Eksperts: Ģimenes tiesiskā aizsardzība vērtējama plašāk nekā laulība 12
Satversmes tiesa (ST) savā ceturtdien pasludinātajā spriedumā ir pateikusi, ka ģimenes tiesiskā aizsardzība ir vērtējama plašāk nekā laulība, un līdz ar šo spriedumu viendzimuma pāri droši var saukt sevi par ģimeni arī attiecībās ar valsti, ST spriedumu internetā komentējis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Viņaprāt, minētais ST spriedums ir pamatots, laikā un vietā, tas nepārkāpj ST kompetences robežas, turklāt ir metodoloģiski skaidrs un precīzs. Eksperta ieskatā, ar šo spriedumu tiesa ir spērusi soli, no kura politiķi ir vairījušies.
“Šāda rīcība bija saistīta arī ar bažām, ka kāda viendzimuma partneru ģimenes attiecību regulēšana būtu pretrunā ar Satversmi. ST skaļi un tieši ir pateikusi – pretrunas nav. Tas bija skaidrs katram skaidri domājošam jau sen, arī senākos šīs tiesas spriedumos šo tēzi varēja nolasīt,” uzskata Pastars.
Viņš atzīmē, ka tiesa skaidri definējusi – laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šo konceptu tiesa nav tiesīga pārskatīt, jo tas ir noteikts Satversmē.
“Savukārt ģimenes tiesiskā aizsardzība ir vērtējama plašāk. Likumdevējam ir no Satversmes izrietošs pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus,” ST lemto komentē tiesību eksperts, uzsverot, ka tāda ir juridiskā konstrukcija.
“Ja kādam tas nepatīk, var pieturēties pie sava viedokļa, bet šāds viedoklis nerada un nevar radīt tiesiskās sekas jebkam.”
Viņš piebilst – ir valstis, kas konstitūcijā definējušas arī šaurāku ģimenes izpratni, un veids, kādā likumdevējs to veic, ir viņa paša ziņā.
“Modeļi ir dažādi, tostarp tādi, par kuru iespējamību ir runājuši arī baznīcas pārstāvji. Tiek prasīts ieviest tiesisko aizsardzību. Skaidrs, ka šāds jauns režīms var būt regulēts individuālos likumos vai būt plašāks, bet noteikti tas nedrīkst būt laulības kopija visos aspektos,” atzīmē Pastars.
Viņš arī piebilst, ka likumdevēja radītais risinājums nedrīkstētu aprobežoties tikai ar vienā tiesas lietā apstrīdēto un izlemto situāciju par atvaļinājumu darba tiesību ietvaros. “ST spriedums radīs sekas jebkurā jau esošā tiesvedībā, kurā būtu vērtējama strīdīga situācija par šādu ģimeņu aizsardzību un likums tieši nepasaka konkrētu risinājumu iespējamo zaudējumu un citu strīdu dēļ,” skaidro konstitucionālo tiesību eksperts.
Viņš norāda, ka līdz ar ceturtdien pasludināto ST spriedumu viendzimuma pāri droši var saukt sevi par ģimeni arī attiecībās ar valsti, un to nedrīkst ignorēt, spriedums ir saistošs ikvienam.
Pastars vērš uzmanību – neatkarīgi no tā, kā likumdevējs pildīs ST spriedumu, tiesību sistēmas galvenā tiesa ir runājusi, pasakot, kas izriet no Satversmes 96. un 110.panta un ka tas ir aizsargājami.
Tiesību eksperts skaidro, ka ST savā spriedumā ir atgādinājusi “jau pašsaprotamo, ka personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija”.
Viņš arī prognozē, ka šis ST spriedums būs pamats zaudējumu piedziņai konkrētās lietās vai citādākiem secinājumiem, nekā izdarīti līdz šim, un vienlaikus šis spriedums arī paver iespēju jaunām tiesvedībām.
“Es nedomāju, ka šis spriedums būtu drauds konservatīvajām vērtībām, ja pareizi to lasa un izpilda. Aizspriedumu diktētiem kļūdainiem juridiskajiem viedokļiem šis gan, es ceru, ir pielicis punktu. Aizspriedumus neslēpj aiz juridiskajiem argumentiem, vismaz nevajadzētu,” norāda Pastars.
Turpretim ļoti liberālu uzskatu piekritējus politikā viņš aicina būt mēreniem un meklēt saprātīgu kompromisu. “Nevienam no politiķiem neatkarīgi no politiskās pārliecības neklātos runāt par to, ka tiesa apdraud kādas vērtības, jo, šādi runājot, citas vērtības apdraud viņi paši. Tiesiskuma viena no pazīmēm ir tiesas sprieduma pildīšana,” uzsver Pastars.
Kā ziņots, ST ceturtdien par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.
ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.
