Ģimenes ārsti iebilst pret plānotajām izmaiņām 0
“Ja ministre nevēlas ieklausīties mūsu viedoklī, aicinu rosināt viņas demisiju. Ja valdība šajā sakarā neko nedarīs, domāsim par turpmākajām akcijām,” šādiem vārdiem ģimenes ārste no Grobiņas novada Lelda Poprocka vērsās pie 418 saviem kolēģiem, kas piektdien bija pulcējušies uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pilnsapulci.
Apspriežot Veselības ministrijas (VM) paredzētās izmaiņas ģimenes ārstu darbā, vislielāko mediķu neapmierinātību izraisa nevis jaunie kvalitātes kritēriji, kas stāsies spēkā jau 1. janvārī, bet plānotie grozījumi MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Dažus no tiem ģimenes ārsti dēvē par “ciniskiem un amorāliem”.
Asociācijas biedri pieņēma lēmumu prasīt veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) demisiju, kā arī vērsties ar atklātu vēstuli pie Latvijas Republikas tiesībsarga, premjerministra Valda Dombrovska (V) un plašsaziņas līdzekļiem. Par ministres demisiju nobalsoja vairākums jeb 385 ģimenes ārsti.
Arī līdz šim ģimenes ārstiem bija noteikti darba kvalitātes kritēriji, kurus izpildot, viņi varētu nopelnīt vairāk. No 274 ģimenes ārstiem, kas brīvprātīgi pieteicās tos ievērot, paveikt šo misiju neizdevās nevienam. Tagad Veselības ministrija nolēmusi sešiem esošajiem kritērijiem pievienot vēl astoņus cerībā, ka obligātā kārtā ģimenes ārstiem veiksies labāk.
“Iebilstam, pirmkārt, pret jauno kritēriju ieviešanu, paredzot šim mērķim 9% no kapitācijas naudas (garantēta maksājuma no veselības aprūpes budžeta, ko aprēķina, pamatojoties uz praksē reģistrēto pacientu skaitu, viņu vecuma struktūru un citiem parametriem), nevis piešķirot papildu līdzekļus, otrkārt, pret to, ka šo kritēriju izpilde ir obligāta, treškārt, pret nepamatotu pacientu aptveres paaugstinājumu dažās pozīcijās,” uzskaita asociācijas vadītājs Pauls Princis. Viņš domā, ka kvalitātes kritēriji radīti , lai nesamaksātu šo naudu ģimenes ārstiem.
Šobrīd ģimenes ārsti gada laikā pārbauda veselību 65% pacientu, VM jaunajos kritērijos šis skaits palielināts līdz 75 – 95%. Ņemot vērā to, cik pacientu izbraukuši no valsts, nebrīdinot par to savus ģimenes ārstus, izpildīt šo prasību esot vienkārši neiespējami.
Arī prasība darba dienas laikā sazināties ar pacientu, kas izsaucis neatliekamo palīdzību, bet nav ievietots slimnīcā, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ne vienmēr būšot izpildāma. Jo “ātros” var izsaukt arī dzērājs, narkomāns vai cilvēks, kas deklarētajā dzīvesvietā nav sastopams.
Asociācijai izdevies panākt ar VM arī dažus kompromisus, piemēram, tiesības uz valsts apmaksātu otro medicīnas māsu būs ģimenes ārstiem, pie kuriem reģistrēti 1200 pacienti, nevis 1800, kā bija plānots agrāk.
VM iecerējusi grozījumus MK noteikumos nr. 1046, kas tiešā veidā skars ģimenes ārstu turpmāko darbu. Saskaņā ar tiem plānots samazināt to līdzekļu daudzumu, no kuriem tiek aprēķināta ģimenes ārstu kapitācijas nauda. “Līdz šim tās apmērs bija ne mazāks par 6,55% no ārstniecībai atvēlētās naudas. Tagad šādas saistības vairs nebūs. Lai gan ministre apgalvo, ka finansējums primārai veselības aprūpei netiek samazināts, realitātē draud samazinājums,” vērtē P. Princis. 2012. gadā kapitācijas nauda bija Ls 17 042 309, bet 2013. gadā tie būs Ls 17 042 295 jeb par 30 000 latu mazāk.
Ģimenes ārstus sarūgtina arī tas, ka, atvēlot šogad 10,3 miljonus latu terapeitisko tarifu paaugstināšanai slimnīcās, primārās aprūpes tarifi palikuši krīzes līmenī – 63 santīmi mēnesī par viena pacienta ārstēšanu.
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, ģimenes ārstam būs jānodrošina atsevišķa telpa medicīnas māsai vai ārsta palīgam. Tas varētu skart apmēram 32 % ģimenes ārstu, kuri šobrīd strādā vienā telpā ar medicīnas māsu. Savukārt 9% jeb 160 ģimenes ārstu, kas uz maiņām strādā vienās telpās, būs jāšķiras un vienam no viņiem jāmeklē citas darba telpas. Šiem grozījumiem asociācija lūgusi pagarināt pārejas periodu līdz 2015. gada 1. janvārim.
“Absurdas ir arī prasības, kas izvirzītas medicīnas māsai vai ārsta palīgam, piemēram, informēt pacientus un viņu piederīgos par veselības aprūpes metodēm, iespēju saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus un kompensējamās zāles, rindu veidošanās kārtību un citiem veselības aprūpes organizācijas jautājumiem,” saka asociācijas vadītājs, piebilstot, ka grozījumos ir vēl desmit punkti, kuros uzskaitīti māsu pienākumi. Turklāt visu šo prasību izpildi, tajā skaitā arī sarunas ar pacientu pa tālruni, obligāti jāfiksē uz papīra. Ja medicīnas māsa to nedarīs, Veselības inspekcija praksei var uzlikt naudas sodu.
“Ar katru gadu aizvien mazāk laika iznāk strādāt ar pacientiem. Uzskatu, ka pie tā vainīga Veselības ministrija, kas izstrādā dažādus noteikumus un uzkrāvusi man ļoti daudz citu funkciju – esmu menedžere, saimniecības pārzine, lietvede, apkopēja, šoferis. Es necīnos pret kvalitātes kritērijiem, es cīnos, lai man atļautu veikt ārsta darbu,” teic ģimenes ārste no Liepājas Irina Straņģe.
