Ģimenes ārsti zem inspektoru lupas. Streikotāji sūrojas par vajāšanu 0
Ņemot vērā to, ka Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests (NVD) un arī Veselības inspekcija (VI) ir saņēmušas vairākas sūdzības no pacientiem par ģimenes ārstu darbu, ministrijas amatpersonas lūgušas VI inspektorus iegriezties ārstu praksēs, lai pārliecinātos, kā tur notiek darbs streika laikā.
VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka slimnieki sūdzējušies, ka ārsti par medicīniskajiem pakalpojumiem prasījuši samaksu. To drīkst darīt tikai tad, ja tie nav iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumus sarakstā. Taču ir tādas ārstu prakses, uz kuru durvīm uzspraustajā cenrādī ir norādīts, ka pirmreizēja vizīte maksā 20 eiro, atkārtota – 15 eiro, savukārt bērniem attiecīgi 15 eiro un 10 eiro. Veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka tā ir nelikumīga naudas iekasēšana, jo vizīti pie ģimenes ārsta apmaksā no valsts budžeta.
Inspekcijas darbinieki turpināšot šo apgaitu, jo, kā norādīja Umbraško, “ņemot vērā, ka nebija iesniegta informācija, cik ģimenes ārstu prakses nestrādā, tas ir mūsu veids, kā mēs varam pārliecināties, kas notiek ģimenes ārstu praksēs”.
Ministrijai joprojām nav informācijas no streika komitejas, cik ārstu piedalās protesta akcijā, un jāšaubās, vai šāda informācija ir arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) izveidotajai streika komitejai, jo tā netiek publiskota. Taču NVD šāda informācija ir nepieciešama, jo dienestam ir līgums ar ģimenes ārstiem, kuriem ik mēnesi par valsts budžeta naudu ir jānodrošina noteikts veselības aprūpes pakalpojumu apjoms. Dienestam ir jāzina, cik liels apjoms ir nodrošināts un cik liela naudas summa ārsta praksei ir jāsamaksā.
VI inspektori protesta akcijas laikā ir apmeklējuši 178 ģimenes ārstu prakses un konstatējuši, ka streikā piedalās 37 ārsti, 23 piedalās, bet vienlaikus turpina strādāt, savukārt 118 veic savu ikdienas darbu un ar streiku nav saistīti. VI vadītāja biroja preses sekretāre Ineta Miglāne informēja, ka par to, vai nepamatoti tiek prasīta samaksa par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, inspekcija varot spriest tikai pēc iedzīvotāju iesniegumiem. Protesta akcijas laikā saņemti trīs iesniegumi. Lai inspekcija varētu likt ģimenes ārstam apmaksāt nelikumīgi iekasēto naudu, pacientam inspekcijā ir jāiesniedz maksājumu apliecinošs dokuments – kvīts vai čeks, kā to noteic Administratīvā procesa likums.
NVD direktore Inga Milaševiča informēja, ka streika laikā dienesta un ģimenes ārstu noslēgtie līgumi ir spēkā un tie paredz gan profilaktisko apskašu veikšanu, gan veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu akūtajiem pacientiem tā sauktajās akūtajās stundās, kā arī ģimenes ārsta konsultāciju atbilstoši pierakstam, mājas vizītes, kompensējamo zāļu izrakstīšanu, kā arī citu valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. I. Milaševiča sacīja, ka dienests izvērtēšot katra ģimenes ārsta noslēgto līgumu, lai varētu noskaidrot, vai līgums ir izpildīts vai gluži pretēji – pakalpojumu apjoms ir samazināts un līdz ar to prakse saņems valsts naudu nepilnā apjomā.
A. Čakša apstiprināja, ka ministrija ir vienojusies ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu (LLĢĀ) asociācijas vadību par galvenajiem punktiem, ko izvirzīja streikotāji. Taču neesot panākta vienprātība jautājumā par kvalitātes kritērijiem, par kuru izpildi, tos izvērtējot ik pēc pusgada, ministrija sola 150 eiro piemaksu. Agrāk šo kritēriju bija trīsreiz vairāk un daudzi ārsti sūdzējās, ka tos nespējot izpildīt, bet nākamgad plānots krietni mazāk, un tas, kādi tie būs, tikšot izlemts darba grupā. LLĢĀ asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura tagad ir arī Saeimas deputāte Zaļo un zemnieku savienības frakcijā, sacīja, ka vienošanās ar ministriju patiešām esot panākta un ka no 200 miljoniem eiro, kas nākamgad plānoti medicīnai, aptuveni 20 miljoni eiro varētu tikt novirzīti primārajai veselības aprūpei. Tiesa, šī summa nav paredzēta tikai ģimenes ārstu praksēm, taču ģimenes ārsti nepaliks bešā. Veselības ministre sacīja, ka tikšot pārrēķinātas 145 medicīnisko manipulāciju cenas, kas nenoliedzami būs finansiāls ieguvums arī ģimenes ārstiem. Plānots, ka darba samaksa ārstiem 2018. gadā par darba slodzi pieaugs par 22% (no 859 līdz 1049 eiro) salīdzinājumā ar šo gadu, bet medicīnas māsām – par 17% (no 537 līdz 629 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – par 8% (no 400 līdz 430 eiro). Par 12,5% nākamgad tiks palielināts ģimenes ārsta praksē pierakstīto pacientu galvasnaudas apmērs.
Veselības ministre nākamo ceturtdien, 27. jūlijā, aicina ģimenes ārstus uz sarunu par nozares problēmjautājumiem, tostarp par birokrātijas mazināšanu, kvalitātes kritērijiem, kapitācijas naudas modeļa uzlabošanu, kā arī par papildu finansējumu veselības aprūpei. Ministre vēlas ar ārstiem tikties aci pret aci, jo netic, ka LĢĀA vadība strādā ģimenes ārstu interesēs.
