Ģimenes tradīcija. Saruna ar Latvijas goda konsulu Izraēlā Asafu Kaspi 1
Jurists Asafs Kaspi no Eilatas ir Latvijas goda konsuls Izraēlā jau trešajā paaudzē, un tā jau ir kļuvusi par viņa ģimenes tradīciju, ko 1928. gadā aizsāka viņa vectēvs Mordehajs Kaspi, kurš vēlāk saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Toreiz Asafa vectēvs palīdzēja latviešu dzejniekam Rainim, kurš Izraēlā viesojās, lai iedvesmotos vienai no savām literārajām virsotnēm – lugai “Jāzeps un viņa brāļi”. Jūlijā Asafs Kaspi mūsu valstī ieradās uz ikgadējo Latvijas goda konsulu sanāksmi un arī sniedza interviju “LA”.
– Pastāstiet, lūdzu, par savas ģimenes Latvijas goda konsulu tradīciju!
– Mans vectēvs Mordehajs Kaspi bija uzņēmējs un kopš 1928. gada līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai viņš bija Latvijas goda konsuls Izraēlā (Izraēlas valsts tad nebija nodibināta, tolaik tā bija Britu mandāta teritorija. – Ģ. V.). Domāju, tas sākās ar biznesa darījumiem ar Latviju. Mans vectēvs uzņēma Raini pie sevis – viņa mājās Jeruzalemē ir arī fotogrāfijas, kurās redzams latviešu dzejnieks Izraēlā kopā ar manu vectēvu. Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas jūsu valstij bija trimdas valdība Londonā, un mans vectēvs turpināja tradīciju līdz mūža beigām un iesaistīja arī manu tēvu. Mans tēvs nebija oficiāli nozīmēts šajā amatā, jo Latvijai nebija pasaulē atzītas valdības, kas to varētu izdarīt. Esmu goda konsuls trešajā paaudzē. Latvija atguva neatkarību un izveidoja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Mans tēvs bija 90 gadus vecs, kad lūdza, vai es varu uzņemties goda konsula pienākumus. Toreiz man vajadzēja aizpildīt pieteikumu. Aizsūtīju vēsti Latvijas vēstniekam, ka nezinu, kā aizpildīt pieteikumu. Viņš man atbildēja, ka atsūtīs dokumentus no Rīgas arhīviem, ko bija aizpildījis mans vectēvs un tā es kļuvu par Latvijas goda konsulu Izraēlā. Latvijas goda konsula amats kļuvis par mūsu ģimenes tradīciju.