Ģimenes ārstiem gatavo rīksti. Ko atklāj Valsts kontrole par ģimenes ārstu darbu 0
Valsts kontrole (VK) pabeigusi apjomīgu revīziju veselības aprūpes ambulatorajā sistēmā un nākusi pie secinājuma, ka pie pastāvošās situācijas veselības aprūpes jomā, pat desmitkārtīgi palielinot finansējumu, neatrisinātās problēmas saglabāsies. Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava uzsvēra: “Mēs nevienā brīdī nerunājam, ka ir nepieciešama papildu nauda – ja naudas būs vairāk, ar to nevarēs atrisināt tās problēmas, ko revidenti ir konstatējuši.”
VK ir izvērtējusi trīs jomas – vai Veselības ministrija (VM) ir pildījusi to, ko iekļāvusi savos plānošanas dokumentos, cik ieinteresēti savā darbā ir ģimenes ārsti, kā arī analizējusi VM rīcību, pērkot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus no privātajām ārstniecības iestādēm.
Parasti, kad tiek runāts par ministriju politikas plānošanas dokumentiem, cilvēki nesaprot, kam tie nepieciešami, ka tā ir tukša atrakstīšanās. Taču I. Vārava norādīja, ka šie dokumenti nav tikai papīru kaudze, kuru neviens nelasa. Tie ir ministrijas stratēģiskais redzējums par jomu, kas tai uzticēta, – kas tiks darīts par to naudu, kas ir pieejama, kādi resursi vēl ir nepieciešami, lai izdarītu to, kas ir ļoti svarīgi. Revidenti konstatējuši, ka VM savos dokumentos ir iekļāvusi 39 pasākumus, tajā skaitā tos, kas nodrošinātu ērtāku piekļuvi primārajai veselības aprūpei, samazinātu onkoloģisko slimību risku, kā arī mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Vērtējot šos 39 rīcības punktus, ir secināts, ka 31 no tiem nav ieviests. Piemēram, VM ir plānojusi noteikt principus, kā atbalstīt ģimenes ārstu prakses, ņemot vērā tajā reģistrēto pacientu skaitu. Šobrīd šis skaits svārstās robežās no 197 līdz 6738 pacientiem. Tiek ņemta vērā teritorija, kur ģimenes ārsts strādā, bet tajā pašā laikā VM nav noteikusi optimālo pacientu skaitu ārsta praksē, un tieši tas būtiski atsaucas uz ģimenes ārstu darba noslogojumu. Divdesmit piecos procentos ģimenes ārstu prakšu ir reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, un VM ir noteikusi, ka lielajās praksēs ir jābūt otrai medicīnas māsai vai ārsta palīgam, kas palīdzētu ģimenes ārstam nodrošināt operatīvāku darbu un ārsts būtu pacientiem pieejamāks. Bet atlases veidā no lielajām 339 ārstu praksēm tika konstatēts, ka 15% nav šo ārsta palīgu, kas nenoliedzami atsaucas uz ārsta pieejamību.
VM savos dokumentos ir iekļāvusi vēža skrīningu, kur zināma atbildība ir ģimenes ārstiem, lai pacientam savlaikus varētu diagnosticēt onkoloģiskās kaites un ātrāk uzsākt ārstēšanu. Kaut gan valsts apmaksātā vēža skrīninga programma tika aizsākta 2009. gadā, līdz šim brīdim tā nav īstenota, kā bija iecerēts, jo ministrija nav šo programmu pārraudzījusi un pilnveidojusi.
Revidenti pārliecinājušies, kaLatgales un Kurzemes 45 pagastos nav ģimenes ārsta, turklāt 30 no tiem nav pat feldšerpunktu. Tas nozīmē to, ka ir daudz tādu pacientu, kuriem jāmēro vairāk nekā 20 kilometru, lai, piemēram, hronisku saslimšanu gadījumā tiktu pie sava ģimenes ārsta. Atsevišķos pagastos nav pat pieejams sabiedriskais transports un līdz ar to medicīnas pakalpojumi mazturīgajiem iedzīvotājiem kļūst vēl nepieejamāki.
VK revidenti uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai ģimenes ārsts spētu sniegt pēc iespējas plašāku medicīnisko pakalpojumu klāstu un nesūtītu par katru sīkumu savus pacientus pie speciālistiem. VM ir izstrādājusi 13 kritērijus, pēc kuriem vērtē ģimenes ārstu darbu, bet ārsti spējuši izpildīt tikai sešus no tiem, turklāt darba vērtējuma kritēriji, kuriem patiešām tur vajadzētu būt, neesot iekļauti. Piemēram, to, vai pacients iekļaujas valsts apmaksātajā vēža skrīningā un dodas pārbaudīties pēc uzaicinājuma saņemšanas, kontrolējuši tikai 16% ģimenes ārstu. Ļoti būtisks ir jautājums par pacientu profilaktiskajām apskatēm, kam ģimenes ārsti diemžēl tikpat kā nepievērš uzmanību, jo nav finansiāli motivēti to darīt. Par to liecina fakts, ka, izvērtējot 79 ģimenes ārstu prakses, 15 ārsti savu pacientu profilaktisko apskati nav veikuši vispār. Ja pacients nelūdz, tad ārsts izliekas, ka viņš par to neko nezina.
