Revidenti secinājuši, ka samaksas sistēma, ko izstrādājusi VM, nemotivē ģimenes ārstu veikt pēc iespējas plašāku medicīnisko manipulāciju klāstu, jo apmēram 90% no kopējiem ģimenes ārstu prakšu ieņēmumiem ir kapitācijas nauda jeb ikmēneša maksājums par slimnieku (1,25 eiro) neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav apmeklējis savu ārstu. Tikai 1,5% ir ģimenes ārsta darba novērtējuma maksājums. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem visu laiku palielinās. Ārsti neveic virkni manipulāciju, kas ietilpst viņu kompetencē, bet nosūta pacientu pie speciālistiem, kuriem ģimenes ārsta vietā jāveic samērā vienkāršas medicīniskās procedūras. Piemēram, pacients lūdz noņemt ģipsi, bet ģimenes ārsts to negrib darīt, kaut gan viņam tas ir jāprot, un liek pacientam iet pie ķirurga. Līdz ar to šis pakalpojums sadārdzinās, turklāt pie speciālistiem palielinās rindas un rodas pieejamības problēma. Tas nav iekļauts ģimenes ārsta darba novērtējuma kritērijos, un šādi tiek neracionāli tērēti valsts budžeta līdzekļi. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 363 nosūtījumi uz 1000 reģistrētajiem pacientiem, bet Latvijā tas ir divreiz lielāks un tam ir tendence pieaugt gadu no gada. Valsts kontrole, veicot datu analīzi, konstatēja, ka aktīvākie sūtītāji pie speciālistiem ir tieši Rīgas ģimenes ārsti, turpretī lauku ārsti cenšas veikt lielu daļu no tā, kas ir ģimenes ārsta kompetencē. 0
Valsts kontrole secinājusi, ka VM ir jārisina ārstu kvalifikācijas jautājums, tas vienlaikus vairotu arī iedzīvotāju uzticību. “Ja ģimenes ārstiem lielākā daļa ienākumu no valsts būs fiksēta maksājuma veidā, tad var uzskatīt, ka mēs viņiem maksājam abonēšanas maksu par to, ka viņi ir,” atzina I. Vārava.
VM valsts sekretārs Kārlis Ketners norādīja, ka ministrija veselības aprūpes reformas ietvaros strādās pie ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriju uzlabošanas un finansējuma nodrošināšanas ārstu praksēm atbilstoši tam, kā tiks pildīti šie kritēriji. Ģimenes ārstu kopprakšu veidošana būs topošā ārstniecības iestāžu kartējuma sastāvdaļa.
Vaicāts, kā tiks risināts ģimenes ārstu jautājums pagastos, kur nav ne feldšerpunktu, ne ģimenes ārsta, valsts sekretārs atbildēja, ka arī pašvaldība ir atbildīga par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem un ka nevar tikai gaidīt, ka kāds Rīgā pagastam sameklēs ģimenes ārstu.
