Ģimenes ārstu apmaksu iesaka saistīt ar kvalitāti 0
Sabiedrība sagaida, lai ģimenes ārsti būtu pieejami, un saņemtā ārstēšana rezultatīva. Tomēr ne tikai finansējuma palielināšana to var nodrošināt, nepieciešami arī ģimenes ārstu darba kvalitātes uzlabojumi – to atzīst gan Valsts kontrole, gan veselības jomas eksperti.
“Sabiedrības izpratnē galvenais, lai ikdienā būtu saņemams kvalitatīvs un pieejams pakalpojums – lai var aiziet pie ģimenes ārsta vajadzīgajā laikā, lai viņš arī izārstē. Tomēr sistēmai strukturāli būtu jāmainās, jāmeklē kompromisi,” uzskata sociologs Aigars Freimanis.
Esošajā situācijā, kad ģimenes ārsti streiko, lielākā daļa sabiedrības varētu arī neizprast konkrētos iemeslus, kādēļ tas tā notiek, jo pašreiz neiespējami parādīt kaut vienu jomu, kas atkarīga no valsts budžeta, un tai būtu pietiekami daudz naudas, norāda Aigars Freimanis. Situācijas risinājums ir pašu ģimenes ārstu un valdības rokās, bet reizē ar naudas palielināšanu jāskatās uz pakalpojuma kvalitātes paaugstināšanu.
Ārstu lielāka uzmanība tiek atsevišķi apmaksātiem kvalitātes kritērijiem
Sadarbībā ar ekspertiem un ģimenes ārstu asociācijām ir izstrādāti kritēriji, lai novērtētu ģimenes ārstu darba kvalitāti gada griezumā. Valsts kontroles janvārī publicētajā ziņojumā par primāro veselības aprūpi norādīts, ka ģimenes ārstu izpildīto kvalitātes kritēriju skaits kopumā ir zems. Revīzijā konstatēts, ka vairāki ģimenes ārstu darba novērtēšanas kritēriji netiek sasniegti, un to rādītāji gadu no gada pasliktinās, norāda Valsts kontroles sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Zane Ozola. Piemēram, vēža skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildījuši tikai 16 % ģimenes ārstu. Savukārt pacientu apmeklētības kritēriju – tikai trešdaļa. Kopumā Veselības ministrija ir izstrādājusi 13 kritērijus, no kuriem sasniegti tikai seši. Daļu no tiem izdevies sasniegt tikai tāpēc, ka ministrija samazinājusi prasības to izpildei.
Revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka ģimenes ārsti biežāk izpilda tos kvalitātes kritērijus, kuru ietvaros veicamās darbības tiek apmaksātas ikdienā saskaņā ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem. Piemēram, par slēpto asiņu testu veikšanu pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem ģimenes ārsti saņem samaksu, un tas ir viens no vislabāk sasniegtajiem kvalitātes kritērijiem. Savukārt, lai gan sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, kā arī Nacionālais veselības dienests norāda uz kardiovaskulārā riska noteikšanas nozīmīgumu, tomēr par šo ģimenes ārstu veikto darbību ikdienā atsevišķa samaksa nav noteikta, un tas ir vissliktāk izpildītais kvalitātes kritērijs, revīzijas rezultātus komentē Zane Ozola.
Valsts kontrole revīzijā norāda arī, ka vairāki būtiski pasākumi, kuru veikšana ir ģimenes ārstu kompetencē, nav iekļauti ģimenes ārstu darba vērtēšanas kritērijos. Piemēram, profilaktiskās apskates, kuru mērķis ir laikus diagnosticēt slimības, netiek veiktas regulāri visiem pacientiem. No izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem tādas nebija veikuši vispār.
Daudzās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo tas, ka samazinās nosūtījumu skaits, taču Latvijā šāds kritērijs nav ieviests. Revīzijā secināts, ka nosūtījumu skaits Latvijā gandrīz divas reizes pārsniedz nosūtījumu skaitu vidēji Eiropā (Eiropas Savienības rādītājs – 363 nosūtījumi, Latvijā – 676 nosūtījumi uz 1000 pacientiem). Turklāt nosūtījumu skaitam ik gadu ir tendence pieaugt, un tas palielina budžeta izdevumus, jo speciālistu sniegtie pakalpojumi valstij izmaksā dārgāk.
