Ģimenes ārsti cietīsies līdz 3. jūlijam. Kādas ir viņu prasības 0
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru sapulcē 609 ģimenes ārsti nobalsoja, ka viņi piekrīt 3. jūlijā streikot. Tā ir vairāk nekā puse no asociācijas biedriem, sacīja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide. Viņa atgādināja, ka 2016. gada 31. maijā ārsti piketēja pie Ministru kabineta, ka asociācijas pārstāvji ir piedalījušies dažādās darba grupās par finansējumu medicīnai, rakstījuši vēstules veselības ministriem, bet pozitīvi lēmumi nav sekojuši. Tāpēc asociācijas izveidotā streiku komiteja iesniegusi streika pieteikumu Veselības ministrijai (VM), Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts darba inspekcijai. Asociācija ir piedāvājusi VM veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums esot noraidīts.
Streikotājiem pievienojusies arī Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un tās vadītāja Līga Kozlovska informēja – ja ministrija neizpildīs iesniegtās prasības, streiks sāksies 3. jūlijā pulksten 12. Tas turpināsies līdz brīdim, kamēr prasības tikšot izpildītas, tātad tas var ieilgt. Neesot vēl zināms, vai šajā protesta akcijā piedalīsies arī medicīnas māsas, kas strādā ģimenes ārstu praksēs. L. Kozlovska pastāstīja, ka tādā gadījumā ārstam būs jāinformē Nacionālais veselības dienests, ka prakse nestrādās. Pacientiem akūtā situācijā būs jāgriežas slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Līdzīgā veidā savu prasību izpildi panāca arī Igaunijas un Čehijas ģimenes ārsti. Faktiski šī protesta akcija tiek rīkota par papildu finansējuma nepieciešamību medicīnai, uzsvēra Kozlovska.
Ģimenes ārsti pieprasa ministrijai palielināt kapitācijas naudu par slimnieku no pašreizējiem 1,25 eiro līdz 1,63 eiro jeb par 30% katrus turpmākos trīs gadus.
Ģimenes ārsti arī prasa palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Ārsti prasa finansiāli atbalstīt no jauna atveramās ģimenes ārstu prakses un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka ministrija plašākus komentārus sniegs tad, kad iepazīsies ar iesūtītajiem dokumentiem. O. Šneiders: “Papildus vēlamies informēt, ka Veselības ministrija no savas puses bija aicinājusi Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju uz tikšanos ar mērķi diskutēt un rast atbildes uz asociācijas izvirzītajiem jautājumiem, taču asociācija nepiekrita tikties ar ministrijas pārstāvjiem. (S. Veide paskaidroja, ka neesot jēga tikties, ja ministrija noraidījusi priekšlikumu veidot izlīgšanas komisiju. – M. L.) Tikmēr ministrija joprojām esot atvērta sarunām un aicina LĢĀA uz tikšanos 19. jūnijā.
