Ģimnāzists – patenta īpašnieks 0
“Mūsu ģimnāzijas skolēni, tikko sasnieguši 18 gadu vecumu, dažkārt jau dibina savu mikrouzņēmumu vai kārto dokumentus savu izgudrojumu patentēšanai,” stāsta Madonas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Iveta Vabule.
Tieši patlaban ģimnāzijā mācās kāds mikrouzņēmuma īpašnieks, bet cits ģimnāzists grasās patentēt sava uzņēmuma ražojumu – transformējamu pakavveida spilvenu. Pērn kāda ģimnāziste jau patentējusi pašas izgudrojumu – atmiņas spēli. Citi ģimnāzijas absolventi nodibina uzņēmumu uzreiz pēc skolas izlaiduma.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā savukārt izpētīts, ka 15 procenti jauniešu, kuri darbojušies skolēnu mācību uzņēmumos, vēlāk nodibina īstu uzņēmumu.
Tādi jauniešu panākumi biznesā cieši saistīti ar to, ka ģimnāzijas skolēni sadarbībā ar organizāciju “Junior Achievement Latvia” un, ekonomikas skolotājas vadīti, dibina skolēnu mācību uzņēmumus, kuros gūtā pieredze vēlāk noder īstā biznesā.
Pagājušajā nedēļā Rīgā noritēja gan starptautisks skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus, gan ekonomikas skolotāju, kuri ir savu skolēnu mentori, starptautiska konference. Tajā skolotāji varēja dalīties pieredzē par to, kā izdodas iedrošināt skolēnus dibināt uzņēmumus un kā palīdzēt viņiem uzņēmumus attīstīt.
Jau 300 uzņēmumu
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa teic, ka šajā ģimnāzijā 8. un 11. klasē skolēnu mācību uzņēmumus dibina visi komercklases skolēni. Jau 7. klasē tiek uzrakstīts biznesa plāns. Astotklasnieki dažkārt jāpierunā dibināt uzņēmumu, bet 11. klasē jau visi to vēlas paši, jo iepriekš guvuši noderīgu pieredzi. Līdz ar to ģimnāzijā katru gadu darbojas aptuveni divpadsmit mācību uzņēmumu. Šogad ģimnāzijā tika izveidots 300. skolēnu mācību uzņēmums kopš ģimnāzijas iesaistīšanās “JAL” piedāvātajā programmā.
I. Vabule stāsta, ka Madonas ģimnāzisti nav īpaši jāpierunā dibināt mācību uzņēmumus, jo skolā jau ir to tradīcijas, taču ekonomikas stundās jauniešus, protams, informē par to, ka mācību uzņēmums – tā ir iespēja praksē pārbaudīt, kā darbojas uzņēmējdarbības likumi. Bērniem patīk arī tas, ka uzņēmumam ir iespēja piedalīties tirdziņos. Reizi gadā viens no ģimnāzijas uzņēmumiem, pateicoties sponsoru atbalstam, dodas arī uz starptautisku tirdziņu ārzemēs.
Mācību gada sākumā gan skolēnu apņemšanās darboties biznesā bieži vien ir lielāka nekā mācību gada beigās. Piemēram, šā mācību gada sākumā ģimnāzijā bija četrpadsmit uzņēmumi, bet nu aktīvi vairs darbojas tikai daži.
Savukārt citi uzņēmumi ne vien aktīvi darbojas līdz mācību gada beigām, bet arī atjauno darbību nākamā mācību gada sākumā, jo precei ir noiets un skolēni var pelnīt. Tā Madonas ģimnāzistes jau otro gadu šuj somas. “Dzīvē taču ir tāpat – ne katrs uzņēmums darbojas ilgi, ne katra biznesa ideja ir dzīvotspējīga,” teic I. Vabule, uzsverot, ka arī negatīva pieredze var būt noderīga. Skolēniem nākoties arī pārliecināties, ka tie, kuri ir draugi, ne vienmēr ir arī labākie biznesa partneri. Tas arī gluži kā dzīvē.
Direktors organizē preces noietu
Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs stāsta, ka svarīgi gan tas, lai skolēnu radītais produkts būtu labs, gan arī, lai tas būtu pārdodams. Parasti, ja produkts patīk skolēniem pašiem, tam ir arī pārdošanas potenciāls, taču, protams, tas nedrīkst būt nesamērīgi dārgs attiecībā pret vidējo algu valstī. Iespēja produktu pārdot ir svarīga, jo nauda ķešā ļoti vairo skolēnu entuziasmu darboties uzņēmumā. Ja kādu iemeslu dēļ skolēnu radīto produktu neizdodas pārdot, labs skolotājs palīdzēs. Tā Zaķumuižas pamatskolas jaunie uzņēmēji Ziemassvētku laikā sacepa piparkūkas un devās tās tirgot svētku tirdziņā. Diemžēl ilgāku laiku nebija neviena pircēja. Varēja redzēt, kā mazo biznesmeņu pleci šļūk aizvien zemāk. Tad skolas direktors pierunāja kāda skolēna mammu ziedot divus latus bērnu labā un nopirkt vienu piparkūku kasti. Skolēnu noskaņojums un pašapziņa strauji uzlabojās un drīz vien bija pārdota liela daļa piparkūku.
