Ģimenes ārsti prasa samazināt pacientu līdzmaksājumus 0
“Viena no veselības aprūpes nopietnākajām problēmām ir pacientu līdzmaksājumi, ko saskaņā ar pētījumiem nevar samaksāt piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Viņi ir spiesti saukt ātro palīdzību, jo tā ir par velti. Otra problēma ir katastrofālais medicīnas māsu trūkums ģimenes ārstu praksēs, it īpaši reģionos.
Trešā – tas, ka nepārtraukti samazinās veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi,” uzstājoties Latvijas ārstu 7. kongresā, kas norisa Rīgā no 17. līdz 21. septembrim, uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis.
Kongresa pieņemtajā rezolūcijā ārsti 2014. gadā prasa medicīnai 4,5% no iekšzemes kopprodukta (Igaunijā šis rādītājs jau tagad ir 4,8%, bet Lietuvā 4,7%) un pacientu līdzmaksājumu mazināšanu.
Naudu tērēs prātīgāk
Lai veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sadalīti taisnīgi un būtu pieejami visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, ārsti ir izvirzījuši prasību mazināt pacientu tiešo maksājumu daļu, turklāt arī par medikamentiem. Arī Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Latvijā ir pārāk liela maksājumu daļa par savas veselības saglabāšanu – pēc dažādiem aprēķiniem, 46% līdz pat 60% – šobrīd gulst uz pašu pacientu pleciem. Tas rada nopietnu problēmu – 14% iedzīvotāju mūsu valstī nevar atļauties izmantot veselības aprūpes pakalpojumus atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tādu ir tikai 1 – 2%.
Tāpat valsts ieguldījums veselības aprūpē joprojām ir pārāk mazs. Francija viena iedzīvotāja medicīniskajai aprūpei (zālēm, ārstu apmeklējumiem, rehabilitācijai) tērē 35 000 starptautiskos dolārus (pieņemta mērvienība dažādu valūtu salīdzināšanai), Igaunijā – 1200, bet Latvijā tikai 600 – 680.
Sabiedrības veselības eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Uldis Mitenbergs uzskata, ka stāvokli veselības aprūpē iespējams uzlabot nevis uz pacientu līdzmaksājumu rēķina, bet gan racionālāk izlietojot jau esošos līdzekļus, piemēram, mazāk ieguldot dārgās medicīniskās iekārtās, kas Latvijā daudzviet nemaz netiek pienācīgi noslogotas, bet vairāk naudas atvēlot primārās veselības aprūpes tīkla paplašināšanai. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā vēl aizvien ir samērā mazs ģimenes ārstu skaits, it īpaši to pietrūkst lauku rajonos. Piemēram, ģimenes ārstu un speciālistu skaita attiecība pie mums ir 1:5, tas ir, 80% no visiem ārstiem ir speciālisti, bet, piemēram, Francijā, kuras veselības aprūpe tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē, gandrīz puse no visiem ārstiem strādā primārajā aprūpē.
Ģimenes ārstiem trūkst palīgu
Lai gan šobrīd valsts apmaksā ģimenes ārsta praksē arī otras medicīnas māsas darbu, to var atļauties tikai 36% dakteru, jo medicīnas māsu trūkst, īpaši reģionos. Kā liecina Latvijas Māsu asociācijas apkopotie dati, 1368 ģimenes ārstiem šobrīd pacientus aprūpēt palīdz tikai 1776 māsas. Tas ir, tikai 35,9% jeb 491 ģimenes ārsts strādā ar divām māsām, bet septiņi – vispār vieni paši bez palīga. Salīdzinājumam – Francijā ģimenes ārsta komandā ir pieci mediķi.
Asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte pastāstīja, ka dažu gadu laikā profesiju pametušas vai uz ārzemēm aizbraukušas 1200 medicīnas māsas, bet 60% no tām, kas vēl strādā savā profesijā Latvijā, ir vecākas par 45 gadiem.
“Kvalitātes kritērijiem pievienoti vēl 13 jauni nosacījumi, bet pēdējos divos gados valsts finansējums ģimenes ārstu praksēm samazinājies vidēji par 24%,” uzsver Pauls Princis, norādot, ka pro-blēmas rada arī valsts piešķirtie līdzekļi prakses uzturēšanai – 240 lati mēnesī. Piemēram, Rīgā to izdarīt nav iespējams. Kā liecina aptauja, šajā summā iekļaujas tikai 10% ģimenes ārstu. 44% tērē vairāk par 350, bet 20% vairāk par 550 latiem mēnesī.
Savukārt ģimenes ārste Ilze Aizsilniece par galvenajiem primārās veselības aprūpes klupšanas akmeņiem min mainīgos un neskaidros kvalitātes kritērijus, birokrātiskā sloga pieaugumu un to, ka ģimenes ārstu tālākā izglītība ir pārāk atkarīga no sponsoriem – farmaceitiskās industrijas un zāļu lieltirgotājiem.
Tikmēr Veselības ministrija plāno 2014. gadu pasludināt par Primārās veselības aprūpes gadu un jau gatavo Primārās veselības aprūpes stratēģiju, vienlaikus meklējot tās īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Fakti Latvijā šobrīd ir 1375 ģimenes ārstu prakses, no tām 49 jeb 3% pediatriskā tipa prakses (bērnu vairāk nekā 70%), 854 praksēs ir reģistrēti bērni līdz gada vecumam. Tikai 275 jeb 20% veic grūtnieču aprūpi, 12 jeb mazāk nekā 1% veic dzemdes kakla izmeklējumus. |
Viedoklis
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce- Rēvele: “Sūdzības par pārāk augstiem pacientu līdzmaksājumiem saņemam ļoti bieži. Vienlaikus iedzīvotāji sūdzas arī par garajām gaidīšanas rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. No vienas puses, pacienti nevar tik ilgi gaidīt, no otras puses, daudzi nevar atļauties pat pacienta līdzmaksājumu, nemaz nerunājot par to, ka varētu maksāt pilnu cenu. Arī Pacientu ombuds uzskata, ka pacientu līdzmaksājumi ir jāsamazina.”
