Gints Narogs: Susliku medību sezona beigusies. Kas sagaida Rīgas “Dinamo”? 0
Rīgas “Dinamo” aizvadījusi savu sliktāko sezonu Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kur rīdzinieki spēlē kopš šī veidojuma dibināšanas – 12 sezonas.
Sezonu lieliski apraksta kluba valdes priekšsēdētāja Gunta Ulmaņa pirms kāda laika publiski teiktais – “mūs sita kā suslikus”. Statistika to apliecina – “Dinamo” bija trīs ļoti garas zaudējumu sērijas (astoņas, deviņas un 13 spēles). 62 spēlēs iemesti tikai 103 vārti, kas ir visu laiku sliktākais rādītājs kluba vēsturē (pirms diviem gadiem bija 105). Protams, šosezon šāda rezultativitāte ir sliktākā visā līgā.
Ielaistas 187 ripas. Arī tas ir jauns klubs antirekords, bet šajā rādītājā aiz sevis atstājām Minskas “Dinamo (232). Minskiešus atstājām aiz sevis arī kopvērtējumā, bet ar to nebūtu daudz jālielās, jo abas komandas bija izteikti sliktākās līgā.
Kas vainīgi? Visi un neviens… Vainīgie, protams, būs treneri, jo jau sezonas gaitā Rīgas “Dinamo” padomes priekšēdētājs un komandas pirmais cilvēks Juris Savickis vairākkārt izteicās, ka nav apmierināts ar viņu paveikto. Tā jau ir, uzvar komanda, zaudē treneris. Sēdēšana uz diviem krēsliem (galvenais treneris un ģenerālmenedžeris) Ģirtam Ankipānam, noteikti maksās amatu. Tāpat viņa palīgiem. Restarts ir vajadzīgs, to nevar noliegt.
Ģenerālmenedžera pienākumi Ankipānam, gan ir visai nosacīti. Savickis jau ar neslēpj, ka komandas sastāva veidošana notiek ciešā sakabē ar viņu un Savicka palīgiem. Redz, komandai, jau ģenerālmenedžeris īsti nav vajadzīgs. Tiesa, tā ir atkārtota kāpšana uz grābekļa, ko jau piedzīvojām, kad uz diviem krēsliņiem sēdēja Normunds Sējējs.
Tāpat var diskutēt par Savicka un Co hokeja izpratni, bet, kas maksā, tas pasūta mūziku. Un zaudē…
Šossezon patiešām no sirds jutu līdzi Ankipānam. Man viņš simpatizēja kā hokejists. Atceros 1995./1996.gada Latvijas Hokeja līgas sezonu, kad viņš, vēl pagalam zaļoksnējs jauneklis, spēlēja Jāņa Kaverska uzturētājā “Essamika/Ogre”. Spēlēja vienā maiņā ar leģendu Helmutu Balderi un, tobrīd lielo hokeju jau paostījušo Alekseju Hromčenkovu. Ģirts jaunībā bija enerģisks “špīlers”, ja atmiņa neviļ, Rīgas Sporta pils gaiteņos vienas spēles pārtraukumā pat izvicināja dūres ar pretinieku komandas hokejistu. Ja kāds tobrīd teiktu, ka Ankipāns pēc 20 gadiem vadīs Latvijas klubu hokeja galveno komandu, neticētu.
Bet viņš to divas sezonas darīja! Labāk, vai sliktāk, bet darīja. Jā, nesanāca, bet neesmu no tiem, kas tagad Ģirtu noliks ar mēsliem. Viņš ir hokeja cilvēks un sasniedza tajā daudz. Ceru, ka Ankipāns nepazudīs no Latvijas hokeja.
Kas nāks viņa vietā? Ja es būtu Savickis, ņemtu Leonīdu Tambijevu. Sevi spilgti pierādījis VHL – Krievijas otrajā ešelonā uzvarot divus gadus pēc kārtas. Tambijevs labi pārzina arī Rīgas “Dinamo” un tās sistēmu, jo bija pirmais HK “Rīga” treneris. Jā, viņa “spēlētais” hokejs nav spilgts, tendēts uz aizsardzības hokeju, līdzjutējiem var nepatikt, bet ar resursiem, kas bija un būs komandā, tas dotu rezultātu. Protams, Artis Ābols. Augstas klases speciālists, bet jau ar savu pieredzi pie “Dinamo” vadības večiem. Tā atkal būtu kāpšana uz grābekļa, jo īpaši Artim.
Latvijas hokejisti diezin vai sāks mest vairāk, tāpat šaubos, ka Savickis dabūs krietni vairāk naudas, lai nopirktu augstākas klases ārzemniekus. Ārzemju treneris? Pans Jūliuss Šuplers vienīgais, kas spēja ko sasniegt, bet līdzīga kalibra meistaram kā Hārtlijam maciņš būs par plānu. Ņemt tādus kadrus kā Minskas “Dinamo”, tas ir pirkt kaķi maisā.
Lai nu kā, Gagarina kausa spēles Latvijas hokeja publika klātienē nav redzējusi sešus gadus pēc kārtas. Tas nav pārsteigums, jo ļoti nopietni spogulī jāpaskatās arī kluba saimniekiem. Ne jau treneri un hokejisti ir vieni vainīgie, ka kārtējā sezona ir izsviesta susliku saplosīšanai.