Svarīgi, lai skolēns jau mācību uzņēmumā saprot – ja produktu nepērk, tas jāuzlabo vai jāmaina, piebilst I. Vabule. Arī I. Jorniņa stāsta: “Ja tirdzniecībā neiet, bērni sākumā domā, ka visi citi pie tā vainīgi, bet ne pats. Taču pēc tam saprot, ka kaut kas jāmaina. Piemēram, ja vienas krelles nav ejošas, jātaisa citas.”
I. Jorniņa novērojusi, ka, darbojoties skolēnu uzņēmumā, bērni gada laikā kļūst atbildīgāki.
Cik mācību uzņēmumā jauniešiem izdodas nopelnīt? I. Vabule atbild, ka uzņēmumi ir dažādi. Viens tik tikko nosedz ar paša darbību saistītos izdevumus, bet cits mācību gada laikā nopelna pat 500 latus. Tā ir tikai tīrā peļņa, uzņēmumā skolēniem iespējams saņemt arī algu.
I. Grigorjevs skolas laikā pats veidojis mācību uzņēmumu. Viņš secina, ka nodarbošanās ar uzņēmējdarbību skolas laikā devusi viņam spēju būt optimistam, kā arī drosmi uzņemties riskus. Abas šīs īpašības ir gana noderīgas skolas direktora amatā.
Uzziņa Skolēnu mācību uzņēmumi Latvijā tiek dibināti kopš 1990./1991. mācību gada, kad izveidojās tikai viens mācību uzņēmums. Pakāpeniski to skaits audzis, līdz 2005./2006. mācību gadā tika sasniegts rekords – izveidojās 337 mācību uzņēmumi. Pēdējos gados – 2010./2011. un 2011./2012. m. g. – tika izveidoti attiecīgi 536 un 640 mācību uzņēmumi, taču aktīvi darbojās attiecīgi 150 un 274 uzņēmumi. Šajā mācību gadā darbojas krietni vairāk – 360 uzņēmumu. Visbiežāk skolēnu mācību uzņēmumi tiek dibināti 8. un 11. klasē, taču visjaunākie Latvijas biznesmeņi mācījušies tikai 2. klasē. |
Viedokļi
Ko par iespējām veidot mācību uzņēmumus domā citu valstu skolēni?
To vaicājām tikko Rīgā notikušā starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus dalībniekiem, kuri kopumā pārstāvēja 26 valstis.
Šveices skolēnu mācību uzņēmuma “DSchember” pārstāve Lavinija Tuena: “Pieredzējušu pasniedzēju vadībā izstrādāt un īstenot biznesa plānu bija lieliska pieredze! Iegūtās zināšanas ir praktiskas, jo mūsu kompānijas ražotie priežu koka mobilo telefonu vāciņi Šveicē ir kļuvuši ļoti populāri. Esam pārdevuši jau 600 eksemplārus un atvēruši interneta veikalu.”
Itālijas skolēnu mācību uzņēmuma “Januzzi Student Business” pārstāvis Mišels Gammariello: “Ar īstu uzņēmējdarbību skolēnu mācību uzņēmumā nenodarbojamies – mūsu radītais produkts ir tikai prototips un izstādē to prezentējam. Ceram nākamgad atgriezties šeit jau kā tirgotāji.”
Zviedrijas skolēnu mācību uzņēmuma “In Charge UF” pārstāve Kornēlija Norbina: “Skolēnu mācību uzņēmumā apguvu importa iepirkumu plānošanu un produktu izplatīšanu. Mūsu veidotais uzņēmums Zviedrijā izplata mobilā telefona vāciņus ar iebūvētu papildu bateriju.”
Vācijas skolēnu mācību uzņēmuma “Rolled” pārstāvis Pāvels Nefedovs: “Uzzināt, kā vadīt kompāniju, strādāt komandā, piesaistīt klientus, organizēt grāmatvedību bija vareni! Esmu ļoti daudz iemācījies, tomēr viens gads ir pārāk īss laiks, lai ievirzītu produktu tirgū. Sajutām pirmos panākumus un viss – projekts beidzas un uzņēmums jāslēdz. Būtu lieliski, ja mums būtu vēl viens gads, jo netrūkst ideju, kā produktu padarīt labāku. Protams, ceru uzņēmējdarbību turpināt, veidojot īstu uzņēmumu, bet vispirms jāpabeidz skola.”
Sagatavojis JĀNIS ANCVEIRS
