Ģimenes ārsti lems par jaunu protestu vilni 0
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadība šonedēļ lems, vai pasīvā fāzē iegājušo protesta akciju nevajadzētu pārorientēt uz jaunām, daudz aktīvākām protesta formām.
LĢĀA valdes pārstāvis Pauls Princis informēja, ka sarunas ar Veselības ministriju (VM) nesokas tā, kā gribētos, jo ministrija ir noraidījusi asociācijas lūgumu par kolektīvajām sarunām.
VM piedāvā asociācijai nevis kolektīvās sarunas, bet gan parakstīt sadarbības memorandu. Ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders sacīja, ka ģimenes ārstiem nav darba tiesisko attiecību ar ministriju, tādēļ viņi nevar slēgt koplīgumu ar ministriju kā darba ņēmēji, un tieši šīs juridiskās nianses liedz atsaukties asociācijas vadības lūgumam par kolektīvajām sarunām. Sadarbības memorands paredzētu aktīvu LĢĀA iesaisti tiesību aktu izstrādē, tādējādi nodrošinot savu interešu aizsardzību. Līdzīgi memorandi par līdzdarbību valsts pārvaldē esot noslēgti arī ar citām veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju profesionālajām organizācijām. Taču asociāciju šāda sadarbības forma neapmierina, jo jau tagad ir jāatrisina domstarpības ar ministriju par finansējumu 2018. gadam.
Nākamgad ģimenes ārstu finansējums pieaugs par vairāk nekā 17 miljoniem eiro. Piemēram, par katru ārsta praksē reģistrēto personu vairs nemaksās 1,25 eiro, bet gan 1,60 eiro. Tieši šis punkts ir radījis lielāko ārstu neapmierinātību, jo papildu 150 eiro, ko katra prakse varēs saņemt, pieaugot tā sauktajai kapitācijas naudai, netiks doti tāpat vien. Būs jāizpilda trīs nosacījumi. Pirmkārt, būs jānovērtē katra praksē reģistrētā pacienta veselības stāvoklis. Otrkārt, jānodrošina ģimenes ārsta konsultāciju pieejamība piecu dienu laikā un, treškārt, praksei vienu dienu nedēļā jāstrādā no rīta un vakarā.
Gan dakteris Princis, gan arī Rīgā praktizējošais ģimenes ārsts Andris Lasmanis norādīja, ka divi pēdējie punkti jau tiek īstenoti, ņemot vērā ār-sta un Nacionālā veselības dienesta līgumam pievienoto pielikumu, un nav saprotams, kāpēc tie būtu vēlreiz jādublē. Reizi nedēļā praksei jābūt atvērtai no rīta pulksten 8 un vakarā līdz pulksten 19.
Princis uzsvēra, ka principā iebilst par kapitācijas naudas piešķiršanu ar nosacījumiem, īpaši par prasību, kas liks novērtēt praksē pierakstīto personu veselības stāvokli. “Nekur nav pierādīts, ka šādas prasības izpilde uzlabo sabiedrības veselību. Tie, kas, būdami veseli, apmeklēs ārstu, traucēs tikt pie ārsta tiem, kas ir slimi. Šī aprūpes epizode ārstiem nav saprotama. Šķiet, no ministrijas puses tā izvirzīta tikai tāpēc, lai finansējuma palielināšana izskatītos cienīgāk. Ārsts taču nedrīkst šantažēt vai kā citādi ietekmēt pacientu tikai tāpēc, ka ārstam par to nemaksās,” atzina Princis.
Limbažu novada ģimenes ārsts Reinis Siliņš, kurš pārstāv Lauku ģimenes ārstu asociāciju, kas protestos nepiedalās, teic, ka viņš saprotot vecākos kolēģus. Ja viņš būtu tik ilgi nostrādājis, iespējams, domātu līdzīgi, bet patlaban viņam neesot par ko gausties – strādājot savā ierastajā ritmā un gaidot gripu.
Ārstus neapmierina arī tas, ka viņu bruto darba samaksu plānots palielināt nevis kā stacionāros strādājošajiem ārstiem, bet gan kā ambulatori praktizējošajiem mediķiem. Šobrīd ģimenes ārstu darba samaksa mēnesī ir 859 eiro, bet no 2018. gada 1. janvāra paredzēts, ka tā būs 1125, nevis 1547 eiro kā slimnīcu ārstiem. “Ģimenes ārstu darba apjoms ir lielāks nekā speciālistu ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kuri nereti ir pieejami tikai par maksu. Ja runājam par efektivitāti, tad tiek vērtēta ārstniecības iestādes, nevis ārstu efektivitāte, kā tas ir mūsu gadījumā,” skaidroja Princis.
Savukārt ministrija iebilst pret šādu argumentu, jo mediķi stacionāros strādā diennakts režīmā un viņiem jāmaksā gan par darbu nakts stundās, gan arī brīvdienās un svētku dienās, kamēr ģimenes ārstu darba režīms ir līdzīgs kolēģiem ambulatorajās iestādēs.
VM līdzšinējos ģimenes ārstu 13 darba kvalitātes kritērijus ir samazinājusi līdz astoņiem kritērijiem, un to ieviešanai ir paredzēti četri miljoni eiro. Piemēram, ār-stam triju mēnešu laikā no datuma, kad pacients reģistrēts, ir jāveic apskate un jānovērtē veselības stāvoklis, jānosaka zema blīvuma holesterīna līmenis, jāuzrauga vēža skrīninga dati zarnu audzēju agrīnā diagnostikā utt. Prakses finansējums pieaugs arī tad, ja ģimenes ārsts spēs veikt iespējami daudz medicīnisko manipulāciju, kuras ietilpst viņa profesionālajā kompetencē.
