Ģimenes ārsti joprojām stingri pret “divu grozu sistēmu” veselības aprūpē 0
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, ar kuru no nākamā gada Latvijā visi veselības aprūpes pakalpojumi pienāksies tikai apdrošinātām personām, sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra asociācijas prezidente Sarmīte Veide (LRA).
Veide norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā vismaz trīs Saeimā ievēlētās partijas, tostarp partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV”, iestājās par to, ka kārtība, kas noteikta ar Veselības apdrošināšanas finansēšanas likumu, būtu jāmaina vai pat jāatceļ, tāpēc Veide ir neizpratnē, kāpēc nekas netiek darīts.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā LĢĀA pārstāve Solvita Olsena informēja deputātus par to, ka asociācija neatbalsta izmaiņas un aicināja ņemt vērā riskus, kas saistīti ar šīs sistēmas ieviešanu no nākamā gada.
Olsena sacīja, ka pacientu, kuri nebūs apdrošināti un nevarēs ārstēties pa savu naudu, stāvoklis ar laiku pasliktināsies, kā rezultātā pastāv risks pazaudēt šo cilvēku vai viņa darbspējas, kas valstij radīšot arī finansiālu slogu.
Tāpat Olsena apgalvoja, ka neesot pierādīts, ka kādā valstī, kur ieviesta līdzīga sistēma, palielinātos nodokļu ieņēmumi, kā rezultātā viņa uzskata, ka šādai kārtībai nav nedz tiesisks, nedz ekonomisks, nedz medicīnisks pamatojums. Olsena uzstāja, ka ģimenes ārsti nevar būt nodokļu konsultanti, kā arī nepiekrīt, ka nodokļu un nodarbinātības jautājumus būtu jārisina veselības aprūpes nozarei.
Arī Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norādīja, ka tiesībsarga Jura Jansona, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, viedoklis nav mainījies.
Rezevska sacīja, ka Tiesībsarga birojs jau tagad saņem dažādas sūdzības saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, tostarp sūdzības tiek saņemtas no mikrouzņēmumiem, cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, turklāt cilvēki pauduši arī bažas, ka veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nemainīs to, ka uz pakalpojumiem veidojas lielas rindas, kā rezultātā cilvēki tāpat būs spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.
Sociālo un darba lietu komisijas sēdē no uzaicinātajām organizācijām iebildumus pret izmaiņām kopumā izteica tikai LĢĀA un Tiesībsarga birojs, jo pārējie uzaicinātie, kā arī deputāti sliecās atbalstīt šīs izmaiņas vai neizteica savu viedokli. Iemesli atbalstīt izmaiņas bija dažādi.
Deputāte, aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norādīja, ka joprojām nav sajūsmā par “divu grozu” sistēmu, tomēr apzinās ieguvumus, kas no tā tiek gūti. Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, 80 miljoni eiro mediķu algām arī tiktu atcelti, piebilda Čakša.
Politiķe norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ieviesta līdzīga sistēma.
Runājot par Igauniju, ministre uzsvēra, ka Latvijā par to, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu cilvēkiem, kuri nestrādā un kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgā iemaksa nākamgad jāveic 155 eiro apmērā, bet Igaunijā šī iemaksa ir gandrīz 2000 eiro, kā rezultātā Igaunijā veselības aprūpē uz vienu cilvēku ir divreiz lielāks finansējums nekā Latvijā.
“Kaut kur jau tai naudai arī jārodas. [..] Mēs labāk stāvam pie kapiem un raudam, nevis speram soli uz priekšu,” sacīja Čakša.
Arī deputāts, aizejošais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka svarīgi nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību valsts veidošanā un nodokļu sistēmā, piebilstot, ka nezina nevienu valsti, kurā iedzīvotājs, kurš nemaksā nodokļus, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Reirs aicināja cilvēkus, kuri ir bēdīgā situācijā un nemaksā nodokļus, meklēt darbu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir vairāk nekā 23 000 vakanču.
Bijusī veselības ministre, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene norādīja, ka valsts automātiski apdrošināto personu loks, kurā ietilpst bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citas grupas, ir ļoti plašs, tāpēc viņa neredz, kādus cilvēkus vēlas pasargāt izmaiņu oponenti. Circene gan piebilda, ka būtu jāatrisina jautājums saistībā ar mikrouzņēmumiem.
Tikmēr bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka visiem būtu jāmēģina cilvēkos radīt izpratni par to, kāpēc jāmaksā nodokļi. Viņa atzina, ka ir skumji, ka tas jādara caur veselības aprūpi, tomēr, iespējams, tieši sava veselība liks cilvēkam aizdomāties.
Pētersone sacīja, ka patlaban ir runa par veseliem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, tāpēc rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki nestrādā.
“Es esmu vesels cilvēks un maksāju nodokļus, kur ir manas cilvēktiesības?” retoriski jautāja Pētersone.
Kā ziņots, pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
