Ir sācies marts, bet ģimenes ārsti nav saņēmuši samaksu no valsts par janvāri: “Tas nav normāli!” 71
Māra Libeka, Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko teiktu pacienti, ja pie sava ģimenes ārsta durvīm ieraudzītu šādu paziņojumu: “Valsts mums līdz 1. martam nav samaksājusi par darbu janvārī. Kamēr tas nebūs izdarīts, mēs pārtraucam pacientu pieņemšanu.” Par laimi, līdz šim ārsti tā nav rīkojušies. Kamēr strādājošajiem ģimenes ārstiem valsts kavē maksājumus, tikmēr Latvijas reģionos ir arī vietas, kur nemaz nav kam maksāt – jo vienkārši ģimenes ārstu tur nav.
Ir sācies marts, bet ģimenes ārsti nav saņēmuši samaksu no valsts par janvārī padarīto un ir neapmierināti, ka nevarēs laikus samaksāt nodokļus, segt komunālos maksājumus, iegādāties nepieciešamās medicīnas preces…
Nacionālais veselības dienests (NVD) ir izsūtījis visiem ģimenes ārstiem vēstuli, ka maksājums kavēsies, taču nav paziņojis, cik ilgi nauda būs jāgaida. NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga informēja, ka šonedēļ 1. martā tomēr esot sākta maksājumu veikšana ģimenes ārstu praksēm. Kavēšanās esot saistīta ar datu apstrādi vadības informācijas sistēmā, kurā ģimenes ārstu prakses ievadot talonus par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Vispirms esot nepieciešams noslēgt datu apstrādi un norēķinus par iepriekšējo gadu un tikai tad, kad tas esot pabeigts, sistēmā iespējams sākt jaunā gada talonu (statistisks dokuments par paveikto darbu) apmaksu.
Paši ģimenes ārsti vien esot vainīgi, ka samaksa par darbu kavējas, jo, kā skaidroja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, atsevišķu NVD līgumpartneru ievadītajos talonos tiekot konstatētas neprecizitātes un iestādēm tiekot lūgts tajos veikt precizējumus, tāpēc esot nepieciešams papildu laiks.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska gan norādīja, ka šādas kļūdas gadoties tikai dažiem ģimenes ārstiem un ka tas nedrīkstot būt iemesls, lai nenorēķinātos laikus par padarīto darbu.
Tiesa, ģimenes ārstiem ir tiesības pieprasīt avansu par janvāri, kur iekļauta kapitācijas nauda, kā arī alga praksē strādājošajiem darbiniekiem, taču nav iekļauti citi izdevumi. Avansa maksimālā summa esot 4000 eiro, bet pamatā saņemot 2000–3000 eiro un ar to neesot iespējams segt visus maksājumus.
No kopumā 1137 ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm, kas sniedz ģimenes ārsta pakalpojumus, iesniegums par avansa maksājumu tika saņemts no 211 iestādēm jeb 19%, informēja NVD. Ģimenes ārsti atceras, ka pagājušajā gadā NVD šādus avansus esot maksājis pat līdz jūnijam.
Jaunsvirlaukas ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: “Personāls ir neapmierināts ar šādu kavēšanos, jo atalgojums ārsta palīgiem, māsām, reģistratoriem nav tik liels un viņiem arī ir savas finansiālās saistības, piemēram, kredīti. Šādai situācijai nevajadzētu būt. Mēs saprotam, ka ir tehniskās lietas, viens gads beidzas un otrs sākas, bet tas nav normāli.”
Arī Dagdas ģimenes ārste Olga Golube uzskaita – par prakses telpām jānorēķinās, degviela jāuzpilda, medicīnas preces jāpērk, tāpēc ir ļoti svarīgi laikus saņemt finansējumu no valsts. “Katrai medicīniskajai manipulācijai ir pašizmaksa, un visi šie resursi kļūst dārgāki. Piemēram, stripi urīna analīžu noteikšanai tagad maksā divreiz dārgāk nekā pirms gada. Lai tos piegādātu, man jāmaksā par kurjera pakalpojumiem. Tāpēc man vairs nav izdevīgi šo izmeklējumu taisīt pašai, daudz izdevīgāk ir sūtīt pacientus uz laboratoriju,” secina daktere Golube.
