Ginekoloģe Jana Žodžika: “Cilvēka papilomas vīrusa infekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka radīsies problēmas dzemdes kaklā” 2
Pēdējos gados dzemdes kakla vēža skrīningā daļai sieviešu nosaka šā vēža izraisītāja – cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV – klātbūtni, kas var radīt satraukumu. Taču tas ir izplatīts vīruss un tā konstatēšana vēl nenozīmē neizbēgamu vēzi. Tieši otrādi – tā konstatēšana var dot iespēju novērst vēzi tieši tad, ja vīruss dzemdes kaklā izraisa priekšvēža izmaiņas.
Tā intervijā skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. Jana Žodžika, kuru aicinājām dalīties jaunumos, novērojumos un pārdomās patlaban – janvārī, kad visur pasaulē rit “Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis” (Cervical Cancer Awareness Month), ko Latvijā organizē un vada Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
Turpinājumā lasiet interviju ar Ginekoloģijas klīnikas vadītāju Žodžiku.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta provizoriskajiem datiem par dzemdes kakla vēža skrīningu par deviņiem pagājušā gada mēnešiem vērojami nebijuši rekordi apjomā. Kā jūs to vērtējat?
Ir gandarījums, ka atsaucība ir palielinājusies. Ceru, ka pēc dažiem gadiem tas atspoguļosies arī samazinātā dzemdes kakla vēža saslimstībā. Protams, tas neparādīsies uzreiz. Domāju, ka tādam apjomam ir vairāki iemesli. Kopš 2022. gada ir ieviests jauns skrīninga tests – CPV testēšana, kas ir efektīvāks, bet vienlaikus arī dārgāks tests. Tāpēc sievietes vairāk saprot, ka šo testu finansiāli ir izdevīgāk nodot skrīninga programmas ietvaros.
Es domāju, ka ļoti liela nozīme ir arī tam, ka Latvijas sievietes kļūst izglītotākas, vairāk zina par šādu testu nepieciešamību. Šeit gribu atzīmēt, ka arī iepriekšējā gadā ar Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda palīdzību bija informatīvā kampaņa vairāku mēnešu garumā, kur mēs informējām, kāpēc ir svarīgi veikt skrīningu, kādi skrīninga testi tiek izmantoti, kādas ir novitātes. Jāatzīst, ka šādai informācijai ir jābūt nepārtraukti, jo regulāri nāk jauna sieviešu paaudze, un par to ir jārunā atkal un atkal. Tāpēc arī patlaban, “Dzemdes kakla vēža modrības mēnesī” – mēs, profesionāļi, atkal intensīvāk pievēršam sabiedrības uzmanību skrīninga programmai.
Kā pēdējā laikā jūsu novērojumos pacientiem mainās attieksme?
Sievietes ir zinošākas, izglītotākas. Ja agrāk, pirms pieciem gadiem, sievietes teica – lūdzu, dakter, veiciet man visas analīzes, īsti nezinot, kas tās par analīzēm, tad tagad daudzas jau zina, ka profilaktiskā ginekoloģiskā apskate pamatā ir dzemdes kakla skrīninga analīžu nodošana. Skrīningā darbojas divu veidu testēšana – citoloģijas tests sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un CPV klātbūtnes tests no 30 līdz 65 gadiem. Līdz 30 gadiem CPV ir ļoti bieži atrodams dzemdes kaklā un parasti tā ir pārejoša infekcija, kas nerada draudus. Savukārt pēc 30 gadu vecuma palielinās to sieviešu īpatsvars, kurām augsta riska CPV infekcija ir ilgstošāka (vairāk par 2 gadiem) un tāpēc ir lielāka iespēja, ka sievietei ir augsta pakāpes (vai augsta riska) pirmsvēža izmaiņas.
Ieviešot CPV testēšanu, ir vairojušās bažas reizēs, kad analīžu rezultāts ir pozitīvs. Diemžēl sievietēm vēl līdz galam nav skaidra CPV pozitīvā rezultāta nozīme, un viņas ļoti satraucas. Dažkārt maldīgi rodas izpratne, ka, ja ir šis vīruss, tad noteikti ir kādas pirmsvēža vai ļaundabīgas izmaiņas, bet tā tas nav. Vēlos uzsvērt, ka CPV infekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka radīsies problēmas dzemdes kaklā. Tas nozīmē tikai to, ka sievietēm, kam ir augsta riska CPV, ir lielāks risks, ka izmaiņas varbūt var rasties. CPV arī ir ļoti dažādi – zināmi vairāk nekā 200 tipi, un tos iedala tā saucamos ādu un gļotādu tipos.
