Ģimenes ārstu plašāka iesaiste diabēta pacientu aprūpē var glābt dzīvības 0
Lai cukura diabētu laikus atklātu un efektīvi ārstētu, vairāk jāiesaista ģimenes ārsti, tādējādi atvieglojot gan diagnostiku, gan terapijas pieejamību. 20% diabēta pacientu uzskata, ka nesaņem efektīvas zāles diabēta ārstēšanai, liecina jaunas aptaujas dati.
Cukura diabēta izplatība strauji pieaug visā pasaulē un arī Latvijā, tāpēc Latvijas Diabēta federācija šoruden rīkoja 2. tipa diabēta pacientu aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par šīs slimības ārstēšanas pieejamību.
“Diabēts ir slimība ar komplikācijām, kas skar dažādas orgānu sistēmas, tostarp ietekmē sirds un asinsvadu un nieru veselību. Tāpēc ļoti svarīgi ārstēšanu nodrošināt savlaicīgi, jau primārās veselības aprūpes līmenī, kamēr sarežģījumi vēl nav kļuvuši smagi vai neatgriezeniski,” pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Īpaši tas attiecas uz medikamentiem sirds mazspējas un sirds mirdzaritmijas ārstēšanai, tāpat plaši pielietotām jaunās paaudzes diabēta zālēm.
A.Dzalbs akcentēja, ka īpaši reģionos situāciju būtiski uzlabotu šo medikamentu izrakstīšanas plašāka deleģēšana ģimenes ārstiem. “Jāsaprot, ka tas ne tikai atvieglotu birokrātisko slogu, kāds tas ir šobrīd pierakstā pie speciālistiem, bet arī pavisam reāli glābtu pacientus, uzlabojot medikamentu pieejamību, jo šobrīd rindā pie speciālista var būt jāgaida pat sešus līdz deviņus mēnešus. Sirds un asinsvadu sarežģījumu gadījumā šis laika posms var būt kritisks.”
Pacienti sūdzas par apgrūtinātu piekļuvi speciālistiem
“Ap 50% diabēta pacientu apmeklē ģimenes ārstu, aptuveni tikpat – endokrinologu. Arvien biežāk zāles cukura diabēta pacientiem izraksta ģimenes ārsti, atslogojot speciālistu darbu,” stāsta Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Tomēr ir virkne medikamentu, kas saskaņā ar Eiropas Savienības vadlīnijām vēl būtu nododami ģimenes ārstu kompetencē.
Pacienti tāpat nav apmierināti ar apgrūtināto piekļuvi pie ārstiem speciālistiem. Tas ietekmē ārstēšanas rezultātu, tāpēc jāuzlabo ārstēšanas pieejamība jau primārās aprūpes līmenī. Ar slimības ārstēšanas procesu šobrīd pilnībā ir apmierināta tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa 2. tipa cukura diabēta pacientu (27%). Gandrīz puse (40%) respondentu uzskata, ka būtu nepieciešama efektīvāka diabēta ārstēšana.
Diabēta pacientu aptauja liecina, ka vairāk nekā pusei pacientu (51%) diabēta ārstēšanas procesu vada ģimenes ārsts. 29% aptaujāto pauduši vēlmi efektīvas zāles slimības ārstēšanai saņemt jau pie ģimenes ārsta.
“Diabēta aprūpē svarīga cieša sadarbība starp ģimenes ārstu, endokrinologu un citiem speciālistiem,” uzsver Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja, endokrinoloģe Kristīne Geldnere. “Ir radīti jauni, mūsdienīgi medikamenti. Taču jaunos medikamentus, īpaši sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, var ieteikt un izrakstīt tikai speciālists, bet pie tā ir garas rindas. Vajadzētu piešķirt iespēju tos izrakstīt ģimenes ārstiem.”
Daudzi pat nezina par pacientu apmācības iespēju
“Ļoti svarīga ir diabēta pacientu apmācība – tas palīdz sadzīvot ar slimību, bet daļa respondentu pat nezina par tādu iespēju,” teic Indra Štelmane. Šo problēmu apliecina arī LDF veiktā pacientu aptauja, kurā 45%
diabēta pacientu norādījuši, ka nekad nav bijuši nosūtīti uz diabēta apmācības kabinetu, un 12% atzinuši, ka par tā esamību nav informēti. 23% pacientu vēlētos saņemt arī konsultācijas pie uztura speciālista.