Cesvainieši joprojām bez sava ārsta
Šādas finansiālās grūtības nebūt neveicina to, ka jaunie ārsti ar nepacietību gaidītu rindā, lai tiktu strādāt tajās prakses vietās Latvijas reģionos, kur ārsts devies pensijā, miris vai pametis praksi citu iemeslu dēļ. Piemēram, kopš aizvadītā gada oktobra, kad pēkšņi 62 gadu vecumā nomira vienīgā Cesvaines ģimenes ārste Inese Lūse, pilsētā nav neviena daktera, kas būtu nācis viņas vietā. Iespējams, ārstes nāvi veicinājusi ilgstošā psihoemocionālā spriedze, pēdējos gados saņemot vairākus smagus likteņa triecienus – pāragri nomira viņas praksē strādājošā medmāsa un traģiski bojā aizgāja vīrs…
NVD pēc Cesvaines ģimenes ārstes nāves paziņoja, ka pacientus savās prakses vietās ir gatavas pieņemt Daina Sokolova un Anita Klūga 15 km attālajā Madonā, kā arī Ilga Kreicuma desmit kilometrus attālajā Dzelzavā. Taču vairāk nekā diviem tūkstošiem Cesvaines pagasta iedzīvotāju tas bija vājš mierinājums, jo šīm ģimenes ārstu praksēm bija ierobežota kapacitāte uzņemt jaunus pacientus. Piemēram, Ilga Kreicuma savā praksē klāt pie jau esošajiem vairākiem simtiem cesvainiešu varēja pierakstīt vairs tikai divsimt pacientus. Viņa gan neatsakot nevienam, kurš vēršas pēc palīdzības, taču ģimenes ārste jau ir pensijas vecumā, un ilgtermiņā šāda papildu slodze draud ar pašas veselības problēmām.
Tomēr daudzi cesvainieši joprojām ir bez sava ģimenes ārsta. “Kamēr veselība turas, neesmu citu ģimenes ārstu meklējusi. Man nav personīgā auto, lai kaut kur aizbrauktu. Bet ir cilvēki, kuri pat uz Jaungulbeni, Liezēri brauc. Visizdevīgāk jau būtu atrast ģimenes ārstu Madonā, jo uz turieni ir labāka autobusu satiksme,” teic Cesvaines pagasta pārvaldes darbiniece Gita Preobraženska.
Arī cesvainiete Dzintra Bistrova nu palikusi bez ģimenes ārsta un citu vietā vēl nav atradusi. “Taujā, kam gribi, visas ārstu prakses pārpildītas, un neviens mani neņem pretī. Ja galīgi jāmirst nost, tad Kreicuma izraksta zāles. Ātro palīdzību arī nevar saukt, jo es jau nezinu, ir vai nav man mirstamā vaina. Būšu nepareizi izsaukusi, dabūšu maksāt lielu naudu,” sūkstās pensionāre.
Visgrūtāk ir vientuļajiem pensionāriem, jo viņiem ir sarežģīti mērot tālo ceļu līdz ģimenes ārstam un, ja bērni nepalīdz, grūti arī atrast, pie kura pierakstīties, secina Olga Valciņa, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja, kuras mamma dzīvo Cesvainē. Pierakstījusi viņu pie sava ģimenes ārsta Ķekavā, lai mamma vismaz var tikt pie nepieciešamajām zālēm.
“Ģimenes ārstu trūkums nav tikai Cesvaines problēma,” saka dzejniece Anda Līce, kura arī te dzīvo un ir dakteres Kreicumas paciente. “Manai ģimenes ārstei ir liela pārslodze, taču iespēju robežās viņa apžēlojas arī par tiem cesvainiešiem, kuri nu vispār palikuši bez veselības aprūpes. Taču tas nav normāli. Es gribētu zināt, kurš īsti ir atbildīgs par ģimenes ārstiem valsts mērogā. Kā var rasties tāda situācija, ka cilvēki paliek bez sava ārsta? Valstij taču būtu jātiek skaidrībā, cik daudz ģimenes ārstu jāsagatavo, lai nodrošinātu paaudžu maiņu.”
