VIDEO. “Gints visu filmu bija uztaisījis, mēs pārējie taisījām otru versiju,” radošās detaļas atklāj “Straumes” vizuālo efektu mākslinieks Mārtiņš 0
Kā ir iedzīvināt ūdeni filmā tā, lai tas kļūtu par tēlu? Sākumā biedējošu tēlu, bet beigās jau par sabiedroto. Tāds uzdevums bija animācijas filmas “Straume” vizuālo efektu māksliniekam Mārtiņam Upītim.
Attēlot ūdeni ir viens no grūtākajiem uzdevumiem animācijas filmu industrijā. Ūdeni cilvēki redz katru dienu, zina – kā tam jāizskatās. Ja, ūdeni attēlojot, tiek pieļauta kaut mazākā kļūda, tas vairs neizskatās kā ūdens, bet kā eļļa vai kaut kas metālisks. Skatītāji to uzreiz pamanītu, pārliecināts Upītis.
“Patiesībā vispār jau diezgan iespaidīgi, ka Gints [Zilbalodis] jau visu filmu bija uztaisījis. Un tad tas, ko darīja visa pārējā komanda, taisīja otro versiju filmai. Tur katrs ielika savu darbu, animāciju. Es ieliku ūdeni. Mūsu augu cilvēks ieliek augus,” pastāstīja Upītis.
Lai datorgrafikas programmā radītie vizuālie efekti izskatītos ticami, kā dzīvē, bija jāpieturas pie fizikas un bioloģijas likumiem.
“Mēs kā cilvēki vērojam lietas no mūsu augstuma, kaķa skatapunkts ir krietni vien zemāks. Un tajā mirklī, kad ūdens… varbūt, ja es ievadu nepareizos fizikas ātrumus vai ciparus, tad tas ūdens sāk izskatīties varbūt nepareizi. Mēs varam redzēt, cik ļoti skatītāji jūt līdzi kaķim, un viņi notic, ka kaķis ir briesmās. Es domāju, ka uzreiz tas no manas puses ir uzdevums izpildīts,” pastāstīja Upītis.
Vizuālo efektu mākslinieks atzina, ka ūdeni uztvēra kā atsevišķu filmas tēlu.
“Es piegāju ūdenim kā varonim, kā vēl vienam filmas tēlam. Jo ūdens ir arī tas, kas nosaka, daļēji vismaz filmā nosaka to emociju, tajā mirklī tajā kadrā. Vai nu tas ūdens sākumā ir kā kaut kas tāds simbolisks. Vēlāk tas tiešām kļūst reālistisks, ka viņš tur nāk virsū, un tāds diezgan baiss, varētu pat teikt. Kinoteātrī cilvēki tajā mirklī iegrābjas savos krēslos. Un tad tālāk kaķim ir kā tāds pirmais lielais izaicinājums, un vēlāk jau tas ūdens kļūst par tādu kā sabiedroto,” pauda Upītis.
Kā stāstīja mākslinieks, ar ūdeni viņam ir īpašas attiecības. To vērojis un izzinājis jau sen. Bērnībā baidījies no ūdens. Veidojot filmu, iztēlojies sevi kaķa vietā.
“Tas gala fails ar visiem efektiem zem ūdens, mazajiem burbulīšiem… Skaņa jau arī diezgan daudz veido vēl vienu dimensiju. Un, protams, tas viss pēc tam, kad viss ir sataisīts, iet pie skaņas cilvēkiem, kas to visu liek,” stāstīja Upītis.
Kā atzina Upītis, filmas panākumi ir pārsteidzoši, neviens no tās veidotājiem ne uz ko tādu necerēja. “Zelta globusa” pasniegšanas ceremoniju viņš bija sagatavojies vērot internetā.
“Tieši pirms sākuma es aizmigu, un pamodos ar ziņām, ka ir balva. Es domāju, ka tā varbūt arī bija labāk. Redzot, cik ļoti satraukušies bija gan Gints, gan Matīss mirklī, kad Harisons Fords pateica… Es labprāt neizdzīvotu visu to emociju vilni. Bet brīnišķīgi,” pauda mākslinieks.