“Tāpat būtu noderīga konsultācija pie uztura speciālista, ko diemžēl pagaidām valsts neapmaksā.” Pacienti ar 2. tipa diabētu ir atšķirīgi: vērojama gan aptaukošanās, gan sirds-asinsvadu problēmas un hroniskas nieru saslimšanas. Tāpēc terapija ir individuāla,” viņa piebilst.
Kristīne Geldnere stāsta, ka ir izstrādātas jaunas vadlīnijas diabēta pacientu ārstēšanai. Diemžēl 2. tipa diabēta pacientu skaits pieaug arī aptaukošanās dēļ. Cilvēki dzīvo ilgāku mūžu, tāpēc vērojams biežāks liekā svara pieaugums. Saslimstības samazināšanai valsts iesaistījusies aptaukošanās problēmas mazināšanā.
Speciālisti secinājuši, ka pēc iespējas lielākam pacientu skaitam būtu lietderīgi primāri iziet diabēta apmācību, ņemot vērā, ka pieejamība ir ierobežota. Svarīgi arī ģimenes ārstam skrīnēt agrīnu saslimšanu ar diabētu.
Jaunajām pieejām jābūt arī ģimenes ārstu kompetencē
Šobrīd arī Latvijā ir pieejami vai drīzumā tiks apstiprināti jaunākie līdzekļi, kas atbilst starptautiskajām vadlīnijām un tiek plaši izmantoti daudzviet pasaulē. Pirmā tipa diabēta pacientiem būtu plašāk izmantojamas insulīna līmeņa monitorēšanas sistēmas. Neliels pacientu skaits jau nākamgad varētu saņemt arī valsts apmaksātu inovatīvu terapiju diabētiskās retinopātijas ārstēšanai.
Arī tādu komplikāciju kā nieru bojājumi un sirds mazspēja gadījumā ir medikamenti, kas koriģē tos un arī efektīvāk kontrolē diabētu. “Diabēta pacientiem ir pieejama ārstēšana, taču ir pārāk ilgs gaidīšanas laiks līdz endokrinologam. Tas ir būtiski, jo jaunos medikamentus diabēta pacientiem ar sirds mazspēju var sākt nozīmēt tikai speciālists. Vēl arī kopumā pacientiem ar sirds un asinsvadu slimību risku nepieciešama ātrāka piekļuve efektīvai terapijai,” skaidro Indra Štelmane.
Diabētu svarīgi diagnosticēt agrīni
Par paaugstinātu glikozes līmeni liecina neizskaidrojams nogurums, sausa mute, bieža urinēšana. Ja ir liekais svars, ir kāds diabēta slimnieks ģimenē, jānosaka glikozes līmenis asinīs. Ieteicams pie ģimenes ārsta pārbaudīties no 40 gadu vecuma, iesaka speciālistes. Latvijā ir pieejama arī diabēta skrīninga programma, kas ļauj savlaicīgi atklāt slimību un nodrošināt nepieciešamo aprūpi.
“Ja atklāts diabēts – visbiežāk vēlīni diagnosticē tieši 2. tipa diabētu, kuram var arī nebūt specifisku pazīmju – optimāli jākontrolē glikozes līmenis, asinsspiediens, holesterīns, glikētais hemoglobīns. Ieteicams sabalansēts uzturs, mērena fiziskā slodze,” iesaka Indra Štelmane. “Nopietni jāuztver pēdu aprūpe, ja tās kļuvušas nejutīgākas.”
Lai nerastos komplikācijas, labi jākontrolē asinsspiediens, glikoze. Reizi gadā jāveic izmeklējumi: jāpārbauda redze, jānodod urīna analīzes, glikētais olbaltums, turklāt ģimenes ārsts var nosūtīt uz šiem izmeklējumiem, nav obligāti jāvēršas pie endokrinologa. Tāpat diabēta pacientiem jāapmeklē podologs, jo svarīgi zināt, kā pareizi kopt pēdas.
Latvijā diabēts diagnosticēts vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt gan diabēta profilaksi, gan savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu. Savlaicīgi neārstēts diabēts izraisa ļoti nopietnas komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, kas sagrauj pacientu veselību, noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas mirstības.