Vērtējot, kādēļ netiek izpildīti ārstu kvalitātes kritēriji, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes maģistru programmas prodekāne Daiga Behmane saka: “Šādu sistēmu ieviešana prasa regulāru uzraudzību un korekcijas. Manuprāt, no kritēriju ieviešanas brīža nekādas saturiskas korekcijas nav bijušas. Savā laikā kritēriji tika izstrādāti starptautiska projekta ietvaros, un teorētiski tie ir pareizi izvēlēti. Tikai jautājums – vai tieši Latvijas sistēmai nav nepieciešamas kādas korekcijas? Ja tikai astoņi ārsti izpilda visus kritērijus, tad ir jābūt kādam objektīvam neizpildes iemeslam. Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, neskatoties uz ģimenes ārstu institūciju kā “vārtu vērēju” tālākai veselības aprūpes sistēmai, ir liela tiešā pieejamība atsevišķiem speciālistiem. Tātad, ja diabēta pacients izvēlas ārstēties pie endokrinologa, tad diabēta kontrole vairs nav tikai ģimenes ārsta atbildība. Tāpat arī ģimenes ārstu prakses ir atšķirīgas pēc pacientu struktūras – bērni, veci cilvēki, kas arī ietekmē viena vai otra kritērija izpildi.”
Kā vēl vienu sistēmisku jautājumu Daiga Behmane min, ka iespējama arī privātās apdrošināšanas ietekme, jo Latvijā nav nodalīts pakalpojumu grozs, ko apmaksā valsts un ko privātā apdrošināšana. “Klasiski šiem pakalpojumiem būtu jābūt nošķirtiem. Mūsu gadījumā liela daļa darbaspējīgā vecuma cilvēku ar darba devēju apmaksātām apdrošināšanas polisēm veselības uzraudzības jautājumus risina, apejot ģimenes ārstu,” akcentē speciāliste.
Lai ģimenes ārsti izpildītu kvalitātes kritērijus, vispirms ir jāveic katra kritērija saturiskā analīze, lai saprastu neizpildes iemeslu, vērtē Daiga Behmane.
Vispirms nepieciešami darba kvalitātes kritēriju uzlabojumi
Galvenais cēlonis nepilnībām ģimenes ārstu darbā Valsts kontroles ieskatā ir sasaistes trūkums starp Veselības ministrijas izvirzītajiem mērķiem un ģimenes ārstu motivācijas sistēmu. Šobrīd gandrīz 90% no finansējuma ģimenes ārsti saņem fiksēta maksājuma veidā, nepilni 10% tiek piešķirti atbilstoši tam, kādi un cik daudz pakalpojumu ir sniegti pacientiem, savukārt tikai 1,5% finansējuma ir saistīti ar ārstu gada darbības novērtējumu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem.
Daiga Behmane uzskata, ka kritēriji būtu noteikti saistāmi ar atalgojumu, bet tas ir ieviešams tikai pēc augstākminētās analīzes veikšanas. Viņa uzsver: “Esam jau piedāvājuši gan Veselības ministrijai, gan Nacionālajam veselības dienestam, ka mūsu studenti var veikt šāda veida analīzes, kas palīdzētu pieņemt tālākus uz analīzi balstītus sistēmiskus lēmumus.”
Ieteikumi ietver ģimenes ārstu darba klīnisko vadlīniju izstrādi un apstiprināšanu; Veselības ministrijas un ģimenes ārstu sadarbību, pārskatot un precizējot spēkā esošos ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu apmaksas principus; ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas maksājumu aprēķina principa pārskatīšanu, paredzot vienlīdzīgu un taisnīgu samaksu par apjoma un kvalitātes ziņā vienādi padarītu darbu, un citus pasākumus, kas veicami Veselības ministrijai.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver: “Nevar cerēt sasniegt izvirzītos kvalitātes mērķus, ja pēc būtības tie ir tik ļoti atrauti no motivācijas sistēmas.”
Pēc sociologa Aigara Freimaņa vērojumiem, labi iesākta ir E-veselības projekta īstenošana, kas ģimenes ārstu darbu padarītu caurspīdīgāku: “Ja arī daļai ģimenes ārstu jaunā E-veselības sistēma šķiet biedējoša pagaidām viņu ne tik labo datora lietošanas prasmju dēļ, tad daļa varētu uztraukties arī, jo visas viņu darbības tiek elektroniski pārraudzītas. Tomēr arī tā nevar būt, ka atklājas gadījumi, kuros vīriešiem it kā veiktas manipulācijas, kuras fiziski iespējamas tikai sievietēm utml. Tas noteikti ir pārejas laika jautājums, kamēr jaunā kārtība no ģimenes ārstu puses tiks pieņemta.”
