Gints Narogs: Karma, lāsts un Ādolfs 2
Latvijas basketbola izlases sapnis par dalību Pasaules kausa finālturnīrā pirmdien tika izsapņots Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā. Uzvara tika izcīnīta, diemžēl ar nepietiekošu punktu skaitu.
Puiši cīnījās kā zvēri, Latvijas sabiedrība to novērtēja, vienaldzīgo bija maz, bet bija arī neadekvāti viedokļi. Precīzāk, krāšņi izpaudās bijušais izlases spēlētājs Kristaps Valters, vai Ādolfs (Ādis), kā viņu mēdz dēvēt basketbola sabiedrībā.
Valters publiski paziņoja, ka izlase uz Pasaules kausu netikusi viņa dēļ, jo viņš Latvijas Basketbola savienībai (LBS) uzlicis lāstu par tās pāridarījumiem bijušajam basketbolistam. Valters jaunākais savulaik par pļēgurošanu un nesportisku uzvedību saņēma trīs gadu diskvalifikāciju. Viņš joprojām par to ir uzmetis lūpu, uzskata, ka šī brīža basketbola vadība ir parādā atvainošanos. Pats sliktākais ir LBS “ģenseks” Edgars Šneps, kurš Ādolfa skatījumā ir visa Latvijas basketbola kapracis.
Valters piesauc ne tikai kaut kādu paša uzliktu lāstu, enerģijas kustības, bet arī karmu. Sak, LBS to ir sačakarējusi līdz ar viņa un citu “dzērāju” paaudzes spēlētāju sodīšanu.
Kristaps Valters iepriekšējā sezonā uzsāka trenera karjeru. Pat bija ļoti adekvāts pie “Valmieras” kluba stūres. Tagad viņš ir kaut kur Francijā vai Beļģijā, cik dzirdēts, piestrādā ne ta par šoferi, ne ta par taksistu. Pats nevēlas pateikt, ko dara, ar ko pelna iztiku. Šaubos, vai ar savu dzīvesveidu basketbola gaitās nopelnīja tik daudz, lai tagad varētu vienkārši baudīt Francijas vai Beļģijas jaukumus. Tāds mazais Latvijas Alens Aiversons, bankrotējis, bet baigi mutīgs un dusmīgs uz LBS.
Basketbolista karjeru Ādolfs beidza ar gana sabendētu veselību, beigās vairāk ārstējās nekā spēlēja. Trenera pirmā pieredze, strādājot ar jauniem puikām, arī šķiet neaizrāva, pluss naudas (parādu) problēmas. Viss dzīvē ir slikti, liekam lāstus, piesaucam karmu.
Verbālā caureja Ādolfam ir kā zaļus ābolus pārēdušamies puišelim, vēderu griež un saturēt nevar. Atšķirībā no citiem savas paaudzes “neveiksminiekiem”, viņš tā arī nav īsti sapratis, kur pieļāvis kļūdas. Bet ja par karmu, tad šobrīd “šoferim Francijā” būtu lietderīgi aizdomāties, ka savu lieliskā saspēles vadītāja oreolu (nenoliedzami, Kristaps savos labākajos gados bija teicams saspēles veidotājs) viņš “sadedzināja” ar “baltu degunu” sēžot pie kazino galda, vai arī agrā svētdienas rītā pamatīgā reibumā uz Krišjāņa Barona ielas tēlojot lielu kungu un izsmejot līdzcilvēkus. Un kur tad vēl “urinēšana” šampūnā, komandas biedru debīlā izsmiešanā un apvainošanā. Tas viss ir bijis un vēl vairāk.
Amerikāņiem ir teiciens “Karma is a bitch” (karma ir “mauka”). Kristapam Valteram, ja reiz viņš tādām lietām tik ļoti tic, to vajadzētu ielāgot, jo tā maita karma tiem, kas noliek savējos, mēdz pavērst muguru. Ka tik nesanāk vēl vairāk aplauzties.
Bet, visticamāk, viss šis balagāns ir kā Kiviča cirks, stulba uzmanības pievēršana savai gana aprobežotai un dzīves skarbuma sadragātai personībai.