Neizdodas pievilināt
Cesvaines pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Špats stāsta, ka par jauna ģimenes ārsta piesaisti pilsētai domājis jau sen. Kandidāte pat tikusi atrasta un Madonas novada pašvaldība viņai maksājusi stipendiju medicīnas studijām, taču Jēkabpils pašvaldība jauno speciālisti pārvilinājusi pie sevis un izpirkusi noslēgto līgumu.
“Lielus labumus jaunajam ģimenes ārstam solīt nevaram, taču viņa vajadzībām esam iegādājušies divistabu dzīvokli un iekārtojam jaunu prakses vietu. Cesvaine ir ainaviski skaista vieta ar unikālu pili un senām kultūras tradīcijām. Tiem, kam saknes laukos, šī noteikti būtu laba iespēja dzīvot un strādāt rāmā vidē,” priekšrocības min pagasta pārvaldes vadītājs, kurš pats savu ģimenes ārstu atradis Barkavā. Vilnis Špats pārmet, ka veselības izglītības sistēmā neesot mehānisma, kas motivētu jaunos ģimenes ārstus veidot savas ārstu prakses laukos.
Pērn uzrunāto ārstu vidū bijis arī Mārtiņš Būmanis, kurš nesen beidzis ģimenes medicīnas rezidentūru un ieguvis ģimenes ārsta sertifikātu. Viņš aizvadītā gada novembrī apmeklējis Cesvaini, lai iepazītos ar situāciju, taču beigās tomēr nav piekritis turp pārcelties, lai strādātu Cesvainē katru dienu. Dakteris pastāstīja, ka bijis ar mieru uz Cesvaini doties reizi nedēļā, jo viņam esot daudz pacientu Rīgā, bet pašvaldība šo piedāvājumu neesot pieņēmusi.
Brīvās prakses vietas ģimenes ārstiem
* Liepājā, Skrundā Kuldīgas novadā, Kārķu pagastā Valkas novadā, Strenčos Valmieras novadā, Cesvainē Madonas novadā, Jaunjelgavā Aizkraukles novadā, Jēkabpilī.
Dati: Nacionālais veselības dienests
Ģimenes ārsti: Esam uz izdegšanas robežas
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija šā gada 20. janvārī veikusi ārstu aptauju par nostāju turpināt darbu, sniedzot ģimenes ārsta pakalpojumus Nacionālā veselības dienesta līguma ietvaros.
Aptaujā atbildes snieguši 259 ārsti (no tiem 132 bijuši līdz 60 gadu vecumam, 57 bijuši 60–64 gadus veci, bet pensijas vecumā – 70). Uz jautājumu: “Vai apsverat iespēju pārtraukt līgumattiecības ar NVD pie pašreizējā finansējuma, palielinātās slodzes un augošajām prasībām no NVD?” saņemtas šādas atbildes:
Apsveru iespēju pārtraukt darbu 123
Turpināšu darbu 136
Lauku ģimenes ārstu asociācijas veiktajā aptaujā, daudzi ārsti pievienojuši savus komentārus. Lūk daži no tiem.
*”Esmu jauna ģimenes ārste, tā ka turpināšu darbu ar NVD līgumu vismaz piecus gadus. Tomēr jau tagad šķiet, ka šādi atbalsta maksājumi no NVD nav savienojami ar ilgstošu kvalitatīvu prakses darbu. Ļoti kritisks ir prakses uzturēšanas maksājums, kas pilnīgi neatbilst šī gada īres, komunālo maksājumu, kancelejas u. c. preču cenām!”
* “Palikuši daži gadi līdz pensijas vecumam, gribētu praksē vēl kādu jauno ģimenes ārstu, bet neiespējami tādu atrast.”
* “Turpinot darbu, paredzu, ka varētu pieaugt rinda uz valsts apmaksāto vizīti pie ģimenes ārsta, jo nāksies saīsināt pieņemšanas stundas, lai taupītu energoresursus. Samazināsies mājas vizītes, jo ekonomēšu degvielu.”
