ko nozīmē uzvarēt. Ejot uz spēli daži jau domāja, ka tāpat nav variantu. Mentāli ir jāsavācas, lai arī neaizietu pa ceļu, kur zaudēšana ir pamats.
Izdevās?
Grūti. Pēc neveiksmēm ģērbtuvē ir klusums un, ja tādas ir 60 spēles sezonā… Reizēm noskaņojies uz to, ka galvenais ir nedabūt mīnusus. Mēģini sev uzstādīt mazos mērķus, lai saglabātu motivāciju.
Katra uzvara ir mazie svētki?
Pēc uzvarām papriecājāmies – ģērbtuvē atskaņojām vienu dziesmu, labākajam spēlētājam tika pasniegts zobens, īsts samuraju. Šo tradīciju sākām šajā sezonā, pirms tam ceļoja būvnieku cepure.
Cik reizes tu to dabūji?
Divu gadu laikā tikai divas. Iepriekšējā mača labākais spēlētājs nolemj, kam dot, un parasti ieguva vārtsargs. Laukuma spēlētājam baigi jānobliež, lai dabūtu.
Iznīcinātu karjeru
Pirms sezonas tiki minēts par vienu no kapteiņa kandidātiem. Pats biji par to lietas kursā?
To noteica galvenais treneris. Būt kapteinim tik jaunā vecumā ir pat nevajadzīgi, uzliek pārāk lielu atbildību. Uz formas būtu C burts, bet reāli diez vai būtu kapteinis. Nevarētu uzbļaut tiem, kas jau desmit un vairāk gadus ir līgā. Mūsu kapteinis Braiens Džionta ir kluss, vairāk runāja aizsargs Džoss Džordžs. Daudzreiz gan bija tā, ka nav ko teikt – visi saprot, ka laižam pilnīgu luni.
Nākotnē redzi sevi kapteiņa lomā NHL komandā?
Domāju, ka jā. Vecie čaļi mani respektēja arī 18 gadu vecumā, bet ar gadiem cieņa kļūs lielāka, varēšu vairāk runāt. Man tas nebūtu pārāk grūti.
Kādas bija attiecības ar Tedu Nolanu un arī Artūru Irbi, Tomu Kūlenu, jo kopā taču esat bijuši Latvijas izlasē?
Lietišķas. Ar Artūru dažreiz latviski parunājām, lai gan komandas biedri neļāva (smaida), pāris reizes, kad mani vecāki bija ciemos, aizgājām vakariņās, jo viņam ar manu tēti ir diezgan labas attiecības. Es īsti nezinu, vai Artūrs paliek komandā. Atlaists it kā nav.
Lielu daļu sezonas tev bija labākais lietderības koeficients komandā, bet beigās noslīdēja uz – 16. Kāpēc tā?
Vienā brīdī vienkārši sāka neveikties, vismaz 12 reizes ielaidām visādus rikošetus. Un otrs moments – kad maiņa ļoti labi spēlēja, pretī nāca pretinieku līderi, taču mūsu aizsardzība nebija labākajā līmenī.