Tie, kas rada ādas bojājumus, nedzīvo gļotādās. Vēl sīkāk iedala onkogēnajos tipos, kuriem ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, un neonkogēnos tipos. Gļotādu onkogēnie augsta riska CPV tipi ir aptuveni 12, taču starp tiem arī ir liela atšķirība, cik tie ir potenciāli draudīgi. Vislielākais risks radīt pirmsvēža un arī ļaundabīgas izmaiņas ir tieši 16. CPV tipam, otrajā vietā ir 18. tips, tad nāk 45., 31., 33., 52. tips un pārējie. Līdz ar to arī riski nav identiski. Kā arī riskantā vīrusa klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka radīsies ļaundabīgas izmaiņas. Augsta riska pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla gļotādas šūnās ir tikai kādiem 20 procentiem ar augsta riska CPV inficētām sievietēm, savukārt ļaundabīgas izmaiņas var rasties aptuveni 10% sieviešu ar augsta riska pirmsvēža izmaiņām, ja tās netiek likvidētas.
Konstatējot, ka ir augsta riska CPV, tālāk laboratorijā tiek veikta izmeklēšana, lai noteiktu, vai šis vīruss ir radījis kādas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. To dara ar citoloģijas metodis, šūnas krāsojot un apskatot ar mikroskopu. Ja skrīningā atrod CPV 16. vai 18. tipus, neatkarīgi no citoloģijas rezultāta, ir nepieciešama dzemdes kakla apskate ar kolposkopu – tas aparāts, ar kuru speciāli apmācīti kolposkopijas speciālisti apskata dzemdes kaklu palielinājumā. Ja atrod citus augsta riska CPV, kolposkopija ir nepieciešama tikai, ja ir izmaiņas citoloģijā, savukārt, ja citoloģijā šūnu izmaiņas nav, tad citoloģiskā analīze ir atkārtoti veicam 2 reizes ar viena gada intervālu, pēc tam jāgaida nākamais uzaicinājums.
Tas ir tāpēc, ka sievietēm, kam ir 16. un 18. CPV tipi ir lielāka iespēja, ka var būt augsta pakāpes pirmsvēža izmaiņas. Ja kolposkopijas laikā atrod, ka ir tikai vieglas pakāpes izmaiņas, tās parasti novēro, jo šādi bojājumi visbiežāk pazūd spontāni. Ja atrod augsta riska izmaiņas, izmainīto dzemdes kakla gļotādas gabaliņu izgriež ārā un līdz ar to novērš pašu vēzi. Ļaundabīgas izmaiņas veidojas daudzu (10-30) gadu laikā pēc inficēšanās ar augsta riska CPV un sākotnēji vienmēr rodas augstas pakāpes izmaiņas šūnās, kuras var savlaicīgi konstatēt un likvidēt.
Valsts pēcskrīninga kolposkopiskos izmeklējumus veic Rīgas Austrumu klīniskā universitētes slimnīcā (RAKUS), Daugavpils slimnīcā un Liepājas slimnīcā. RAKUS tuvākajos mēnešos mēs plānojam paplašināt kolposkopiskos izmeklējumus, lai mazinātu gaidīšanas rindas, kuras pagaidām nav mazas.
Kas vēl jauns gaidāms?
