Bīstamas mājas vizītes un riskam pakļauta visa ārsta prakse. Kā Covid-19 testus veiks pie ģimenes ārstiem? 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija (VM) kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir vienojušies, ka Covid-19 diagnosticējošo testu pacientiem ļaus brīvprātīgi veikt arī viņu ģimenes ārstiem.
No 3. jūnija tiks atcelti ierobežojumi visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet no 29. maija būs atļauti visi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi dienas stacionāros. Šis tests pirms pakalpojuma saņemšanas tiek pieprasīts tiem pacientiem, kuriem jāveic plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvajām metodēm, ko parasti veic dienas stacionāros.
Tikai tad, ja būs nepieciešama ārsta konsultācija ambulatori vai jāveic asins analīzes, iepriekš nav vajadzīgs pierādījums, ka koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.
Izdevīgi lauciniekiem
Ģimenes ārstu pretimnākšana, uz vietas ārsta praksē noņemot pacientam koronavīrusa diagnostikas testam nepieciešamo uztriepi no mutes un aizdegunes, visvairāk nepieciešama tieši lauku iedzīvotājiem, jo viņiem nav tik vienkārši kā pilsētniekiem tikt līdz laboratorijām, kur veic šos testus.
Kaut gan ģimenes ārstiem maksā par šo procedūru, tomēr tikai ļoti neliela daļa ir atbalstījusi VM un NVD piedāvājumu.
Šajā jautājumā pretējs viedoklis ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītājai Sarmītei Veidei, kura uzskata, ka ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, un Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājai (LLĢĀA) Līgai Kozlovskai, kura ir pārliecināta, ka piedāvātais pilotprojekts ir īstenojams.
NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Gulbe pastāstīja, ka NVD priekšlikumam esot atsaukušies 22 ārsti (12 – Latgalē, trīs – Rīgā, divi – Vidzemē un pieci – Zemgalē), kuri nolēmuši paši testēt savus pacientus, lai pēc tam analīzes nosūtītu uz tuvāko laboratoriju. NVD par šo medicīnisko manipulāciju maksājot 3,27 eiro, bet, ja ārsts dodas veikt testu pie pacienta uz mājām, tad par katru gadījumu tiekot samaksāti 14,72 eiro. Turklāt NVD ārstiem bez maksas izdalot arī aizsargtērpu.
Saredz augstu risku
“Kaut pieteikšanās ir brīvprātīga, mēs tomēr redzam augstu risku, veicot šo analīzi. Mums vispirms ir jānodrošina pacientu ārstēšana savā praksē. Ja izrādīsies, ka kāds pacients, kuram veic testēšanu, ir inficējies ar koronavīrusu, tad prakse tiks slēgta un karantīnā uz divām nedēļām būs jādodas visam ģimenes ārsta prakses personālam, kā arī visiem pacientiem, kuriem bijis kontakts ar saslimušo,” savu noraidošo pozīciju skaidroja LĢĀA vadītāja Veide.
Testēšana esot jāveic pēc ļoti stingrām vadlīnijām, ārstam esot jābūt atsevišķai telpai, kur paņemt koronavīrusa analīzi,
to nedrīkstot darīt tajā pašā procedūru telpā, kur tiek vakcinēti pacienti. Turklāt šajā telpā esot jābūt gan atsevišķai ieejai, gan izejai, lai nebūtu saskarsmes ar citiem prakses apmeklētājiem un galu galā jāspēj nodrošināt arī dezinfekciju.
“Ja ārsts brauc pie pacienta uz mājām, lai veiktu testēšanu, tad nav skaidrs, kurā vietā ārsts nomainīs aizsargtērpu, kā notiks mašīnas dezinfekcija. Jāņem vērā, ka ģimenes ārsts dosies tālāk pie citiem saviem pacientiem. Arī šajā gadījumā pacienti un personāls ir pakļauti augstam riskam. Turklāt jāņem vērā, ka trešdaļa ģimenes ārstu ir riska grupā, ja saslims ar Covid-19, jo ir vecāki par 60 gadiem,” skaidroja Veide.
Pacientiem būtu jābrauc 40 kilometri
Savukārt LLĢĀA asociācijas vadītāja Līga Kozlovska pastāstīja, ka pati ir pieteikusies saviem pacientiem veikt testu, ja pacientam jau pirms došanās uz ārstniecības iestādi nepieciešams testa rezultāts. Viņa uzsvēra, ka ārstiem risks būs vienmēr, kamēr vien viņi strādās.
Ģimenes ārstiem esot līgums ar “Gulbja laboratoriju”, no kuras atbilde tiekot saņemta 24 stundu laikā, bet maksimāli pieļaujamais laiks rezultāta paziņošanai esot 48 stundas. Laboratorija kopā ar analīžu noņemšanai nepieciešamajiem materiāliem izsniedzot arī aizsardzības līdzekļu komplektu.
L. Kozlovska, kurai ir liela ģimenes ārsta prakse Balvos, neuzskata, ka vajadzētu baidīties veikt šīs analīzes, ja ievēro visus noteikumus.
“Hroniskajiem pacientiem ērtākais un pieņemamākais variants ir uztaisīt testu uz vietas manā praksē. Ja šādas iespējas nebūtu, pacientiem būtu jābrauc uz 40 kilometru attālo Alūksni. Bet, ja vajadzīgajā dienā tur radies pacientu sastrēgums, tad jāmēro 90 kilometri līdz Rēzeknei vai arī jābrauc uz Madonu,” skaidroja ģimenes daktere un piebilda, ka sarunās ar NVD esot panākta vienošanās, ka Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošināšot ģimenes ārstu apmācību.
“Uztriepju paņemšana no mutes un deguna gļotādas nav tik sarežģīta, bet, lai iegūtu pareizu testēšanas rezultātu, tas ir jāizdara pareizi. Manā praksē medicīnas māsas ir apmācītas. Uztriepe gripas eksprestestam arī ir jāņem no aizdegunes, tieši tāpat kā koronavīrusa testam,” sacīja daktere Kozlovska.
Bez testēšanas paraugu noņemšanas ģimenes ārsta praksē pastāv vēl divas iespējas, kā pacientam noskaidrot, vai viņš nav inficējies ar koronavīrusu.
Ģimenes ārsts piesaka pacientu telefoniski vai arī, izmantojot e-veselības portālu, uzraksta elektronisko nosūtījumu veikt Covid-19 testu. Pacientam dažu stundu laikā atzvana no Centrālās laboratorijas, lai noskaidrotu, kura viņam ir tuvākā analīžu nodošanas vieta. Tas ir izdevīgi tiem, kuriem ir savs transports.
Dažādi iemesli, kāpēc neiesaistās
* Alsungas novada ģimenes ārste Lija Būmeistere pastāstīja, ka viņa neiesaistīšoties brīvprātīgajā pilotprojektā, jo pacientiem, kas nāk nodot analīzes, esot jāorganizē atsevišķa plūsma un tas jādara ārpus ārsta oficiālā pieņemšanas laika. Ne visiem ģimenes ārstiem esot atsevišķa telpa, lai to darītu. Katrai praksei iemesli, kāpēc tā neatbalsta NVD aicinājumu, varot būt atšķirīgi.
* Ludzas novada Pildas, Rundēnu un Ņukšu pagastu ģimenes ārsts Staņislavs Streļčs nav atsaucies NVD aicinājumam, jo viņam neesot materiālās bāzes un arī iemaņu, turklāt noņemtie paraugi koronavīrusa testam tālu jāved – tuvākā laboratorija esot tikai Daugavpilī.
