Ģimenes ārsti izplūkā reformu 0
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir tikai daļēji apmierināta ar Veselības ministrijas (VM) piedāvātajām reformām un savu kritiku par tām paudusi oficiālā vēstulē veselības ministrei Andai Čakšai, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kā arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim un Pārresoru koordinācijas centram. LLĢĀA vadītāja Līga Kozlovska pastāstīja, ka asociācijas valde gatavo vēstuli arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Šodien veselības ministre tiksies ar LĻĢĀA prezidenti, lai rastu kopsaucēju reformas virzībai.
LĻĢĀA vērsusi uzmanību uz to, ka koncepcijā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” neesot atspoguļots fakts par Pasaules Veselības organizācijas un arī Pasaules Bankas ekspertu atzinumu, ka primārā veselības aprūpes sistēma ir sakārtota atbilstoši pasaules standartiem. Vienīgais, kā tai pietrūkst, esot finansējums, kas vajadzīgs, lai pacientus varētu aprūpēt pilnvērtīgi un kvalitatīvi, par to saņemot pienācīgu atalgojumu. VM nav informācijas par ģimenes ārstu mēneša atalgojumu, ko ārsts nopelna, kad samaksājis visus savas prakses izdevumus, jo ģimenes ārstiem ir privātprakses, taču ārsti apgalvo, ka praksē, kur pacientu skaits svārstās no 1500 līdz 2000 pacientiem, atalgojums esot nedaudz virs 1000 eiro, labākajā gadījumā – ap 1500 eiro. Vēstulē ministriem norādīts, ka Latvijā primārajai veselības aprūpei ir atvēlēti tikai aptuveni 10% no valsts veselības aprūpes budžeta, kamēr attīstītajās valstīs – no 25 līdz 30 procentiem. Turklāt koncepcijā tiekot plānots finansējuma samazinājums līdz 8% no valsts veselības aprūpes budžeta.
Asociācija uzskata, ka nepieciešams noteikt un attīstīt pašvaldību lomu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, taču kategoriski iebilst pret kaut vai daļēju primārās veselības aprūpes finansējuma nodošanu pašvaldību pārziņā, kas tiek plānota, veidojot ārstu kopprakses, un uzskata to par nepieļaujamu kļūdu nepietiekamā finansējuma apstākļos. Ja daļu no primārajai aprūpei paredzētā finansējuma nodos pašvaldību pārziņā, tikšot sagrauta pasaules standartiem atbilstoša, pareizi uzbūvēta sistēma, kas strādā pacientu interesēs, kā arī pārkāptas ar likumu noteiktās pacientu tiesības uz brīvu ārstu izvēli, lai atgrieztos pie padomju laika iecirkņu poliklīnikām.
Ārsti nevēlas veidot kopprakses, lai pacientiem nepieciešamības gadījumā būtu kur vērsties pēc oficiālā darba laika. Tas pastiprināšot ārstu pārslodzi, un tādēļ pacientiem pasliktināšoties aprūpe, kā arī papildus tikšot nevajadzīgi tērēti valsts līdzekļi, jo dažādu līmeņu slimnīcu dežūrdienesti tāpat tiks saglabāti.
Veselības ministre Čakša norādīja: “Kas gan var būt labāks par to, kas ir tagad. Ja kaut kas jāmaina, vienmēr pastāv risks, ka samazināsies finansējums, liks darīt vairāk. Ģimenes ārsti baidās, ka daļu viņiem paredzētās naudas mēs atdosim pašvaldībām, bet tāda mērķa mums nav. Ministrijas mērķis ir saprast, cik naudas un kam ir nepieciešams papildus. Vai tā nepieciešama telpu uzturēšanai vai tieši ārstniecībai, lai varētu visu labi izdarīt. Tiesa, ģimenes ārstiem ir vajadzīgs lielāks atalgojums, bet tajā pašā laikā viņiem ir jāsāk strādāt kvalitatīvāk. Ja pavērtējam tādas vienkāršas lietas, kā, piemēram, vakcinācijas, tad jāatzīst, ka šis process nav izpildīts, hroniski slimo cilvēku aprūpe iet uz leju…
Es nesaku, ka ģimenes ārsti tiks sadzīti kopā, bet praksēm būs jābūt iedzīvotājiem labi pieejamam centram, lai nav jāskraida uz slimnīcu un jāmeklē speciālisti. Laukos kopprakses ne visur būs iespējamas. Jāņem vērā, ka kopprakse ne vienmēr nozīmē strādāt vienās telpās, bet lielākajās teritorijās ārstiem būs nepieciešams savstarpēji koordinēties speciālistu piesaistē – fizioterapeita, psihiatrijas māsas, vecmātes un citu.”
A. Čakša pastāstīja, ka viņa 3. maijā tiksies ar Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu, kā skaidrāk iezīmēt pašvaldību lomu veselības aprūpē. “Lai nav tā, ka mēs jums dosim ābolus, bet jūs mums pretī banānus. Tas ir skaidri jānosaka, vai palīdzība būs telpu uzturēšanā, iekārtošanā vai kādā citā veidā. Patlaban pašvaldību investīcijas veselības aprūpē nav lielas – tie ir aptuveni desmit miljoni eiro,” sacīja ministre.