Kopš 2022. gada jūlija Latvijā dzemdes kakla skrīninga programmā jauninājumu nav, bet pasaulē pētījumi turpinās, un tiek atklātas arvien jaunas un precīzākas metodes. Piemēram, vairākās valstīs tiek plānots ieviest tā saucamo duālo citoloģiju. Tas ir īpašs citoloģijas veids, kurā šūnas tiek speciāli iekrāsotas, un iespējams uzlabot citoloģijas jūtību, identificēt visu vēl precīzāk. Ar duālo citoloģiju sieviete varētu gaidīt ilgāku laiku līdz kontroles analīzēm. Par šīs novitātes ieviešanu esam uzsākuši diskusijas arī ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
Nākamais ir CPV pašpaņemtie testi. Daudzu valstu pieredzē sievietes, kuras neatsaucas skrīninga uzaicinājumam, kurām nepatīk ginekoloģiskās apskates, izmanto iespējas pašām paņemt no maksts paraugus vai nu mājas apstākļos, vai pie ģimenes ārsta. Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar RAKUS veica pētījumu, kurā iesaistīja sievietes no desmit Latvijas ģimenes ārstu praksēm un RAKUS kolposkopijas kabineta un lūdza šos testus paņemt. Un varēja secināt, ka šie testi ir Latvijas sievietēm pieņemami, un viņas tos labprāt veiktu arī mājas apstākļos. Tās ir novitātes, kuras, cerams, ieviesīsim arī mūsu valstī.
Cik bieži skrīnings ir jāveic?
Līdz 25 gadu vecumam joprojām saglabājas citoloģijas skrīnings, un to veic sievietēm 25 un 28 gados. Savukārt pēc 30 un līdz 70 gadiem veic CPV testēšanu katrus piecus gadus, taču patlaban turpinās pārejas periods no agrākās testēšanas, tāpēc var gadīties biežāk. CPV testēšanu mēs neveicam līdz 30 gadiem, un tajā vecuma grupā, kad rodas jaunas attiecības, cilvēkiem ir ļoti izplatīta šī infekcija, bet tā lielākoties nav saistīta ar vēža rašanos un parasti tā ir pārejoša. Tāpēc šajā vecumā skatās uz šūnu izmaiņām citoloģijā. Vecumā pēc 30 gadiem tā arī ir pārejoša infekcija, bet palielinās to sieviešu īpatsvars, kurām CPV ir ilgstoši, un tad parādās iespēja augsta riska pirmsvēža izmaiņām.
Cīnoties pret dzemdes kakla vēzi, svarīgi ir akcentēt arī vakcinācijas nozīmi. Kopš 2022.gada vakcinē pusaudžus – gan meitenes, gan zēnus no 12 līdz 18 gadiem, jo tā visefektīvāk var mazināt CPV izraisītās ļaundabīgās slimības. Arī šajā ziņā rādītāju aptvere mums ir laba. To saliekot kopā ar esošo skrīninga aptveri, pēc gadiem pieciem mums vajadzētu redzēt ļoti ievērojami samazinātu saslimstību ar dzemdes kakla vēzi. Bet ir jāturpina skrīningu, par to ir jāturpina runāt, jo šī aktivitāte un atsaucība ir jānodrošina pastāvīgi, lai samazinātu saslimstību ar dzemdes kakla vēzi Latvijā kopumā.
Ko sievietei darīt, ja uzaicinājuma vēstules nesaņem vai dzīvo citur, kur nevar saņemt?
Pirmkārt, ir iespēja pieteikties tā saucamajam valsts e-pastam portālā “Latvija.lv“. Tad arī uzaicinājuma vēstules droši tiks saņemtas, un tas ir ērti un vienkārši. Otrkārt, ģimenes ārsti var atjaunot uzaicinājumus gan uz krūts, gan uz dzemdes kakla vēža skrīningu, un tam var netraucēt pašus ārstus, jo var vērsties pie ģimenes ārstu māsiņām. Daudzās praksēs arī ginekologiem ir iespēja redzēt, vai šīs vēstules ir izmantotas. Protams, var vērsties arī NVD, taču tas aizņems ilgāsku laiku un būs sarežģītāk.
Kāds ir Jūsu vēstījums Latvijas sabiedrībai “Dzemdes kakla vēža modrības mēnesī”?
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izvirzījusi mērķi novērst dzemdes kakla vēzi 2030. gadā. Lai to sasniegtu, 90% no mērķa populācijas ir jābūt vakcinētiem pret CPV, vismaz 70% no sievietēm skrīninga vecumā pārbaudītām ar augsti jutīgiem skrīninga testiem un 90% ar augstas pakāpes pirmsvēža izmaiņām izārstētām. Aicinu Latvijas iedzīvotājus atbalstīt PVO centienus, veicot pusaudžu vakcināciju pret CPV un piedaloties skrīningā, un likvidēt dzemdes kakla vēzi arī mūsu valstī!
