Ģimenes ārstiem būs jāstrādā labāk 0
Lai akūti pacienti turpmāk pie sava ārsta varētu tikt vienas, bet plānveida pacienti, vēlākais, piecu dienu laikā, lai profilaktiskās apskates kļūtu par ikdienu un ģimenes ārsti būtu motivēti strādāt labāk, Veselības ministrija (VM) kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) no nākamā gada paredzējusi ieviest virkni izmaiņu ģimenes ārstu darbā.
Par tām aizvadītajā nedēļā informēja 7. Latvijas pacientu organizāciju konferencē. To organizēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”, kas apvieno vairāk nekā 50 000 cilvēku ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.
Lielajās praksēs – otrā māsa
Ministrijas sadarbībā ar NVD izstrādātie priekšlikumi par grozījumiem veselības aprūpes organizācijā un finansēšanas kārtībā nosūtīti saskaņošanai ar ģimenes ārstu asociācijām. “Diskusijas ar ģimenes ārstu asociācijām nebūs vieglas, tomēr uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši saņemt augstu pakalpojumu kvalitāti. Tā nevar būt brīvprātīga – kvalitātei jābūt obligātai,” uzsvēra veselības ministre Ingrīda Circene.
Grozījumi paredz, ka nākamajā gadā samazināsies kapitācijas nauda jeb garantētie ienākumi, kurus ģimenes ārsti saņems atbilstoši praksē reģistrētajam pacientu skaitam, bet aizvien lielāks uzsvars tiks likts uz darba kvalitāti. Kā pastāstīja VM Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča, pērn ieviestajiem ģimenes ārsta darba kvalitātes kritērijiem varēja pievienoties brīvprātīgi – to izdarīja 274 ārsti, bet nākamgad tie būs jāpilda visiem ģimenes ārstiem, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi.
No 1. janvāra praksēs, kur reģistrēti 1800 un vairāk pacientu, vajadzēs būt otrai medicīnas māsai, kam ārsta praksē vēlams ierīkot atsevišķu kabinetu, kurā veikt dažādas procedūras, kā arī konsultēt pacientus par slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumiem.
Plānots arī pagarināt ģimenes ārsta prakses darba laiku. Tai vajadzēs būt atvērtai astoņas stundas dienā ar nosacījumu, ka vismaz vienu reizi nedēļā strādājošie pie sava ģimenes ārsta varēs tikt jau 8 no rīta vai vēlu vakarā – plkst. 19. Pacienti ar akūtu slimību ģimenes ārstam obligāti jāpieņem tajā pašā dienā, kad viņš vērsies pēc palīdzības. Tas nozīmē, ka saslimušajam ir tiesības astoņu stundu laikā saņemt medicīnisko palīdzību vai nu no paša daktera, vai viņa medicīnas māsas. Padomāts arī par bērnu veselības aprūpes uzlabošanu. Turpmāk visiem ģimenes ār-stiem tiks izsniegta veidlapa ar ļoti būtiskiem jautājumiem, kas pieņemšanas laikā būs jāuzdod un jāpārrunā ar mazu bērnu vecākiem.
Ja pacients izsaucis neatliekamo palīdzību, bet nav ievietots slimnīcā, ģimenes ārsta pienākums būs ar viņu sazināties, lai vienotos par turpmāko ārstēšanu, piemēram, mājas vizīti vai medicīnisko aprūpi mājās. Jānorāda, ka tieši šis darba kvalitātes rādītājs jau saņēmis visvairāk iebildumu no ģimenes ārstu puses.
Piemaksās par profilaksi
No 1. janvāra ģimenes ārstiem būs jāpārliecina ikviens pacients, kas vecāks par 50 gadiem, aizpildīt slēpto asiņu testu, lai laikus atklātu ļaundabīgas izmaiņas. Ārsta uzdevums būs arī mudināt sievietes, kas saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli, veikt krūts veselības pārbaudi – mamogrāfiju un/vai dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu.
Nākamgad vēža profilakse un agrīna atklāšana būs viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, kuru izpilde tiešā veidā ietekmēs ārsta ienākumus. Par katru gadījumu, kad ļaundabīgās izmaiņas atklātas agrīni – 1. vai 2. stadijā – ģimenes ārsts saņems papildu piemaksu par kvalitāti – 50 latus.
Fakti Latvijā ir 1375 ģimenes ārsti (2012. gada 1. janvāra dati). Vidēji viens ārsts aprūpē ap 1500 pacientu, bet lielākais vienā praksē reģistrēto pacientu skaits – aptuveni 5000. Otra prakses vieta ir 173 ģimenes ārstiem. 482 ģimenes ārstiem ir otrā medicīnas māsa (2012. gada 1. augusta dati).
|
Viedokļi
Kā vērtē ģimenes ārstu darbu
Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Līga Ķikute: “Pirmkārt, neapmierina gaidīšanas rindas pie ģimenes ārsta, pie acu ārsta. Tieši rindu dēļ daudzi neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki izvēlas apmeklēt privātus medicīnas centrus. Arī attieksme pret pacientu tajos ir labāka. Ģimenes ārstam bieži vien nav īsti skaidrs, ko redzes invalīds var un ko nevar darīt, lai nekaitētu savai veselībai.”
Zarnu vēža pacientu biedrības “Eurocolon” pārstāvis Uldis Veseris: “Lai gan ir valsts apmaksāta zarnu vēža skrīninga programma, kurā ģimenes ārstiem ir ļoti liela nozīme, iniciatīva no viņu puses ir tuvu nullei. Kad par to interesējos pie sava ģimenes ārsta, saņēmu atbildi: “Jā, zinu par šo akciju un, ja pacients jautā par testu, es viņam to izsniedzu.” Viens no ģimenes ārsta darba kvalitātes rādītājiem ir nosūtījumi uz analīzēm un diagnostiskajiem izmeklējumiem. Kad vērsos pie savas ģimenes ārsta ar speciālista norīkojumu veikt dažādas asins analīzes, ģimenes ārsts, kurš no manas slimības daudz neko nesaprot, pusi no tām izsvītroja laukā, uzskatot, ka man tās nav vajadzīgas.”
Kā vērtē jaunos kritērijus
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska: “Pavisam jauno kvalitātes kritēriju ir astoņi, kopā ar Veselības ministriju strādāja abas ģimenes ārstu asociācijas. Tajā ir daudz labu, loģisku prasību, taču, lai tās visas izpildītu, ģimenes ārstiem būs nepieciešams ne tikai ieguldīt daudz vairāk laika, bet arī līdzekļus. Aprēķini rāda, ka pēdējo četru gadu laikā finansējums ģimenes ārstu praksēm samazinājies par 17%, bet papildu līdzekļi jauno kritēriju izpildei netiks piešķirti. Piemēram, daudz vairāk naudas nāksies tērēt saziņai ar pacientiem, kaut vai atgādinot par vēža skrīninga programmām. Diemžēl par ļaundabīgo audzēju atklāšanu Latvijas ģimenes ārsti saņems četras reizes mazāk nekā viņu kolēģi Lietuvā. Līdz 29. novembrim ģimenes ārstu asociācijas vēl var iesūtīt ministrijai savus priekšlikumus. Zinu, ka šo iespēju plāno izmantot apmēram 50 ģimenes ārstu.”