* “Ar katru mēnesi kļūst arvien grūtāk veikt visus maksājumus, pastāvīgi satraukums par to, vai pietiks līdzekļu, pārdzīvoju, ka nespēju pilnvērtīgi izpildīt profilaktisko darbu, bet pamest darbu nevaru, jo man tas patīk. Vēl jau dzīva ir arī misijas sajūta, ka cilvēkiem jāpalīdz. Saprotu, ka izdegu, bet…”
* “Darbu esmu sākusi nesen. Praksē ir vairāk par 2000 pacientiem. Šobrīd liela nozīme arī ir trešajam darbiniekam. Slodze ir liela. Daudziem darbiniekiem izdegšana. Ja nefinansēs trešo darbinieku, praksē nevarēsim rast iespēju uzņemt jaunus pacientus. Interesentu ir ļoti daudz, kas vēlētos piereģistrēties praksē. Bet lielā [pacientu] apjoma dēļ bažas, ka aprūpi nevarētu sniegt pietiekami kvalitatīvi.”
* “Darbu turpināšu, tikai apsveru domu par darba apjoma normalizēšanu līdz 40 stundām nedēļā, lai ietaupītu energoresursus. Līdz ar to katru dienu strādāšu nevis 11 stundas, bet astoņas, kas prakses pacientiem gaidīšanas rindu pagarinās līdz 2–3 nedēļām.”
* “Pilsētā esam trīs ģimenes ārsti – 65, 63 un 60 gadus veci. Neviens nedomā par jaunu speciālistu piesaisti!”
* “Šobrīd ļoti jādomā, kā līdz pavasarim samaksāt ģeometriskā progresijā pieaugošos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Sen nav bijis tā, ka jāpiemaksā no saviem līdzekļiem. Strādāju trīs lauku pagastos, bet, ja nekas nemainīsies, tad līdz pensijai būšu spiesta palikt tikai vienā. Žēl ieguldītā darba.”
* “Pēdējā gada laikā izteikti pieaudzis darba apjoms praksē – Covid-19 pandēmijas sekas, kā arī pieaudzis hronisko pacientu skaits un akūtās saslimšanas. Regulāri pieaug prasības no NVD un citām valsts iestādēm, pieaug darba apjoms, bet diemžēl ar esošajiem darba resursiem normālajā darba laikā šīs prasības ir apgrūtinoši, citreiz pat neiespējami veikt. Pieaug arī pašu pacientu prasības un neapmierinātība ar ārsta prakses nespēju nodrošināt pierakstu 2–3 dienu laikā, neapmierina garās rindas, gaidīšanas laiks zāļu izrakstīšanai utt., jo pacienti neapjauš kritisko darbaspēka trūkumu, kā arī prakses darbinieku fizisko un morālo spēku izsīkumu.”
* “Pieaug izmaksas. Ikdienas slodze ir tikai pieaugoša. Laukos ir grūti atrast papildu darbinieku, kas spētu pildīt ģimenes ārsta prakses darbu, cilvēkiem pietrūkst izglītības. Regulāri jāstrādā virsstundas. NVD tikai uzliek un uzliek visādus papildu darbus, bet samaksa ir stipri nepietiekama. Man ir tikai 40 gadi, bet es jau esmu uz izdegšanas robežas.”
* “Būs jāattīsta maksas pakalpojumi, lai varētu kompensēt inflācijas izmaksas māsām un palīgiem.”
* “Laukos strādājot, sniegt maksas pakalpojumus nav reāli.”
* “Domāju, ka ir iesākusies apokalipse Latvijas medicīnā. Nemainot sistēmu, principus, finansējumu medicīnā, izejas nav…”
* “Piekrītu slēgt līgumu ar NVD, ja valsts nodrošinās adekvātu apmaksu prakses uzturēšanai (ļoti palielinājušies komunālie maksājumi) līdz 1000 eiro mēnesī par 2022. gada decembri, ko pašreiz nevaru samaksāt, jo valsts maksā prakses uzturēšanai tikai 400 eiro mēnesī. Iznāk, ka man ir jāuztur prakse no savas algas.”
Dati: LLĢĀA
