Daudzi ģimenes ārsti pensijas vecumā vēl nevar atbildēt, kad dosies pelnītā atpūtā 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai prognozētu ģimenes ārstu pieejamību tuvākajos četros gados, Nacionālais veselības dienests (NVD) aptaujājis 393 ārstus no 1266 patlaban Latvijā praktizējošajiem ģimenes ārstiem.
Tie ir mediķi vecuma grupā, sākot no 63 gadiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums vai kuri jau to ir sasnieguši, bet turpina strādāt.
NVD lūdza norādīt konkrētu gadu, līdz kuram ārsts, turpinot līgumu ar NVD, plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī informēt, vai būs prakses pārņēmējs.
Gandrīz puse no ģimenes ārstiem pensijas vecumā (176) nevarēja atbildēt, kad dosies pelnītā atpūtā, jo vēl nav domājuši par līguma pārtraukšanu.
Savukārt 217 ārstiem bija skaidrs nākotnes plāns – viņi neturpinās strādāt. Diemžēl tikai 40 ārstiem ir zināms, ka viņiem būs prakses pārņēmējs, jo viņi ir apmācījuši savu pēcteci.
Gadi nav rādītājs
Daudzi ārsti uzskata, ka vecums neesot tas rādītājs, kurš nosaka, vai cilvēks var strādāt. Viens piecdesmit gados nespējot izdarīt to, ko cits var izdarīt septiņdesmit gados. Tas ir un būšot jūtīgs jautājums.
“Profesors Ezerietis operēja vairogdziedzerus labāk nekā daudzi jaunie ārsti, būdams ļoti cienījamā vecumā. Es uzskatu, ka diskusijas ne tikai par ģimenes ārstu, bet arī citu specialitāšu ārstiem nav nepieciešamas.
Realitāte ir tā, ka lauku reģionos, kur ģimenes ārsti ir aizgājuši pensijā, neviens viņu vietā nevēlas iet strādāt.
Bet tiem pensionētajiem ārstiem reģionos, kuri turpina strādāt, jāsaka paldies, ka viņi to dara,” saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
“Nesen uzzināju, ka pat Rīgā ārstam, kurš vēlas pensionēties, nevar atrast aizvietotāju. Jāteic, ka daudzi pieredzējušie ģimenes ārsti ir ļoti atbildīgi – viņi meklē jaunos dakterus. Jaunie ārsti atnāk pie viņiem par rezidentiem, nostrādā pusgadu, un liela daļa saprot, ka viņi tur neies pamatdarbā.”
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska, kurai ir prakse Balvos, uzskata, ka vecuma jautājums ir ļoti sensitīvs un ka šajā ziņā nedrīkstētu diskriminēt tikai vienas medicīnas jomas dakterus.
“Ginekologu ir vēl vairāk virs pensijas vecuma, daļa endokrinologu arī ir ļoti cienījamā vecumā.
Ārstu biedrībā pirms kāda laika bija aktualizēts jautājums, ka līgumu ar valsti varētu slēgt ar ārstiem vecumā līdz 70 gadiem, bet pēc tam, ja ir sertifikāts, ārsts varētu turpināt strādāt pilnībā privāti.
Taču, visticamāk, šāds jautājums diezin vai tiks cilāts, jo arī ārsti gados spēj ļoti labi veikt savus pienākumus,” atzina L. Kozlovska.
Jaunie grib Rīgu
L. Kozlovska norādīja, ka pensijas vecuma ārsts nolemj doties pelnītā atpūtā, kad viņš vēlas to darīt, bet tas parasti nesakrīt ar to brīdi, kad jaunais ģimenes ārsts ir ieguvis sertifikātu un varētu sākt strādāt brīvajā ārsta prakses vietā.
“Lai pārņemtu kādu praksi, divu mēnešu laikā vajadzētu būt gatavai gan vienai, gan otrai pusei. Taču tas reti kad tā notiek. Esmu apzvanījusi un runājusi gandrīz ar visiem jaunajiem ģimenes ārstiem, bet nav atradies neviens, kas nāktu, piemēram, ļoti cienījamas un populāras dakteres vietā Skrīveros, jo viņa no 1. novembra dodas pensijā.
Pagājušajā gadā rezidentūrā uz valsts budžeta vietām bija uzņemti 50 topošie ģimenes ārsti, šogad – 45 rezidenti, kā arī pa diviem uz maksas vietām. 2018. gadā rezidentūrā bija 40 valsts budžeta vietas.
Tātad pēdējos gados no valsts puses ģimenes ārstu sagatavošana ir labi atbalstīta. Diemžēl lielākā daļa jauno ārstu grib strādāt tieši Rīgā, nevis lauku reģionos,” stāsta LĢĀA vadītāja.
“Patlaban Ventspilī tiek meklēts jaunais ģimenes ārsts, kurš varētu pārņemt divas prakses vietas, kur reģistrēti 180 pacienti, bet man nav iespējams uzreiz dabūt jauno ārstu ar sertifikātu.
Liela daļa pieteikušies darbam Rīgā, stāv lielā gaidīšanas rindā un piestrādā par aizvietotājiem pie galvaspilsētas ģimenes ārstiem vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kamēr gaida labo nākotnes prakses vietu.”
Naudai arī liela loma
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību valsts sedz tos izdevumus, kas ārstam, kurš dodas pensijā, ir jāizmaksā māsai un ārsta palīgam pirms savas prakses slēgšanas.
Agrāk ģimenes ārstam šī kompensācija bija jāsedz no savas kabatas, un tā varēja būt pat vairāk par trīs tūkstošiem eiro. Tas bija viens no iemesliem, lai nepamestu savu darbavietu.
Ļoti būtisks iemesls turpināt darbu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir tas, ka daudziem ģimenes ārstiem praktizējot ir krietni lielāki ienākumi, nekā dodoties pensijā.
I. Aizsilniece piekrīt – tā ir taisnība, ka viena daļa vecākās paaudzes ģimenes ārstu nav maksājuši pietiekamas sociālās iemaksas, lai varētu saņemt pieklājīgu pensiju.
“Daļa kolēģu pazaudēja savus uzkrājumus gan mūsu valsts bankās, gan citur. Zinu daudzus ārstus, kuriem tagad ir 80 gadi un kuri bija uzkrājuši lielas naudas ASV apdrošināšanas kompānijā “Enron”, kas bankrotēja,” pastāstīja I. Aizsilniece.
Viena daļa ģimenes ārstu strādāja mikrouzņēmumā, kur sociālās garantijas bija gana mazas. Tiesa, no mikrouzņēmuma režīma ārsti pamazām atteikušies.
Izmaiņas ģimenes ārstu praksēs
Saskaņā ar aptaujas datiem līgumu ar NVD pārtrauks:
• 2020 gadā – 16 ģimenes ārsti;
• 2021. gadā – 26;
• 2022. gadā – 15;
• 2023. gadā – 21;
• 2024. gadā – 37;
• Pēc 2024. gada – 102 ģimenes ārsti.
Brīvās ģimenes ārstu prakses vietas:
Jēkabpils un Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagasti; Līgatne, Saldus, Ventspils un Ventspils novada Vārves un Užavas pagasti, Liepāja (trīs vietas),Tukums, Talsi, Gulbenes novada “Doktorāts” Rankas pagastā.
AVOTS: Nacionālais veselības dienests
