Ģimenes ārste nebaidās ieviest pārmaiņas savā praksē 0
Tagad ģimenes ārstiem ir jauns pienākums – lai vienotos par turpmāko ārstēšanu, dienas laikā jāsazinās ar tiem saviem pacientiem, kas izsaukuši ātrās palīdzības brigādi, bet nav ievietoti slimnīcā. To nosaka ģimenes ārstu darba organizācijas prasības, kas stājās spēkā 1. aprīlī.
Ziņošanas sistēma jau darbojas
Ģimenes ārste Lelde Poprocka Grobiņā (Liepājas pusē) aprīlī saņēmusi divus ziņojumus no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta par šādiem pacientiem un ar abiem jau sazinājusies. “Jaunā ziņošanas sistēma darbojas labi, un pagaidām nekādas problēmas nav radušās,” saka ārste.
Tuvāk par šo ziņošanas sistēmu stāsta NMPD pārstāve Ilze Bukša: “Informācija par visiem izsaukumiem – tā laiks un iemesls, pacienta vārds, adrese, tālruņa numurs – tiek reģistrēta un uzglabāta elektroniskajā datubāzē. Turpat arī redzams, kāda medicīniskā palīdzība sniegta un vai pacients ievietots slimnīcā.
Tā kā NMPD un Nacionālā Veselības dienesta datubāzes ir savienotas, sistēma automātiski sašķiro informāciju, nosūtot to uz ģimenes ārsta elektroniskā pasta adresi. Ģimenes ārsti šo informāciju saņem reizi dienā. Katru dienu vidēji ir 400 ziņojumu par pacientiem.”
Lelde Poprocka uzskata, ka iespēja darboties virtuālajā vidē ievērojami atvieglo ģimenes ārsta darbu. Viņa arī noslēgusi līgumu ar E. Gulbja laboratoriju un Liepājas reģionālo slimnīcu par piekļuvi savu pacientu datubāzei. “Redzu, kurš no maniem pacientiem ievietots slimnīcā, kā ārstēts un kad tiek izrakstīts mājās. Tas īpaši noder gadījumos, kad pacients aizmirsis paņemt līdzi izrakstu no slimnīcas,” saka ģimenes ārste.
Viņa atceras gadījumu ar kādu māti, kas atvedusi bērnu uz parasto profilaktisko apskati. Uz ārstes jautājumu par bērna veselību māte atbildējusi: “Viss kārtībā!” Taču ārstes rīcībā esošā informācija no slimnīcas liecinājusi pretējo – bērns nesen ar ātro palīdzību nogādāts slimnīcā, kur saņemti arī mediķu ieteikumi par turpmāko terapiju. “Ak, pavisam piemirsu! Tur jau nekas liels nebija,” tā māte.
Analīzes veic pati
“Jauna prasība ģimenes ārstu kvalitātes kritērijos ir zema blīvuma holesterīna noteikšana arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientiem, bet cukura diabēta slimniekiem jau agrāk bija jāveic glikolizētā hemoglobīna mērījumi. Lielākās izmaiņas – par 20 – 30% paaugstināts hronisko pacientu skaits, kam jāveic šīs analīzes,” teic Lelde Poprocka.
Pilsētas dakteriem izdevīgāk sūtīt savus pacientus uz laboratoriju, bet Grobiņas ģimenes ārste iegādājusies bioķīmisko analizatoru, tādēļ daudzas vienkāršas analīzes pacientiem ar hroniskām slimībām var veikt uz vietas savā praksē. Analīzes palīdz veikt abi ārsta palīgi, kuru uzdevums ir paņemt pacientam no pirksta pilienu asiņu.
Tā kā no Leldes Poprockas praksē reģistrētajiem 1870 pacientiem liela daļa ir lauku iedzīvotāji, analīzes ātri palīdz atklāt kādas izmaiņas. Ja nepieciešams, tālāk pacientu jau var nosūtīt uz laboratoriju sīkākai asinsanalīzei.
Bezmaksas pakalpojumu nenovērtē
No 1. janvāra ģimenes ārstiem uzticēta arī organizētā vēža skrīninga datu uzraudzība. Ģimenes ārstiem jāpanāk, lai valsts apmaksātās krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veiktu 36 – 50% praksē reģistrēto atbilstoša vecuma sieviešu (pašlaik valstī tās veic vien 26 – 32% uzaicināto sieviešu), bet slēpto asiņu testu – 8 – 25% pacientu pēc 50 gadu vecuma (pašlaik 7%).
“Mani ārsta palīgi, kas datorā redz, kurai no manā praksē reģistrētajām pacientēm šajā mēnesī izsūtītas uzaicinājuma vēstules, zvana, lai pārliecinātos, ka saņemta skrīninga vēstule. Pēc tam piesakām pacientes izmeklējumam pie ginekologa vai mamogrāfijai. Darām to jau trīs gadus, ieliekam tajā tik daudz darba un pūļu, ka vajadzētu būt lieliskiem rezultātiem, taču tā nebūt nav. Bieži vien ginekologs zvana un pārmet: “Tava paciente atkal nav atnākusi!” Tas, ko cilvēkam iedod par velti, netiek novērtēts,” ar rūgtumu atzīst ģimenes ārste.
Fakti * No 1. janvāra par katru laikus atklātu onkoloģisko saslimšanu 1. vai 2. stadijā ģimenes ārsts saņems papildu maksājumu (50 latus). * Ģimenes ārsts, kurš aizvieto kolēģi, var nosūtīt viņa praksē reģistrētos pacientus pie ārsta speciālista. * No 1. aprīļa dienas laikā jāsazinās ar savu pacientu, pie kura izsaukta neatliekamās palīdzības brigāde un kurš nav ievietots slimnīcā. * No 2014. gada janvāra ģimenes ārstu praksēs ar vairāk nekā 1800 reģistrētiem pacientiem vajadzēs būt arī otrai māsai. |
